Krievijas un Baltkrievijas Aizsardzības ministriju kolēģijā 20. janvārī tika apstiprināts sadarbības plāns 2022. gadam – 139 kopīgus pasākumus. Prioritātes – apvienoto militāro sistēmu un abu valstu bruņoto spēku reģionālā grupējuma attīstība, kā arī sadarbība radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības, radioelektroniskās cīņas, topoģeodēziskā un navigācijas nodrošinājuma jomās, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Minska un Maskava vienojās par kopīgu stratēģisko mācību "Savienības vairogs" organizēšanu 2023. gadā, pagarināja vienošanās ar Krievijas militāro objektu – raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas mezgla un JKF radiostacijas – dislokāciju BR. Valstis apstiprināja vienprātīgu pieeju Sabiedrotās valsts aizsardzības jomā un praktisko uzdevumu risināšanā. Draudi, politiskais un ekonomiskais spiediens no rietumvalstu puses piespiež Krieviju un Baltkrieviju tuvākajā laikā pieņemt jauno Sabiedrotās valsts Militāro doktrīnu.
Saglabājas spriedze uz Baltkrievijas un Polijas, kā arī Baltkrievijas un Lietuvas robežām. Iepriekš Varšava ziņoja, ka Baltkrievijas robežsargi esot apšaudījuši Polijas karavīrus (tiesa, neviens nav cietis). Kolektīvos Rietumus ļoti kaitina Baltkrievijas "nepadevība", Minskas un Maskavas militārā sadarbība, "hibrīdmigranti".
Leksingtona institūta (ASV valsts politikas analīzes centrs) vecākā analītiķe Sāra Vaira stāsta, ka Krievijas klātbūtne "visos Baltkrievijas politiskās sistēmas, ekonomikas un bruņoto spēku līmeņos strauji atbīda NATO austrumu flangu tālāk uz rietumiem". Vēl vairāk: "Ja Krievija un Baltkrievija apvienosies vienā politiskā veidojumā, ir neiespējami pārvērtēt risku, kāds rodas NATO piefrontes valstīm."
Nav skaidrs, kur slēpjas risks, taču Austrumeiropas valstu dalībai NATO, tāpat kā pašai alianses pastāvēšanai pēc 1991. gada trūkst racionālā pamata.
Kas ir kas
20. oktobrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas kara kolēģijā pieņemtie lēmumi veicinās Sabiedrotās valsts drošības stiprināšanos līdz 2024. gadam. Runa ir par drošību, nevis "frontes" formēšanu (šo vārdu NATO lieto pārlieku bieži un nepārdomāti).
Baltkrievija un Krievija nevienu neapdraud, tikai atbild uz kolektīvo Rietumu politisko, ekonomisko un militāro spiedienu. Sabiedrotās valsts drošībai Minska un Maskava neorganizē un neplāno militāros manevrus kaut kur Ziemeļīrijā vai Meksikā, neizvieto taktiskos kodolieročus un tankus Kanādā, nepretendē uz Baltijas valstu un Polijas teritoriju. Un pagaidām tikai brīdina Rietumu "partnerus" par NATO pārlieko paplašināšanos uz austrumiem, par to, ka nav pieļaujama alianses bruņoto spēku dislokācija "aiz sarkanajām līnijām" – kaimiņu Ukrainas teritorijā.
Vēl nav par vēlu ņemt vērā Baltkrievijas un Krievijas bažas, aizvākt uz dzimteni amerikāņu tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley no Lietuvas, aizvākt no Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Turcijas kodoltermiskās bumbas B-61-12.
Vašingtona un Brisele nedrīkst kārdināt Kijevu un Tbilisi ar uzņemšanu NATO, jo alianses Statūtu 5. pants nedod tās valstīm atļauju ķerties pie neapdomīgām provokācijām – Krimā, Abhāzijā vai Dienvidosetijā.
Dalība NATO Ukrainai un Gruzijai vajadzīgas tikai Krievijai naidīgam militāram revanšam vecāko sabiedroto aizsegā. Pentagonam un NATO vajadzētu no galvas iemācīties Krievijas Militāro doktrīnu, kas garantē agresoriem asimetrisku atmaksu telpā no Briseles līdz Vašingtonai.
No ASV militāri politiskās gribas atkarīgie 28 Eiropas valstu vadītāji var ticēt vai neticēt šī mehānisma pastāvēšanai, taču militārpersonām gan nevajadzētu praksē pārbaudīt atbildes trieciena (kodoltrieciena) efektivitāti un kvalitāti.
