Jau vairāk nekā gadu Lielbritānijā pakāpeniski rodas pārtikas un pirmās nepieciešamības preču deficīts. Tomēr pērn iemesli bija saprotami: visas Eiropas valstis lielākā vai mazākā mērā pārņēma panika pēc koronavīrusa pandēmijas sākuma. Tagad, kad, šķiet, cilvēki vairāk vai mazāk pielāgojušies problēmām, produktu deficīta uzliesmojums izskatās dīvaini. Visus īpaši satrauca ziņas par to, ka plaukti lielveikalos paliks tukši arī uz Ziemassvētkiem, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Britu sievietes ir noraizējušās par to, ka pārvēršas par "padomju mājsaimniecēm", salīdzinot produktu trūkumu pašmāju veikalos ar to, ko reiz dzirdējušas par deficītu PSRS. Bet kas pie tā būtu vainīgs? Protams, Krievija. Lielbritānijas vadošie preses izdevumi bez mazākās kautrības stāsta, ka pie situācijas ar lielveikalu tukšajiem plauktiem esot novedis Vladimirs Putins.
Pēc tam sākās īsts sabrukums starp britu uzņēmumiem, kas piegādā gāzi un siltumu. No visām pusēm skan brīdinājumi par briesmīgu ziemu, par to, ka lielākā daļa iedzīvotāju būs spiesta izvēlēties: heating or eating.
Gāzes operatori viens pēc otra sāka izsludināt bankrotus gāzes cenu fonā. Pēkšņi apkures sezonas priekšvakarā iedzīvotāji sāk saņemt ziņas, ka viņiem nav apkures piegādātāju, jo pakalpojumu sniedzējs ir slēgts. "Financial Times" aplēsa, ka no vairāk nekā piecdesmit enerģētikas piegādātājiem valstī ziemu varētu pārciest aptuveni desmits.
No malas šķiet, ka Lielbritānijas enerģētikas pakalpojumu tirgus nožēlojamā stāvokļa iemesls ir acīmredzams. Līdz ar sektora liberalizāciju tajā parādījās virkne firmu, kas patiesībā bija ziepju burbuļi. "The Sunday Times" izmeklēšanas rezultāti parādīja, ka dažas no tām privātos dzīvkļos reģistrējuši visīstākie avantūristi, kam nav nekāda sakara ne ar gāzi, ne apkuri. Tagad, kad gāzes cenas Eiropā uzlidojušas līdz rekordiem, izrādījās, ka viņiem nav ne gāzes, ne arī "drošības spilvenu".
Ja mediji konstatēs, ka tas ir krīzes galvenais iemesls, nāksies vainot pašiem savu valdību – tā pieļāvusi, ka lielāko daļu cilvēku apkalpojušas absolūti nesaprotamas personas. Tātad iemesls jāmeklē citur. Un, protams, atkal par vainīgo pataisa Krieviju.
Britu avīzēs, atsaucoties uz amerikāņu guru, parādījušies satriecoši raksti ar vienu un to pašu domu: Krievija izpilda savas saistības gāzes piegādes jomā, taču varētu piegādāt vairāk, tātad Krievija ir vainojama par gāzes krīzi, tātad vajag cīnīties pret... projektu "Ziemeļu straume 2", kas ļaus Krievijai piegādāt Eiropai lielākus gāzes apjomus. Nevajag meklēt loģiku un konsekvenci šajās verbālajās konstrukcijās – tik un tā neatradīsiet. Vienīgā "loģika" – pie visām nelaimēm vispirms vainojama Krievija. Jā, Krievija vainīga pie tā, ka piegādā Eiropai parāk daudz gāzes un vienlaikus – pārāk maz.
Nav nekāds brīnums, ka britu lietišķā prese atklājusi vēl vienu gāzes tirgus ekspertu – Ukrainu. Pirmdien avīzes "The Daily Telegraph" lietišķajā pielikumā parādījās fantastisks virsraksts "Lielbritānijai lemta neapmierinātības ziema, brīdina Ukrainas gāzes karalis". Te nu jāpaskaidro, ka "neapmierinātības ziema" ir Šekspīra termins, tagad tā dēvē vēsturisku periodu 70. gadu beigās, kad visu Lielbritāniju pārņēma strādnieku streiki un sadursmes ar policiju. Bet Ukrainas "gāzes karaļa" titulu avīze piešķīrusi "Naftogaz" vadītājam Jurijam Vitrenko.
Viņš bez mazākajām sirdapziņas mokām britiem demonstrēaritmētiku īstā ukraiņu stilā: "Pērn "Gazprom" pārsūknēja caur Ukrainu tranzītā 65 miljardus kubikmetru gāzes, bet šogad – tikai 40 miljardus. Lūk, kāpēc jūs nesaņemta 25 miljardus kubikmetru gāzes. Viss ir vienkārši." Nekādus atspēkojumus un paskaidrojumus avīze nepublicēja. Kā noprotat, žurnālisti bija mierā ar tādu sadzīves problēmu pamatojumu Lielbritānijā.
Taču manipulācijas ar faktiem ir acīmredzamas. Vitrenko ne vārda neminēja par to, ka gāzes tranzīta samazināšanās caur Ukrainu lielā mērā skaidrojama ar to, ka no pērnā gada darbu sāka "Turcijas straume", un tie paši it kā trūkstošie miljardi kubikmetru gāzes Eiropā nonāca pa to. Tikai tādas nianses vienkāršajiem lasītājiem skaidrot nevajag – kā tad apsūdzēt Krieviju, ja atzīsi, ka valsts stingri pilda visas savas saistības?
