Vācijas Federālā tīkla aģentūra apturējusi projekta sertifikāciju. Par to, kā jaunā aizkavēšanās ietekmēs "Gazprom" darbību un dabasgāzes cenas, portālā RIA Novosti stāsta Irīna Badmajeva.
Kārtējais šķērslis
Gāzes cenas Eiropā dienas laikā pacēlās gandrīz par 17% un pirmo reizi kopš oktobra vidus pārsniedza 1100 dolārus par tūkstoš kubikmetriem.
Tā tirgus reaģēja uz Vācijas Federālās tīkla aģentūras prasību pielāgot neatkarīgā operatora "Nord Stream 2 AG" (ar galveno ofisu Šveicē) juridisko struktūru vietējiem likumiem. Jānodibina meitas uzņēmums Vācijā – valsts teritorijā izbūvētā cauruļvada iecirkņa īpašnieks un operators. Prasības tiks izpildītas. Nodibinās uzņēmumu, nodos tai aktīvus un darbiniekus. Pēc tam atkal nāksies iesniegt dokumentus regulatoram.
Aizkavēšanās satraukusi treiderus. "Tirgus cerēja uz startu 2022. gada janvārī, tas ļautu aizpildīt pazemes gāzes krātuves Eiropā par 26% (17,2 miljardi kubikmetru). Kavēšanās apstākļos ES nesaņems gandrīz četrus miljardus. Rezultātā iespējami elektroenerģijas traucējumi," brīdināja Krievijas Tautu draudzības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāna vietnieks Maksims Čerņajevs.
Eiropiešiem vajadzētu pasteigties, lai ziemā nenosaltu.
"Ziemeļu straume 2" būvdarbi tika pabeigti 10. septembrī. Vācu regulators sāka pārbaudi saskaņā ar tehniskajiem standartiem. Tam vajadzēja aizņemt četrus mēnešus. Pēc tam – Eiropas Komisija.
Tagad gāzes piegādes sāksies ne ātrāk kā pavasarī, uzskata analītiķi. Iespējams, pat vasarā. Tātad cenu pieaugums turpināsies. "Lielāko daļu ziemas tūlītējo darījumu cenas Eiropas gāzes tirgū turēsies virs tūkstoš dolāriem. Iespējams, dažbrīd pārsniegs arī pusotru," prognozēja Pjotrs Puškarjovs, informācijas un analīzes centra "TeleTrade" vadošais ekonomists.
Atliekot gāzes piegādes no Krievijas, eiropieši paši "šūpo laivu". Cenas var augt par 5-8% mēnesī.
Savukārt pircēji pie "Gazprom" stājas rindā. Ķīna ir gatava palielināt apjomus – ražošana paātrinājusies līdz 3,5% gada izteiksmē.
Aug arī pieprasījums no Turcijas puses. Ankara iepērk dabasgāzi iekšējam patēriņam, kā arī tranzītam uz Dienvideiropu.
Tagad izdevīgāk ir piegādāt pārpalikumus Āzijai. Degviela Eiropai tiek piegādāta par vidēja termiņa līgumos norādītajām cenām. Cenu krasais pieaugums tās neietekmē. "Tātad aizkavēšanās par 6-9 mēnešiem – tā veidojas cenas formula," precizēja sarunbiedrs.
Nopelnīt uz dīkstāves rēķina
Analītiķu ieskatā, sertifikācijas apturēšana nav saistīta ar ļaunu nodomu. "Uniper" un "Wintershall" akcionāri Vācijā pārāk daudz naudas ieguldījuši šajā projektā, tāpat kā Austrijas "OMV", Francijas "Engie", Lielbritānijas un Holandes "Royal Dutch Shell". "Gazprom" partneri Eiropā finansējuši cauruļvadu par 50%.
Iepriekš Vācijas Ekonomikas ministrija noslēdza "Ziemeļu straumes 2" analīzi. Atskaitē norādīts, ka projekts neapdraud Vācijas un Eiropas Savienības gāzes apgādi.
Interesanti, ka aizkavēšanās ar sertifikāciju radusies līdztekus migrācijas krīzei pie Baltkrievijas un Polijas robežas – pēc pāris dienām pēc Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumiem par gāzesvadu "Jamala-Eiropa". "Mēs viņus apsildām, bet viņi mums vēl draud slēgt robežu. Bet ja nu mēs slēgsim dabasgāzes piegādes turp? Tāpēc es Polijas valdībai, lietuviešiem un pārējiem bezgalvainajiem ieteiktu vispirms padomāt un tikai pēc tam runāt," viņš brīdināja.
Piedevām sertifikācijas procesā pielaists Ukrainas "Naftogaz". Bez veto tiesībām – Kijeva vien varēs paust savu viedokli. Taču arī tas ir daiļrunīgi.
Krievijas projektam joprojām sprauž spieķus riteņos. Tas nāk par labu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādātājiem. Vispirms – ASV un amerikāņu finanšu aprindām tuvajai Katarai. Aizkavēšanās ļaus viņiem nopelnīt. Bez tam viņi to izmantos, lai panāktu investīcijas SDG pieņemšanas termināļos. Piemēram, Polijā un Vācijā. Tāda infrastruktūra jau ir Itālijā un Lielbritānijā. Taču arī šīs valstis nesteidz atteikties no cauruļvadu gāzes – tā ir lētāka.
Ar amerikāņu SDG var konkurēt gāze no "Novatek" atradnēm Jamalā. Tomēr 4-6 mēneši ir pārāk īss laiks, lai pārdalītu daļas tirgū.
Diezin vai uzņēmumi Eiropā pāries pie SDG. Drīzāk jau rūpnīcas Vācijā, Austrijā un Nīderlandē uz laiku atgriezīsies pie oglēm. Cita lieta – vienkāršie patērētāji. Viņu vidū noteikti augs interese par iespējām ātrāk pāriet pie vēja ģeneratoriem un Saules akumulatoriem.
Pagaidām neviens nevar nosaukt gāzesvada palaišanas datumu. Šķēršļu ir daudz – politika, birokrātija. Tomēr jau ir skaidrs, ka "Ziemeļu straume 2" ir unikāls projekts – tas ienes naudu arī dīkstāvē.