RĪGA, 23. oktobris - Sputnik, Ludmila Pribiļska. Kartupeļu vācēju brigadieris Jurģis Lapiņš no Siguldas centās saprast, kā likumīgi nogādāt strādniekus uz Ķoņu ciemu, Valmierā, un atgriezt atpakaļ, nepārkāpjot līkumu, taču piedzīvoja fiasko. Nevienā iestādē viņam tā arī neizskaidroja, kā rīkoties, bet beigās vienkārši piedāvāja atstāt 360 tonnas produkcijas uz lauka. Starp citu, tirgū kilogramu kartupeļus pārdod par 80 centiem.
Ar Jurģa Lapiņa publikāciju vairāku stundu laikā padalījās vairāk nekā 600 sociālā tīkla lietotāju.
"Vai ir iespējams kaut kas absurdāks? — pauž sašutumu Lapiņš savā Facebook lapā. — Mēs, lauksaimniecības darbinieki, katru rītu ar brigadiera busiņu 5-7 personas dodamies uz darbu. Maršruts apmēram Sigulda - Līgatne – Cēsis - Valmiera – Ķoņi un vakarā pretējā virzienā. Es kā labticīgs pilsonis saprotu, ka pārkāpt MK noteikumus Nr720 ir gan nepareizi, gantas var sanākt ļoti dārgi.
Tātad, kam zvanīt? Nu protams, ka Valsts policijas Informācijas centram, jo loģika saka – ja jau viņi var sodīt, tad noteikti zinās, kas vajadzīgs šajā situācijā, lai nesodītu... Tātad zvanu. Par sakariem nesūdzos, jo noteikti ka daudzi zvana, bet laipnās (bez ironijas — tieši laipnas meitenes) meitenes nevar atbildēt uz šo jautājumu un novirza mani uz Valsts kanceleju.
Zvanu valsts kancelejai. Pēc vairākkārtējas telefona klausules nomešanas klausule tiek pacelta un mani lūdz uzgaidīt, jo pašlaik notiekot saruna pa otru līniju. Kamēr gaidu, noklausos, kuras kūkas vakar bija garšīgas un kuras nebija, kā arī, kā pareizi izvēlēties skābus kāpostus šķovēšanai (ok, Valsts kancelejas pienākumos laikam jau ietilpst arī šādas opcijas – taču ārvalstu viesi jāpabaro)... Pēc piecām minūtēm ar mani sāk runāt. Protams, ka šeit neko nezina un novirza mani uz Ekonomikas ministriju.
Ekonomikas ministrijas meitenes man apskaidro, ka zina tik pat daudz, cik zinu es, un novirza mani uz Veselības ministriju, proti, paši šādus ierobežojumus pieņēmuši, lai paši arī skaidro.
Veselības ministrija. Nu šeit sākās! Tātad man piedāvāts pārvadāt darbiniekus atbilstoši MK 720 noteikumu punktam Nr. 5.49.5., es atbildu, ka neviens no viņiem nav Valsts amatpersona, mediķis, žurnālists u.t.t, uz ko man atbild, ka darbiniece no rīta pa radio ir dzirdējusi, ka tomēr tā varot darīt, tikai jābūt maskām. Es lūdzu, lai nosauc man dokumentu kopumu, kam man jābūt līdzi veicot šīs darbības (līgums par auto nomu uzņēmuma vajadzībām, darba devēja apstiprināts maršruts u.t.t.), uz ko man atbild, ka tomēr jāzvana Labklājības ministrijai, jo viņi atbild par darbinieku labklājību.
Labklājības ministrija. Pēc 20 minūšu zvanīšanas sazvanīju LM Parlamentāro sekretāri. Izstāstīju savu ceļu līdz viņai un, protams, savu problēmu. Solīja, ka īsziņas veidā saņemšu atbildi par nepieciešamajiem dokumentiem līdz 15:00. Pēc kāda laika zvana kāda LM darbiniece un laipni man paskaidro, ka tā tomēr nav LM kompetence, lai zvanu uz Valsts darba inspekciju.
Valsts darba inspekcija. Nu tad beidzot! Vienam cilvēkam visā Valsts aparātā pietika drosmes pateikt — 360 t kartupeļu būs jāpaliek uz lauka nepārlasītiem!
Tātad jautājums — ko dara viss šis ierēdniecības aparāts, un kāda mārrutka dēļ tas tiek uzturēts, ja viņš nefunkcionē? Kaut kur biju dzirdējis tēzi, ka Valsts aparātā strādā tie, kuri īsti nekur citur strādāt nemaz nevar, jo neprot vai nav līdz galam kompetenti.
Tālāk jautājums – ko man darīt ar kartupeļiem?
P. S. Un ar nepacietību gaidu, kad parlamentārā sekretāre man atsūtīs īsziņu!"