20 gadus ilgās Afganistānas misijas kaunpilnais noslēgums nepārprotami nodemonstrējis Pentagona un tā sabiedroto bruņoto spēku cīņas spēju, pat slikti bruņoto talibu priekšā. Tamlīdzīgu militāro avantūru plānošana Austrumeiropā atgādina par NATO "smadzeņu nāvi", ko jau divas reizes diagnosticējis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Migrācija nav galvenā nelaime
Mēs atceramies, ka Baltijas valstu un Polijas karavīri ilgus gadus piedalījās Irākas un Afganistānas miera un tautu ierastā dzīvesveida graušanā – ar ieročiem rokās, NATO kontingenta sastāvā.
Tagad migrācijas viļņi no nelabvēlīgiem reģioniem aizvēlušies līdz Baltijai. Tos neapturēs ne dzeloņstiepļu žogi, ne robežsargi. Varšava un Viļņa izliekas, ka neaptver notiekošā jēgu, mēģina uzvelt atbildību citiem – apsūdz par "hibrīdagresiju" Minsku un Maskavu.
Piemēram, Polijā valdošās partijas "Likums un taisnība" vadītājs Jaroslavs Kačinskis nesen apsūdzēja Krieviju: tā sākusi "daudzpakāpju hibrīdkaru" pret Poliju divās frontēs – pie robežas ar Baltkrieviju un Varšavā, kur opozīcija nostājusies migrantu pusē.
Vašingtonas bezpalīdzīgie satelīti pūlas "novirzīt" Dienvidāzijas un Tuvo Austrumu tautu lielās pārvākšanās vilni – tagad tas ved uz Eiropu, kas miljoniem cilvēku atņēmusi mierpilnu nākotni dzimtenē. Taču nāksies pierast pie tumšādaino "agresoru" pastāvīgās klātbūtnes savās ielās, bērnu dārzos, skolās un darbā.
Berlīne, Parīze un Londona jau ir pielāgojušās – būvē bēgļiem no Āzijas un Āfrikas mājokļus, piešķir mācību un darba vietas un nevienu nevaino par pašu ģeopolitiskajām kļūmēm.
Varšava un Viļņa vēlējās bonusus Eiropas Savienībā un NATO? Lūdzu, te būs! Tā bezjēdzīgs stāsts kļūst nežēlīgs, pat miera laikā. "Partneriem" nāktos izmest no prāta domas par īstu karu Eiropā.
Pērnā gada nogalē Polijā notika stratēģiskas štāba mācības. NATO stratēģi modelēja karu ar "pretinieku austrumos" ar amerikāņu tanku Abrams, zalves uguns sistēmu HIMARS, ZRK Patriot atbalstu un pat iznīcinātājiem F-35, ko Polija saņems tikai ap 2026. gadu.
Varšava krita pēc piecām dienām, pie tam avangarda vienības zaudēja līdz 80% sastāva, ostas nonāca pretinieka rokās, bet NATO atbalsts necik neietekmēja "spēles" iznākumu.
Tomēr īsā laika periodā NATO operatīvās reaģēšanas spēku grupējums pie Baltkrievijas un Krievijas robežām divkāršojies – līdz 40 tūkstošiem kareivju. Alianse turpina stiprināt militāro infrastruktūru, pasliktinot militāri politisko situāciju rietumu virzienā. NATO valstu aizsardzības ministri 21. oktobrī saskaņoja jaunu Krievijai naidīgu stratēģiju – "karš starp divām jūrām" (Baltijas un Melno jūru).
Krievijas un alianses attiecības ir sarautas – pēc Briseles iniciatīvas. Pentagona vadītājs personīgi ceļ cīņas sparu Tbilisi, Kijevā, Bukarestē. Rietumu analītiķi šajā notikumu ķēdē saskata "gatavošanos karam", kurā visvairāk – ASV un Krievijas krustugunīs – cietis Austrumeiropas valstis. Hipotētiska plaša bruņota konflikta situācijā pirmie tiks likvidēti NATO lēmumu pieņemšanas centri.
Amerikāņu eksperti apgalvo, ka mūsdienīgā bruņojuma jomā ASV ir bezcerīgi atpalikušas no Krievijas un zaudēs Trešajā pasaules karā. Analītikas centrs "Heritage Foundation" (Vašingtona) novērtēja, ka ASV Gaisa un Kosmisko spēku potenciāls un militārās iespējas ir "marginālas" un "vājas" visos virzienos. Maniakālajā tieksmē pie bruņota konflikta ar Baltkrieviju un Krieviju ASV sabiedrotajiem Eiropā atliek cerēt vienīgi uz brīnumu.
Baltkrievijas un Krievijas aizsardzības ministrijas kolēģija apstiprināja Sabiedrotās valsts kursu: aizsardzības potenciāla stiprināšana, asimetriska un stingra reakcija uz Pentagona un NATO draudiem no kaimiņu – Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas teritorijas.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko