Šie speciālisti ir armijas un flotes vizītkarte, nereti pat ārzemēs cenšas viņiem līdzināties. Pat to, kā strādā armijas speciālo uzdevumu vienības, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Zilās beretes
Gaisa desants tika iecerēts kā patstāvīgs bruņoto spēku veids speciālajām operācijām, kas ne vienmēr ir pa spēkam citām armijas vienībām: pēkšņi izsēsties no lidmašīnas pretinieka aizmugurē, sarīkot diversijas, ieņemt un noturēt placdarmus aiz frontes līnijas. Tomēr pat Gaisa desantā ir vienības, kas risina īpašus uzdevumus.
Ar to nodarbojas 45. atsevišķā speciālo uzdevumu gvardes brigāde, dislocēta Kubinkā, Piemaskavā. Tās karavīri vieni no pirmajiem ieradās Čečenijas Republika 1994. gada decembrī, jau pirms federālo spēku ienākšanas. Desantnieki sekmīgi uzbruka svarīgiem objektiem Groznijā un stratēģiski svarīgām apdzīvotajām vietām.
Daiļrunīgs piemērs – uzbrukums tā saucamajai "svecei" – Naftas un gāzes institūta ēkai. To ieņēma naktī. Vispirms snaiperi apšaudīja kaujiniekus no beztrokšņa šautenēm ar naktsredzes tēmēkļiem. Dudajevieši krita panikā, zaudējuši vairākus desmitus cilvēku. Pēc tam desantnieki lika lietā viltību – pāris tanki novērsa uzmanību, apšaudot ēku un radot iespaidu, ka sākusies ieņemšanas operācija. Bandīti pārsvieda spēkus uz viltus uzbrukuma vietu, atkailināja flangus. Pa to laiku trieciena grupas ielenca augstceltni, iegāja teroristiem aizmugurē, iekļuva pirmajā stāvā. Pārsteigtie kaujinieki nespēja organizēt pretošanos, un dažu stundu laikā desantnieki pilnībā iztīrīja objektu.
Pēc pirmās Čečenijas kampaņas sekoja miernešu misija Abhāzijā, otrais karš Čečenijā, operācija ar mērķi piespiest Gruziju ievērot mieru 2008. gadā. Speciālo uzdevumu vienība ne vienu vien reizi devās komandējumos uz Sīriju.
Jāpiebilst, ka 45. brigāde ir pati jaunākā desantnieku vienība. Tā saformēta 1994. gadā uz divu speciālo uzdevumu bataljonu – 901. un 218. bataljona – bāzes. 1979. gadā 901. bataljons bija dislocēts Čehoslovākijā, no 1989. gada – Baltijas kara apgabalā, pēc PSRS sabrukuma – Suhumi. Gruzijas-Abhāzijas konflikta laikā desantnieki apsargāja Krievijas militāros objektus Abhāzijā. Toreiz bija arī zaudējumi – astoņi karavīri gāja bojā, 20 tika ievainoti.
218. atsevišķais bataljons tika saformēts 1992. gadā. Pusotra gada laikā tas piedalījās vairākās sarežģītās operācijās, pildīja uzdevumus Piedņestrā, Osetijas-Ingušetijas konflikta zonā, Abhāzijā.
Universālie karavīri
Viena no spēcīgākajām speciālo uzdevumu vienībām Krievijā ir pakļauta Ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei (līdz 2010. gada reformai tā bija Galvenā izlūkošanas pārvalde).
Speciālo uzdevumu vienības PSRS parādījās 1951. gadā. 46 rotas pa 120 cilvēkiem katrā apguva īpašas prasmes karadarbībai pret NATO valstu bruņotajiem spēkiem. Desantniekiem vajadzēja iekļūt pretinieka dziļā aizmugurē, savākt informāciju, likvidēt komandpunktus, štābus, sarīkot diversijas, iznīcināt komunikācijas. Viņu atbildības zonā bija iespējamā pretinieka stratēģisko raķešu šahtas, starta iekārtas, kuģu un zemūdeņu dislokācijas vietas, kara aerodromi.
GIP speciālo uzdevumu vienība piedalījās kampaņā Afganistānā. Piemēram, tā saucamais musulmaņu bataljons kopā ar VDK grupām uzbruka afgāņu līdera Hafizulla Amina rezidencei.
