No Kambodžas līdz Londonai: iezīmīgākās speciālo uzdevumu vienības operācijas

Krievijas Bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības pārsvarā ir armijas grupējumi. 1950. gada 24. oktobrī PSRS aizsardzības ministrs maršals Aleksandrs Vasiļevskis parakstīja dokumentu, ar ko saformēja 46 speciālo uzdevumu rotas vispārējo spēku un mehanizētajās armijās, kā arī vairākos kara apgabalos.

Kopš tā laika speciālo uzdevumu vienību darbības laukā ir izlūkošana pretinieka aizmugurē, kodoluzbrukuma līdzekļu likvidācija un citas diversiju akcijas (speciālās operācijas).

Aizvadīto gadu laikā Krievijas speciālo uzdevumu vienības piedalījušās militārajās operācijās Angolas, Mozambikas, Etiopijas, Nikaragvas, Kubas, Vjetnamas, Afganistānas un citu Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas valstu teritorijā. Nācies pastrādāt arī Eiropā.

Galvenās izlūkošanas pārvaldes speciālo uzdevumu vienības pirmās zināmās vērā ņemamās operācijas ārzemēs notika 1968. gadā.

Maijā padomju speciālo uzdevumu vienība – līdz 10 cilvēki – uzbruka slepenam amerikāņu objektam Kambodžas teritorijā, 30 km no Vjetnamas robežas.

Bāzi Kambodžā amerikāņi izmantoja, lai nogādātu Vjetnamā izlūku grupas un meklētu notriektos pilotus. Tur pastāvīgā gatavībā bija apmēram 16 dažādas klases helikopteri. GIP vienības galvenais mērķis bija mašīnas – tām bija unikāla tēmēšanas sistēma un vadāmi reaktīvie lādiņi. Pēc 25 minūtes ilgas kaujas amerikāņu bāzē viens no helikopteriem "Cobra" tika aizdzīts uz Vjetnamu, pārējie – likvidēti. Bāze zaudēja aptuveni 20 cilvēkus.

1968. gada augustā sekmīgi notika liela padomju speciālās vienības operācija Eiropā. Ņemot vērā "Prāgas pavasara" notikumu draudīgo attīstību sociālistiskajā Čehoskovākijā, Varšavas līguma dalībvalstu vadītāji pieņēma lēmumu ievest bruņotos spēkus situācijas stabilizēšanai. Lidmašīna ar speciālo uzdevumu vienību nosēdās Prāgas lidostā, tā tika ieņemta 9 minūšu laikā. Pēc tam padomju komandieri pārsvieda uz lidostu gaisa desanta divīziju.

Aptuveni tajā pašā laikā speciālo uzdevumu vienības, iepriekš ieradušās valstī, pārņēma savā ziņā avīžu redakcijas, stacijas, telegrāfu. Pēc valdības ēku kompleksa ieņemšanas karavīri izveda uz Maskavu Čehoslovākijas valdību. Viņi par ceturtdaļgadsimtu atbīdīja vienotās valsts sabrukumu un sadalīšanu Čehijā un Slovākijā.

1979. gadā varu Afganistānā sagrāba Hafizulla Amins. Viņš izglītību guvis ASV un tika turēts aizdomās par seniem sakariem ar CIP. Padomju Savienība uzskatīja, ka amerikāņi plāno izvietot Afganistānā savas spārnotās raķetes ar kodollādiņiem. Šie faktori un nemieri valdības armijā, kā arī islāmiskās opozīcijas bruņotās operācijas lika pamatus PSRS kontingenta ievešanai Afganistānā.

1987. gada ziemā padomju speciālo uzdevumu vienībai Afganistānā izdevās sagrābt nebojātu amerikāņu pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu FIM-92 Stinger, kas pirmo reizi tika manīts karadarbībā Angolā 70. gadu beigās. Izcēlās GIP speciālo uzdevumu grupa, ko komandēja vecākais leitnants Vladimirs Kovruns. Amerikāņi dāsni apgādāja ar "Stinger" afgāņu modžahedus, un padomju aviācija cieta lielus zaudējumus.

Sagrābtais PZRK paraugs ļāva izstrādāt pretdarbības tehnoloģiju.

