Minska saņems taktiskos kodolieročus – to garantē jaunā Militārā doktrīna

Saskaņā ar militāro avotu datiem, Maskava un Minska sāk izstrādāt taktisko kodolieroču pielietošanas plānus, proti, konkretizē variantus to vēršanai pret ienaidnieku. Tā ir loģiska integrācija ar Krievijas Militāro doktrīnu, kas absolūti precīzi iezīmē kodolieroču pielietošanas situācijas, kā arī starp galvenajiem ārējiem militārajiem riskiem min "teritoriālās pretenzijas pret Krievijas Federāciju un tās sabiedrotajiem, iejaukšanos to iekšējās lietās".

Krievija patur tiesības pielietot kodolieročus atbildei pret kodolieroču un citu masveida iznīcības ieroču pielietošanu pret to un (vai) tās sabiedrotajiem, kā arī apstākļos, ja pret KF pielietoti konvencionālie ieroči, taču apdraudēta pati valsts (arī Sabiedrotās valsts) pastāvēšana.

Pie tam stratēģiem ASV un NATO ir jāsaprot, ka preventīvais trieciens pret Krieviju, atbruņošana neizdosies. Krievijas mūsdienīgie kodoltriādes līdzekļi nodrošina augstu dzīvotspēju 6255 lādiņiem. Un ar desmito daļu no šī skaita pietiks, lai pārvērstu agresorvalsti tuksnesī.

Zināms, ka Krievija izdarīs atbildes kodoltriecienu pat valsts augstākās valdības bojāejas gadījumā. Šim nolūkam pastāvīgi funkcionē labi aizsargātā Krievijas Stratēģisko kodolspēku alternatīvā komandas sistēma "Perimetrs", kas spēj autonomi pieņemt lēmumu par agresora likvidāciju. Tātad Baltkrievija Sabiedrotās valsts sastāvā kļūst faktiski neievainojama.

Jaunā Militārā doktrīna ļauj uzlabot aizsardzības politikas un bruņoto spēku darbību saskaņotību. No šī viedokļa Maskava un Minska atbalsta bezjēdzīgo bruņošanās sacensību novēršanu, bet Baltkrievijas BS Ģenerālštābs atgādina "partneriem", ka Baltkrievija un Krievija nekad nav bijušas agresores.

Aizbildinoties ar sabiedroto aizsardzību no neesošajiem Krievijas draudiem, Pentagons izvietojis Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Nīderlandē un Turcijā aptuveni 200 kodoltermiskās bumbas B61 ar regulējamu jaudu līdz 340 kilotonnām un kopējo jautu 18 megatonnu apmērā. Šīs "900 hirosimas" ir pastāvīgi gatavas darbam.

Vēl vairāk, oktobrī Vašingtona organizēja sabiedroto "referendumu" par ASV tiesībām preventīvi pielietot kodolieročus. Eiropieši nesaprātīgi palūdza saglabāt Pentagonam iepriekšēja trieciena opciju, it kā darbība notiktu pašnāvnieku klubā. Vai Maskava un Minska atrastos uz kaimiņu planētas.

Miera pārrunām "partneri" nav gatavi ne mazākajā mērā. Par visām savām problēmām un nelaimēm, ieskaitot Āzijas un Āfrikas valstu iedzīvotāju postkonflikta migrāciju uz ES, viņi tiecas vainot Minsku un Maskavu, kas pat nepiedalījās NATO militārajās operācijās Afganistānā, Irākā un Lībijā.

Pie Krievijas un Baltkrievijas robežām pastāvīgi notiek manevri, kuros iesaistīts liels skaits amerikāņu, vācu un britu karaspēku, tanki, lidmašīnas un kuģi. Polijas bruņoto spēku grupējums pie Baltkrievijas robežas palielināts līdz 15 tūkstošiem kareivju – pilnasinīga trieciena divīzija, un šāvieni jau skan! Nerunāsim jau par 250 amerikāņu tankiem M1A2 Abrams SEPv3, ko Polija diezin vai pasūtījusi parādēm.

