RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Krievijai ir jāizpilda ar Ukrainu noslēgtajā gāzes tranzīta līgumā paredzētās saistības, paziņoja valsts prezidents apspriedē, kas bija veltīta enerģētikas jautājumiem, vēsta RIA Novosti.
"Pirmkārt, nevajag nevienu nostādīt grūtā stāvoklī, ieskaitot Ukrainu, neskatoties uz visiem momentiem, kas patlaban saistīti ar Krievijas un Ukrainas attiecībām. Otrkārt, nevajag graut uzticēšanos "Gazprom" kā absolūti uzticamam partnerim visos apstākļos," uzsvēra prezidents.
Viņš lūdza enerģētikas ministru Nikolaju Šuļginovu kontrolēt uzdevuma izpildi.
Valsts vadītājs konstatēja, ka "Gazprom" nonācis pie slēdziena: kompānijai ir izdevīgāk samaksāt Ukrainai sodu par apjoma samazināšanu, bet palielināt apjomu jaunajās cauruļvadu sistēmās, kas neved pa Ukrainas teritoriju.
"Tomēr es lūdzu tā nerīkoties. Vajag pilnībā ievērot līgumsaistības tranzīta jomā," piebilda Putins.
Apspriedes gaidā prezidents atzīmēja, ka gāzes piegādes uz Eiropu pa jaunajiem cauruļvadiem ļautu 5,6 reizes samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā, pateicoties mūsdienīgām iekārtām un iespējai sūknēt izejvielas ar augstāku spiedienu.
Pie tam, pēc Putina vārdiem, tranzīta palielināšana caur Ukrainas GTS ir iespējama, taču radīs zaudējumus "Gazprom", savukārt jaunās infrastruktūras pielietojums dotu iespēju ietaupīt trīs miljardus dolāru gadā.
"Proti, tiek pielietotas mūsdienīgās sūknēšanas iekārtas un jauni cauruļvadi, var palielināt spiedienu. Ukrainas GTS to darīt nevar, jo tā nav remontēta jau gadu desmitiem un tur kuru katru brīdi var kaut kas pārplīst, notikt, un iestāsies nelabvēlīgas sekas," piebilda valsts vadītājs.
Ogļskābās gāzes neitralitāte
Apspriedē "Inter RAO" valdes priekšsēdētājs Boriss Kovaļčuks uzdeva jautājumu par ogļskābās gāzes neitralitāti situācijā, kad "ražošana uz oglēm Vācijā gada izteiksmē sastāda 27% no enerģētikas bilances, bet Krievijā – 13%".
"Jūs uzdevāt pareizu jautājumu: kā var cīnīties par ogļskābās gāzes neitralitāti, ja enerģētikas bilance Eiropā, šajā gadījumā – Vācijā ogļu ģenerācijas nozarē ir divkārt lielāka nekā Krievijā. Izrādās, var, un viņi to dara. Un cenšas darīt, proti, eiropieši, pārsvarā, uz citu valstu rēķina. Šajā gadījumā cenšas darīt uz mūsu, uz Krievijas rēķina," atzīmēja Putins.
Viņš pauda cerību, ka dialogs šajā jautājumā turpināsies, ņemot vērā visu pušu intereses pasaules enerģētikas tirgū.
Gāzes cenas biržā neatspoguļo reālo situāciju
Apspriedes dalībnieki skāra arī gāzes augstās cenas Eiropā. Vicepremjers Aleksandrs Novaks norādīja, ka cenas biržā neatspoguļo reālo situāciju tirgū. Viņš paskaidroja, ka sākotnējo cenu pieaugumu izraisījusi karstā vasara Latīņamerikā, kurp tika pārorientēta SDG no ASV. Rezultātā radās izejvielas deficīts citos tirgos. Piemēram, Eiropā gāzes iztrūkums PGK tagad tiek vērtēts 25 miljardu kubikmetru apjomā salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
"Tie visi, protams, ir nopietni faktori, taču es teiktu, ka šodien cenas nopietni palielina arī spekulatīvie faktori. Šeit, domājams, vajadzīga biržas spēles dalībnieku izmeklešana, jo pašreizējā cena objektīvi neataino tagadējo situāciju," secināja Novaks.
Savukārt Putins atzīmēja, ka Krievija var palielināt gāzes piedāvājumu, lai mazinātu spekulatīvo pieprasījumu un ažiotāžu, taču tas jādara nevis tūlītējo darījumu tirgū Eiropā, bet gan biržā Sanktpēterburgā.
"Kopumā gāzes tirdzniecība biržā (..) nav īpaši efektīva, jo ietver virkni risku, jo nav taču runa par pulksteņiem, apakšbiksēm un kaklasaitēm vai mašīnām, tā pat nav nafta, ko var ražot un glabāt, kur vēlaties, arī tankkuģos, gaidot noteiktu situāciju tirgū. Bet gāze tā netirgojas, to nevar tā glabāt," piebilda valsts vadītājs.
Viņš ierosināja apspriest šo jautājumu vēlreiz, uzsverot, ka Krievija nevar pārdot gāzi biržā, ciešot zaudējumus.