Ja Vladimirs Putins nebūtu prezidents, viņš itin labi varētu būt ļoti labs krīzes menedžeris vai psihoterapeits, raksta Jeļena Karajeva radio Sputnik vietnē. Patiesībā tagad Kremlim piekritusi teju vai galvenā šķīrējtiesneša loma Eiropas ārējo problēmu jomā (un iekšējo arī).
Kad panikas lēkmes Briselē (vajag kaut kā atrisināt jautājumu ar nelegāļiem pie Baltkrievijas un Polijas robežas) gandrīz sasniedza apogeju, kanclera pienākumu pildītāja Merkele piezvanīja Putinam. Divas sarunas, nedēļa pārdomām, un galu galā Vācijas valdības vadītāja aprunājās ar Aleksandru Lukašenko. Interesanti, ka saruna notika uzreiz pēc tam, kad ES vadība nolēma ieviest kārtējās sankcijas pret Minsku.
Protams, Merkeli sāka kritizēt prese, taču viņas soļi, ko, uzdrīkstēsimies pieņemt, viņai ieteica spert Vladimirs Putins, panāks krīzes atrisināšanai vairāk nekā visas Eiropas diplomātijas šefa Žuzepa Borela deklarācijas. To pašu algoritmu izmantoja arī Emanuels Makrons, - viņš ļoti labi saprata, ar ko viņam draud spriedze ar nelegāļiem pie ES austrumu robežām, tikai pusotru simtu dienu pirms vēlēšanām.
Jāpiebilst, ka Putins vairākas reizes intervijās un komentāros teica, arī Kremļa un Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumos izskanēja: izeja no krīzes, kurā ES pati sevi iedzinusi, meklējama tiešā dialogā ar Minsku.
Nav svarīgi, ko Brisele domā par Baltkrievijas līderi. ES ierēdņiem nāksies mest pie malas augstprātību un sarunāties ar cilvēku, ko šīs valsts pilsoņi ievēlējuši prezidenta postenī.
Nav jau pirmā kolīzija, kuras dēļ augstprātīgā Eiropa pēc obligātajām piezīmēm par Kremli meklē palīdzību Maskavā. Tā notika arī pirms sešiem gadiem, ka Krievija uzņēmās galveno lomu cīņā ar ISIS*, metot pie malas pretrunas un atklāti paziņojot: "Karā ar terorismu mēs esam sabiedrotie." Arī vēlāk, kad bija jāmeklē risinājums Lībijas krīzē, Maskava atkal un atkal veicina kompromisa meklējumus starp karojošajām pusēm.
Kremlis palīdz eiropiešiem, labojot ES augstākajos amatos iecelto personu pieļautās kļūdas: Krievijas "Gazprom" uzpilda PGK kontinentā, lai Eiropa šoziem vienkārši nesasaltu ragā. Pie tam Eiropas prese un "viedokļu līderi" vēl aizvien vaino Maskavu, Kremli un Putinu visos grēkos.
Protams, tā nav vajāšana – pamēģini vien pavajāt kodollielvalsti, taču tās ir skauģu, neveiksminieku un mūžīgo lūzeru gaudas, kas maina viedokli vai simt reizes dienā. Un tāda uzvedība Eiropas politikā tiek uzskatīta par labo toni. Nevis konsekventa un saturīga principu uzturēšana, kas šodien vērojama vien Krievijā.
*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums