RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Pēdējo divu gadu laikā arktiskā ledus līmenis krities līdz rekordzemam rādītājam, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz starptautiskās programmas "Copernicus Ocean" ikgadējo atskaiti. Pārskats, ko sagatavojuši 120 zinātnieki no vairāk nekā 30 Eiropas institūtiem, publicēts žurnālā "Journal of Operational Oceanography".
Atskaites autori atzīmēja, ka pēdējo desmit gadu laikā Arktikas ledus līmenis krities par 13% salīdzinājumā ar 1979. gada rādītāju, bet vidējais ledus biezums Barenca jūrā sarucis jau par 90%.
Eksperti vērtē, ka apmēram četrus procentus globālās okeāna sasilšanas patlaban nodrošina Ziemeļu ledus okeāna sasilšana. Fakts, ka ledus pienākšana citos baseinos no Arktikas samazinās, pēc zinātnieku domām, šo procesu var vēl paātrināt, un tā rezultātā tagad jau vērojami ekstremāli plūdi un pārmaiņas jūras floras un faunas sastāvā.
Kā piemēru atskaites autori minēja rekordlielos plūdus Venēcijā 2019. gada novembrī un četras ūdens līmeņa celšanās epizodes Vidusjūras vidējā un dienvidu reģionā tajā pašā gadā.
Ziemeļu jūrā krasās pārmaiņas, aukstuma zonu nomaiņa pret siltuma viļņiem no jūras, likušas mazināties daudzu rūpniecisko sugu – butes, Eiropas omāra, jūras asara, kefales un ēdamo krabju skaitam.
"Klimata pārmaiņas, piesārņojums un jūras resursu pārlieka ekspluatācija radījusi bezprecedenta spiedienu pret okeānu un prasa steidzami īstenot stabilus vadības un adaptācijas pasākumus," izdevniecības preses relīzes autori citēja ekspertu grupas – pārskata autoru – vadītājas, korporācijas "Mercator Ocean International" pārstāves Karīnas fon Šukmanes (Karina von Schuckmann) teikto.
"Stabilas nākotnes pamatā ir viedoklis par okeānu kā fundamentālu faktoru Zemes sistēmā un okeāna daudzdimensionālās un savstarpēji saistītās dabas izpratne."
Atskaites autori uzsvēra bezprecedenta līmeni, kādā klimata pārmaiņas ietekmē okeānu. No 1993. līdz 2019. gadam jūras vidējā temperatūrā globālā mērogā palielinājās par 0,015 grādu gadā. Situācija pasliktinājās arī no citu parametru viedokļa. Piemēram, skābekļa saturs Melnās jūras ūdeņos no 1955. līdz 2019. gadam kritās vidēji par 0,16 moliem uz kvadrātmetru gadā.
Apkopojot teikto, autori uzsvēra, ka nepieciešama monitoringa instrumentu un tehnoloģiju pilnveidošana, kas tiek izmantota okeāna būtiskāko pārmaiņu izsekošanai un prognozēšanai.
"Šie instrumenti un tehnoloģijas, kas ietver apziņošanas un prognozēšanas sistēmas, kā arī monitoringa programmas reālajā laikā, palīdz aizsargāt jūras vidi un ekonomisko infrastruktūru, izstrādāt adaptācijas pasākumus, kā arī plānot un vadīt ekstremālās parādības okeānā," atzīmēja Šukmane.