Ilgus gadus speciālo uzdevumu vienības sarežģītos apstākļos kavēja afgāņu dumpinieku apgādi ar ieročiem, munīciju un materiālajiem līdzekļiem no Pakistānas un Irānas, tātad kavēja naidīgu spiedienu pret Padomju Savienību.

Arī pēcpadomju periodā GIP speciālo uzdevumu vienībai darba bija daudz, taču šo operāciju fineses mēs vēl ilgu laiku neuzzināsim.

Mūsdienu karadarbības formas atšķiras no XX gadsimta kariem. Tūkstošiem kilometru garas frontes un kaujas, kurās iesaistīti miljoniem karavīru tagad ir maz ticamas. New generation warfare laukā dominē lokālas operācijas, labi ekipētas profesionāļu vienības un precīzi triecieni. Pasaule strauji mainās un rada jaunus draudus. Tā prasa pastāvīgi pilnveidot speciālo uzdevumu vienības.

Pateicoties GIP pieredzei, speciālo uzdevumu vienības radītas arī Federālā drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas, Ārkārtas situāciju ministrijas, Tieslietu ministrijas un citu valsts varas federālo iestāžu paspārnē.

Šīm vienībām ir pašām savi nosaukumi, tās risina antidiversiju vai diversiju uzdevumus, organizē izlūkošanu vai pretizlūkošanu, nodarbojas ar kontrteroristisko cīņu, apsargā īpaši svarīgus objektus, organizē glābšanas operācijas.

1976. gada vasarā ekstrēmisti sagrāba pasažieru lidmašīnu, kam vajadzēja no Telavivas lidot uz Parīzi. Gaidā teroristi pavēlēja lainera komandierim nosēsties Ugandā. Ķīlniekus atbrīvoja, izņemot Izraēlas pilsoņus. Pārējos ieslodzīja īpašā boksā lidostā. Pusotras stundas laikā Izraēlas speciālo uzdevumu vienība atbrīvoja sagūstītos pasažierus. Operācijā gāja bojā trīs ķīlnieki un speciālo uzdevumu vienības komandieris. Tā kļuvusi par paraugu ārvalstu vienībām.

1980. gadā teroristi ieņēma Irānas vēstniecību Londonā un pieprasīja politisko ieslodzīto atbrīvošanu no Irānas cietumiem. Viņi sagūstīja 26 vēstniecības darbiniekus. Vēstniecības atbrīvošanas operācija ilga 15 minūtes, pieci teroristi no sešiem tika likvidēti, gāja bojā divi ķīlnieki.

1994. gada decembrī teroristi sagrāba kompānijas Air France lidmašīnu, kam vajadzēja lidot no Alžīras uz Parīzi. Tajā bija 212 cilvēki. Teroristi pieprasīja "Islāma glābšanas frontes" locekļu atbrīvošanu no cietuma, nogalināja trīs ķīlniekus un piedraudēja taranēt Eifeļa torni. Lidmašīna piezemējās Marseļā, lai uzpildītu degvielu, un Francijas speciālo uzdevumu vienība organizēja strauju operāciju pasažieru atbrīvošanai. Neviens no ķīlniekiem necieta, visi teroristi tika likvidēti.

Gadās arī neveiksmes. Piemēram, 1979. gada novembrī Teherānā radikāli noskaņoti irāņi ieņēma amerikāņu diplomātisko misiju un sagūstīja 52 cilvēkus. Viņi pieprasīja, lai ASV izdotu šahu Pehlevi (viņš atradās Ņujorkā). Dažus mēnešus vēlāk Baltais nams organizēja misijas darbinieku atbrīvošanas operāciju. 1980. gada aprīlī vairākas amerikāņu speciālo uzdevumu vienības uzbruka sagrābtajam objektam, taču operācija neaizritēja pēc plāna. Astoņi speciālo uzdevumu vienības karavīri gāja bojā. Ķīlniekus atbrīvoja vēlāk ar Alžīras starpniecību.

Augsto tehnoloģiju straujā attīstība nemaina speciālo uzdevumu spēku mērķus un šī pēdējā mūsdienu ģeopolitikas argumenta nozīmi.