Kā Krievijai un Baltkrievijai šajā sarežģītajā, faktiski – priekškara – situācijā reaģēt uz NATO preventīvā kodoluzbrukuma koncepciju un ASV saražotajām 3000 bumbām B61, kas pārsvarā paredzētas Eiropas karadarbības teātrim? Vispirms – maksimāli izkliedēt taktiskos (un stratēģiskos) kodolieročus atbildes triecienam.

Loģiski izskatās lēmums simetriski izvietot Baltkrievijas teritorijā Krievijas operatīvi taktisko raķešu kompleksus "Iskander M", kas garantē tūlītēju un graujošu atbildi agresīvajiem kaimiņiem Eiropā.

Iznīcinātāji MiG-31, Su-300SM un reaktīvā raķešu zalves iekārta "Polonez" (darbības rādiuss virs 300 km) tāpat spēj saīsināt taktisko kodollādiņu lidojuma laiku uz NATO stratēģiskajiem militārajiem objektiem Eiropas karadarbības teātrī (KDT). Protams, militāra konflikta gadījumā "partnerus" okeāna viņā krastā vienlaikus sasniegs citi nesēji – sauszemes, gaisa, jūras. Tas nav ekspromts, šos risinājumus nopietni aprēķinājuši un pamatojuši Krievijas militārie speciālisti jau 2007. gadā.

Atgādināšu, ka NATO GKS komandieris ģenerālis Tods Volterss nesen informēja, ka līdz 2030. gadam Eiropā plānots dislocēt 450 mazpamanāmos bumbvedējus F-35. Pārsvarā – uz sabiedroto rēķina. Pēc tam amerikāņiem atliks vien "integrēt" tos ar kodolbumbām B61, un parādīt kursu uz austrumiem.

Tāda situācija Maskavu un Minsku neapmierina, tāpēc abas valstis gatavojas apturēt Rietumus – kara aviācijas kopīgie lidojumi no 11. novembra būs regulāri. Aizvakar Baltkrievijas debesis patrulēja divi Krievijas tālā darbības rādiusa bumbvedēji-raķešnesēji Tu-22M3. To kopējā bumbu krava sasniedz 48 tonnas.

Baltkrievijas GKS un PGA daļas sadarbībā ar Krievijas GKS (Su-30SM Baranovičos) un PGA (ZRS S-400 "Triumf" Grodņā) vienībām no septembra sargā Sabiedrotās valsts gaisa robežas.

Minska un Maskava nolēmušas veidot Baltkrievijas teritorijā divus GKS un PGA mācību centrus, kuros izmanība tiks pievērsta Sabiedrotās valsts gaisa robežu apsardzei (līdzīgi centri izveidoti ari Krievijā). Jau augustā kļuva zināms, ka Grodņā ieradies ešelons ar "Triumf" divizionu no Piemaskavas – Krievijas GKS PGA 210. pulka.

Iepriekš Minskā ieradās četri mūsdienīgie daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-30SM. Otrās partijas piegāde ieplānota 2022. gada oktobrī. Daudzfunkcionālos trieciena helikopterus Mi-35M baltkrievu lidotāji saņems 2022. gada vidū.

Baltkrievijas sauszemes spēki saņems mūsdienīgu Krievijā ražotu militāro tehniku – novembrī ieradīsies otrs ešelons ar bruņutehniku 6. mehanizētās brigādes vajadzībām. BTR-82A pirmā partija no Arzamasas mašīnbūves rūpnīcas ieradās Minskā septembra beigās.

Oktobra sākumā artilēristi saņēma no Krievijas modernizētās pašgājējhaubices 2ZSM "Akacija".

4. novembri Baltkrievijas un Krievijas prezidenti Aleksandrs Lukašenko un Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas un Baltkrievijas integrāciju Sabiedrotajā valstī. Tomēr Sabiedrotās valsts aizsardzības spēku un kopīgā karaspēku grupējuma plānveida stiprināšana sākās daudz agrāk. Abu valstu integrācija militārajā sfērā turpinās, un tā ir labākā atbilde NATO pašreizējiem un perspektīvajiem draudiem.