459. atsevišķā "Kabulas" rota Afganistānā īstenoja vairāk nekā sešus simtus sekmīgu operāciju, cīnījās pret labākajām modžahedu vienībām, turklāt bieži vien – pret skaitliski pārāku pretinieku. Tomēr parasti zaudējumi padomju spēku pusē bija pat vairākkārt zemāki.
Operācija "Priekškars" deva iespēju bloķēt Afganistānas-Pakistānas robežu, pāri kurai pie modžahediem devās karavānas ar kaujiniekiem, ieročiem, munīciju un medikamentiem. Šim nolūkam no 80. gadu vidus uz Afganistānu pārvietoja papildu speciālo uzdevumu vienības. Tās slēdza un kontrolēja lielāko daļu karavānu ceļu, radīja vairākas atbildības zonas pierobežas rajonos. Dažādi dati liecina, ka Afganistānas karā GIP speciālo uzdevumu vienības likvidējušas aptuveni 20 tūkstošus kaujinieku, simtiem karavānu, ieroču un munīcijas noliktavas.
Čečenijā GIP vienības bieži saņēma neatbilstošus uzdevumus – Sauszemes spēkos trūka kvalificētu speciālistu. Pašos sarežģītākajos virzienos viņi devās triecienā apdzīvotajām vietām armijas vienību sastāvā. Tolaik vienība cieta smagākos zaudējumus.
Otrās Čečenijas kampaņas laikā komandieri ņēma vērā pieļautās kļūdas un GIP elitei uzticēja tikai īpašus uzdevumus. Karavīri organizēja izlūkošanu federālo spēku vajadzībām un strādāja pret atsevišķām bandītu vienībām: likvidēja vadoņus, organizēja lamatas un pēkšņus uzbrukumus kaujinieku bāzēm.
Zemūdens elite
Flotē ir pašiem savas speciālo uzdevumu vienības – nodaļas cīņai pret diversantiem, izveidotas jau 60. gados, lai novērstu slepenus pretinieka uzbrukumus PSRS ostām un jūras kara bāzēm. Zemūdens karavīri ir visām četrām Krievijas JKF flotēm un Kaspijas flotilei.
Zemūdens diversiju spēku (ZDS) karavīri atbild par bāzes tuvējās akvatorijas izlūkošanu, identificē un kontrolē no diversantu vai teroristu izsēdināšanas viedokļa bīstamus iecirkņus, novērš kuģu mīnēšanu.
ZDS pieder pie flotes, taču speciālo uzdevumu vienības teicami sagatavotas arī darbam uz sauszemes un gaisā. Tajās pieņem spēcīgākos un sportiskākos. Viņi mācās desantēties ar izpletņiem, apgūst sapiera darbu, tuvcīņu un nažu cīņu.
Īpaša uzmanība veltīta psiholoģiskajai stabilitātei. Piemēram, ūdenslīdējiem jāprot viegli panest ilgstošu uzturēšanos slēgtā telpā. Nereti līdz operācijas vietai viņus nogādā zemūdenē, no kuras viņi izkļūst caur torpēdu aparātiem. Cilvēks sēžas starta caurulē, to aizdrīvē un aizpilda ar ūdeni – tad viņš var izkļūt ārā.
Zem ūdens pielieto speciālus ieročus. Piemēram, gludstobra pistoles SPP-1, kas izmanto 4,5 mm patronas ar adatveida nerotējošu lodi. Arsenālā ir arī automāts APS (tā lode sekmīgi trāpa mērķī līdz 40 metru dziļumā), kā arī naži un visdažādākās iekārtas.
JKF militāros ūdenslīdējus nereti pielieto īpaši svarīgu objektu un personu aizsardzībai. Zināms, ka viņi atbildēja par PSRS līdera Mihaila Gorbačova drošību Maltas samitā 1989. gadā, kas notika uz kruīzu lainera. Ūdenslīdēji cauru diennakti dežurēja zem ūdens.
ZDS strādāja Kubā, nodrošinot jauniešu festivāla drošību 1978. gadā, atmīnēja padomju transporta kuģus Angolā pēc Dienvidāfrikas speciālo uzdevumu vienības diversijas, apsargāja Dahlaka jūras kara bāzi Etiopijā.