Atliek tikai steigšus pacelt aizņēmumu līmeni vai apturēt atbilstošā likuma darbību. Tas jālemj Kongresam, taču politiķu starpā valda domstarpības. Finanšu ministre Džaneta Jellena lūdza nestiept gumiju – tuvojas kritiska situācija, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Milzu parāds
Pandēmijas karstumā milzīgo izdevumu un pilnā sparā strādājošās drukas mašīnas dēļ ASV valsts parāds pārsniedza ekonomikas apmērus. Iepriekš eksperti prognozēja, ka tam vajadzētu notikt tikai pēc desmit gadiem. Taču tas noticis jau tagad – nacionālās saimniecības atbalstam iztērēts pārāk daudz.
2020. gadā valdība iesūknēja ekonomikā gandrīz deviņus triljonus dolāru. 2021. gada marta beigās parāds sasniedza 101% no IKP. Kaut kas tamlīdzīgs noticis tikai vienu reizi – 1946. gadā, uzeiz pēc Otrā pasaules kara. Tagad amerikāņu finanses atdūrušās pret likumā noteikto maksimālo aizņēmumu slieksni – 28,5 triljoniem dolāru.
Situācija nav jauna. Kopš 2008. gada krīzes līmeni pastāvīgi paceļ. 2019. gadā Donalds Tramps parakstīja likumu, kas ļauj neierobežoti palielināt valsts parādu līdz 2021. gada 31. jūlijam. Pēc šī termiņa seko iesaldēšana. Tātad Finanšu ministrija nevar piesaistīt papildu līdzekļus, pārdodot obligācijas.
Bet citādi neizdosies. Budžetā ir rekordliels caurums. Pārsvarā to aizlāpa, pārdodot valsts vērtspapīrus. 2020. finanšu gadā (tas beidzās 20. septembrī) deficīts jau trīskāršojies, sasniedzot 3,1 triljonu dolāru.
Ārkārtas pasākumi
Tātad jau augustā vajadzēja palielināt valsts parāda griestus vai apturēt limita darbību, taču tas vēl aizvien nav izdarīts. Pavīdējusi defolta perspektīva. FM izsludināja ārkārtas pasākumus.
To starpā ir investīciju ierobežošana vecuma un invaliditātes pensiju izmaksas fondā, pasta dienesta pensionāru medicīniskās apdrošināšanas fondā un valsts vērtspapīru investīciju fondā. Pagaidām tas ļauj dzīvot, nepalielinot parādu un pie tam izbrīvējot vietu obligāciju izvietošanai.
Finanšu ministre Džaneta Jellena lūdza Kongresu pieņemt lēmumu "pēc iespējas ātrāk", tomēr pusotra mēneša laikā situācija nav mainījusies. Demokrāti uzskata, ka vajag izmantot pārbaudīto metodi – pacelt limitu. Savukārt republikāņi pieprasa prezidentam Džo Baidenam un valdībai samazināt izdevumus un milzīgo parādu.
Nesen Jellena satraukti vēstīja: laika vairs nav, bezdarbība draud ar "plašu ekonomisko katastrofu". Pēdējo 60 gadu laikā Kongress apmēram 80 reizes pacēlis valsts parāda griestus vai apturējusi tā darbību. Tagad "tas jāpaveic vēlreiz". Pretējā gadījumā oktobrī federālā valdība nevarēs apmaksāt rēķinus.
"Limita pieaugums nenozīmē nodokļu maksātāju naudas papildu tērēšanu. Pēc būtības, tā ir kredītkartes bilances palielināšana," raksta Jellena, vēršoties pie Kongresa. Jau 1. oktobrī Valsts kase būs spiesta samazinat izdevumus par 150 miljardiem dolāru.
Precedents
Defolts ASV nekad nav piedzīvots. Taču šoreiz risks ir reāls, brīdināja Jellena. Dažu dienu laikā miljoniem amerikāņu var zaudēt ienākumus. Savukārt valsts zaudēs augsto kredītreitingu, kas nozīmē absolūtu uzticību nacionālajai ekonomikai un ļauj valdībai ņemt kredītus ar zemām likmēm. Ja reitingu samazinās, aizņēmumu cenas krasi pieaugls. Tas izmaksās miljardiem dolāru ne tikai federālajai valdībai, bet arī privātajām kompānijām.
Neizbēgams ir kredītu un hipotēku likmju pieaugums, skaidrās naudas trūkums. Augs bezdarbs, sociālās izmaksas apšņāps. Tas vājinās atjaunošanos pēc pandēmijas, sāksies ekonomiskā krīze.
Analītiķi vēl aizvien ASV defoltu salīdzina ar pasaules galu. Neviens netic, ka iespējams ļaunākais iznākums. Taču tikai runas vien var sēt paniku tirgos.
Piemēram, 2011. gadā, kad Pārstāvju palāta atteicās celt aizņēmumu griestus un draudēja defolts, starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor’s" pazemināja ASV suverēno kredītu reitingu – pirmo reizi vēsturē. Tam teju vai sekoja fondu tirgus sabrukums – S&P 500 indekss kritās piecas dienas no vietas, līdz likumdevēji noslēdza darījumu.