Piedevām "gāzes karalis" no britiem slēpa faktu, ka Ukraina patiesībām nemaz nav atkarīga no Krievijas gāzes. Ukraiņu avīzes pat stāsta, ka "Lielbritānija piekrāpusi Putinu", pērkot gāzi Norvēģijā, nevis Krievijā, tāpēc gāzes krīzes galvenais upuris ziemā būs Vācija. Tāda lielība atbilst izteikumiem par to, ka Maskava esot sarīkojusi gāzes krīzi Eiropā, lai sagrautu Lielbritānijas ekonomiku un radītu haosu pārtikas piegādes ķēdītēs. Nezinu, kā tur ir ar pārtiku, taču loģikas ķēdītes britu presē noteikti ir saplosītas lupatlēveros. Un arī tā ir Krievijas vaina.
Pārtikas un gāzes krīzei sekoja degvielas krīze. Viss sākās ar ziņām presē par to, ka dažas degvielas uzpildes stacijas ierobežojušas benzīna pārdošanas apjomus, ņemot vērā benzīna vedēju autovadītāju deficītu. Pēc tam sākās īsta panika. Jo vairāk valdība skaidroja pilsoņiem, ka panikai nav iemesla, jo vairāk tā auga augumā. Kad parādījās ziņas par to, ka valdība iesaistīs armiju, lai uz laiku segtu benzīna vedēju vadītāju trūkumu, kļuva skaidrs, ka mēģinājumus nomierināt publiku tāpat caurauž meli.
Britu analītiķi labprāt atgādināja amerikāņu senatora Džona Makeina vārdus par to, ka Krievija ir "degvielas uzpildes valsts". Bet tagad, sev par lielu pārsteigumu, uzzinājuši, ka viņu valsts pat līdz degvielas uzpildes stacijas statusam nav izaugusi, jo nespēj nodrošināt degvielu saviem patērētājiem.
"Financial Times" analītiķe Sāra O’Konora pamatoti atzīmēja, ka tagad valdībai būs grūti novelt vainu uz kādu no malas. Fakts, ka Londona steigšus izsniedz pagaidu darba vīzas kravas automašīnu vadītājiem un melnstrādniekiem, liecina, ka amatpersonas nenovērtē darba spēka deficīta līmeni, kas radies Brexit un Covid-19 ierobežojumu rezultātā. Taču nebijuša mēroga krīze nez kāpēc pārņēmusi Lielbritāniju. Un neizdosies to mūžīgi pārmest Putinam.
Protams, to saprot arī daudzi briti. Ne velti valdošo konservatoru reitings strauji slīd lejup. Piemo reizi 13 gadu laikā toriju un leiboristu līderu reitings ir izlīdzinājies. Un tas notiek laikā, kad Leiboristu partiju satricina nopietni iekšēji skandāli un ķildas. Tikai pārlieku nekompetenti ir Borisa Džonsona valdības soļi britu acīs, kuri tagad kaujas par benzīna kannu. To atklāti norāda arī opozicionāri un atgādina Mārgaretas Tečeres vārdus par PSRS: "Tur plauktos nav produktu, tur nav benzīna." Izrādās, viņa precīzi prognozējusi tagadējo situāciju Lielbritānijā.
Kaislības vēl pavairo eiropieši. Piemēram, Vācijas potenciālais kanclers Olafs Šolcs, nepaspējis vēl ne lāgā nosvinēt savas partijas uzvaru nesenajās vēlēšanās, apsūdzēja Brexit par visām Lielbritānijas problēmām, ieskaitot benzīna krīzi. "The Times" atzīmēja, ka lielākā daļa izdevumu Eiropā krīzi apraksta "ar neslēpti ļaunu prieku" un Lielbritāniju dēvē par "tukšo plauktu karalisti". Tādi nu ir karalistes sabiedrotie. Un par to būs grūti vainot Putinu.
Bet arī tas nav nekas, britu kremlenologi nesnauž un katrā izdevīgā brīdī atkārto mantras par Krievijas vainu. Nav ne mazāko šaubu, drīz vien izdomās "Krievijas pēdas" arī benzīna krīzē. Pieredze rāda: tiklīdz Lielbritānijā sākas nopietnas iekšējās kataklizmas, acumirklī izceļas antikrievijas skandāli: te "Zinovjeva vēstule" 1924. gadā, te "Skripaļa saindēšana" 2018. gadā. Arī tagad mēs vērojam, kā policija nākusi klajā ar kārtējo "sensāciju" par "Petrovu un Boširovu". Tikai nevar publiku ilgi barot ar vieniem un tiem pašiem meliem – ziņa nepārprotami neguva popularitāti un pavisam noteikti nenovērsa britu uzmanību no tukšajiem veikalu plauktiem un garajām rindām degvielas uzpildes stacijās.
Tātad jāgatavojas kaut kādām skaļākām apsūdzībām. Pēdējā gadsimta laikā britu mediju un politiķu metodes neko daudz nemainās. Arī tagad viņi noteikti neapstāsies pie apsūdzībām par to, ka krievi apēduši viņu desu lielveikalos un izdzēruši visu benzīnu.