Eksperts: kas patiesībā vainojams pie enerģētiskās krīzes Eiropā?

RĪGA, 10. oktobris - Sputnik.Vairāk nekā mēnesi ilga ažiotāža gāzes nākotnes darījumu tirgū Eiropā. Augusta sākumā cena par tūkstoš kubikmetriem degvielas svārstījās 515 dolāru līmenī pēc Eiropas sadales centra TTF indeksa, mēnesi vēlāk sasniedza 614 dolārus.

Tālāk nākotnes darījumi kļuva aizvien dārgāki un saskniedza vēsturiskos rekordus: 6. oktobrī gāzes cena pieauga līdz 1937 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Pēc tam gāzes tirgū sākās tikpat strauja lejupslīde: 7. oktobrī cena kritās zem 1000 dolāriem.

Par cenu svārstību iemesliem un Krievijas lomu cenu lejupslīdē intervijā kanālam "Sputnik krievu valodā" pastāstīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Nākotnes darījumu tirgus reaģē uz dažādiem notikumiem, kas, iespējams, pat nav ar to tieši saistīti, konstatēja Igors Juškovs un minēja piemēru – darījumus 6. oktobrī, kas iegājuši enerģētikas tirgus vēsturē.

"Burtiski dienas laikā mēs ieraudzījām cenas palēcienu līdz 1900 dolāriem, pēc tam tā kritās par 600 dolariem, lai arī no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara viedokļa reālās gāzes tirgū nekas nemainījās. Gāzes patēriņš Eiropā nav mainījies ne par mata tiesu. Piegādes apjoms nav mainījies, - teica eksperts. – Taču tā bija reakcija uz ziņu par to, ka "Ziemeļu straumi 2" vēl nekādi nevar palaist, un vienlaikus pienāca ziņas par to, ka ogļu cena sasniegusi vēsturisko rekordu (6. oktobrī Eiropā vēsturisko rekordu sasniedza ogļu cena, pārsniedzot 300 dolārus par tonnu – red.)."

Tomēr ogļu cenas pieaugums bija prognozējams, piebilda Juškovs. Lieta tāda, ka dārgas gāzes apstākļos kompānijas pūlas pāriet pie cita enerģijas avota, tāpēc Eiropa sāka patērēt lielaku daudzumu ogļu.

"Savukārt pieprasījuma ažiotāža lika augt cenām," norādīja eksperts.

To, kā ziņas ietekmē nākotnes darījumus, iespējams, ilustrēs arī Vladimira Putina apspriede enerģētikas attīstības jautājumos, kas tāpat notika 6. oktobrī, uzskata eksperts.

"Ziņas bija pozitīvas. Viņš deva rīkojumu: ja "Gazprom" ir iespējas nodrošināt papildu eksportu, nevajag nevienu nostādit grūtā stāvoklī, - atgādināja Juškovs. – To uztvēra kā signālu par iespējamo gāzes piegādes apjoma pieaugumu uz Eiropu. Šis signāls var likt slīdēt lejup degvielas cenām."

Piegādes pieaugums patiešām var likt kristies gāzes cenām Eiropā, jo konkurences apstākļos kompānijas samazina cenas. Tomēr Krievijai ir svarīgi stabilizēt tirgu arī tāpēc, ka ļoti augstas cenas nogalina pieprasījumu, uzskata Igors Juškovs.

"Kompānijas-patērētāji nevar atļauties pirkt tik dārgu gāzi, - viņš uzsvēra. – Piemēram, slāpekļa minerālmēslu ražotāji tos ražo no gāzes. Vairākas kompānijas jau apturējušas rūpnīcas, jo nav iespējams pēc tam pārdot minerālmēslus par jauno cenu (ņemot vērā izdevumus par gāzi – red.). Vai lauksaimniecības produkcijas ražotāji apkurināja ar gāzi siltumnīcas – arī viņi ir apturējuši darbu."

Kad gāze maksā 200-300 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, tā ir viena lieta, paskaidroja Juškovs. Tad gāze kļūst izdevīgāka par atjaunojamo enerģētiku. "Pavisam citādi ir, kad gāze maksā apmēram tūkstoš dolārus – tādā gadījumā atjaunojamā enerģētika ir konkurētspējīgāka, - teica eksperts. – Mums ir izdevīgas augstas, taču ne superaugstas cenas."

Vienlaikus cenu lēciens gāzes tirgū skaidrojams ar treideru pozīciju, precizēja Juškovs. "Droši vien viņi sāka masveidā iepirkt nākotnes darījumu gāzes kontraktus, jo ienāca prātā: ja tagad ir tik ļauni un jau vērojama krīze Eiropas enerģētikā, kas notiks vēlāk, kad sāksies apkures sezona? Tā nu līgumu cenas strauji pieauga," viņš uzskata.

Pēc 6. oktobra notikumiem piecu ES valstu (Francija, Spānija, Čehija, Rumānija un Grieķija) ekonomikas un finanšu ministri parakstīja kopīgu rezolūciju, kurā ierosināja izmeklēt enerģētikas krīzes iemeslus.

"Taču Eiropai vajadzētu ieskatīties spogulī, nevis meklēt vainīgos, - teica Igors Juškovs. – Kāpēc sākās krīze? Pievērsiet taču uzmanību savai politikai un kompānijām. Iepriekšējā apkures sezona Eiropā beidzās ar tukšām gāzes krātuvēm."

Gāzes daudzums krātuvēs samazinājās pērnā gada laika apstākļu dēļ, atgādina eksperts. "Ziema bija visnotaļ auksta, pēc tam iestājās karsta vasara, un bija nepieciešams liels daudzums enerģijas gaisa kondicionēšanai," viņš teica.

Taču gāzes kompānijas nesteidza atjaunot iztērētos krājumus, redzot, ka cenas tirgū pieaug, teicka Juškovs.

"Katra kompānija domāja: nē, tas ir kaut kāds uzsliesmojums, nepirkšu tagad par augstu cenu, par 400 dolāriem, jo ziemā būs lētāk un iznāks, ka es fiksēšu zaudējumus. Pēc tam ieraudzīja, ka cena ir 500 dolāri: "Nu re, tagad ir cenas apogejs. Vēlāk būs lētāk!" Bet pēc tam 600 dolāri, 700, 800, un iestājās oktobris," teica eksperts.

Pēc viņa domām, līdztekus krīze skaidrojama arī ar vietējo gāzes piegādātāju grūtībām. "Norvēģija samazina gāzes ieguves apjomu jau ceturto gadu pēc kārtas, bet Alžīrā aug iekšējais patēriņš, tāpēc tā eksportē mazāk gāzes. Lūk – iemesls," viņš teica.

Intervija pilnā apjomā publicēta YouTube kanālā "Sputnik krievu valodā https://youtu.be/Wesdhh1s17I