ASV Kongresa Pārstāvju palātā iesniegts likumprojekts, kura mērķis, pēc tā autoru vārdiem, ir būtiski samazināt siltumnīcas gāzu izmešus, ko rada nacionālo elektrotīklu operatori, stāsta Sergejs Savčuks portālā RIA Novosti. Cēlās idejas īstenošanai demokrāti lūdz Finanšu ministrijai tīro sīkumu – trīsarpus triljonus dolāru. Tā nav kļūda – runa patiešām ir par ciparu ar divpadsmit nullēm.
Balsojums par likumprojektu notiks jau nākamnedēļ, Enerģētikas komitejas darba ietvaros. Ekoloģisko raižu māktie politiķi uzskata, ka līdz 2035. gadam Savienotajām Valstīm jāsamazina līdz nullei oglekļa dioksīda izmeši, kas rodas enerģijas ražošanas un transportēšanas laikā.
Šim nolūkam no neiedomājamās summas, kas, starp citu, veido ASV ārējā parāda devīto daļu, plānots:
18 miljardus dolāru iztērēt kompensācijām mājsaimniecībām, kas atteiksies no tradicionālajiem enerģijas avotiem un pāriet pie alternatīviem;
17,5 miljardus rezervēt "federālas nozīmes ēku un autoparka dekarbonizācijai";
13,5 miljardus novirzīt elektromobiļu ražošanai un tiem paredzētu uzlādes staciju tīkla attīstībai;
9 miljardus – esošo elektrotīklu uzlabošanai un modernizācijai;
7 miljardus nodot Enerģētikas ministrijas rīcībā, kas piešķirs aizņēmumus un grantus elektroenerģijas bezoglekļa padeves tehnoloģiju izstrādei;
Vēl 5 miljardus izmantot, lai nomainītu pret elektromobiļiem skolas autobusus, atkritumu mašīnas un pārējo smago kravas transportu ar iekšdedzes dzinējiem;
2,5 ;miljardus atvēlēt maznodrošināto rajonu tehniskai pārbūvei un Saules paneļu uzstādīšanai.
Plāns ir komplekss, tas ietver ne tikai vēl nenodrukātu banknošu dāsnu dalīšanu.
Galvenie grozījumi iekšējā enerģētiskajā politikā paredz, ka demokrāti prasa svītrot dabasgāzi no drošo enerģijas avotu saraksta. ASV brīvprātīgās saistības paredz, ka par ekoloģisku iespējams uzskatīt tikai tādu elektroenerģijas izstrādes metodi, kuras ietvaros katras megavatstundas ražošanas rezultātā atmosfērā nonāk ne vairāk kā simt kilogrami siltumnīcas gāzu.
Ražotājus plāno piespiest ievērot jaunos standartus ar pātagas un burkāna palīdzību.
Katrs ražotājs, kurš gada laikā savā struktūrā palielinājis atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) daļu par 4%, saņems valsts subsīdiju 150 dolāru apmērā par katru megavatstundu. Visus pārejas sabotierus, kuri plānu nav izpildījuši, Enerģētikas ministrija apliks ar sodiem. To izmērs netiek precizēts, taču, ņemot vērā jaunākās oglekļa nodokļu pieauguma tendences, var droši teikt, ka sodi sāpīgi skars ražotāju budžetu.
Īpaša uzmanība jāpievērš formulējumam: kongresmeņi vēlas "piecirst piešus" (to spur) saviem enerģētiķiem. Viņi par to varētu apvainoties, jo ar asiem priekšmetiem bakstīt sānos var izjādei izmantotiem dzīvniekiem, taču diezin vai enerģētiķi varēs izteikties tiešajā ēterā televīzijā.
Nav nekāds brīnums, ka Kongresa iniciatīvu aizrautīgi atbalsta visvisādi zaļie un ekoaktīvisti. Galu galā, piedāvātā programma nav nekāda cīņa par apkārtējo vidi, tā ir fantastisku apmēru korupcija, un no tik trekna pīrāga katram dalībniekam tiks gards kumosiņš.
Atliek vienīgi pārlapot pāris tā paša izdevuma virtuālās lappuses, lai viss kļūtu skaidrs. Kamēr kongresmeņi ar šausmīgi nopietnām sejām apspriež fantastisko ekoloģisko nākotni, Kalifornijas vadība lūdz federālajam centram izsludināt ārkārtējo stāvokli, jo saulainais štats ir stāv uz masveida atslēgumu sliekšņa.
Kalifornijas enerģētiķi pieprasa atcelt vietējām ar gāzi strādājošām elektrostacijām noteiktos kaitīgo vielu izmešu ierobežojumus, lai būtu iespējams segt strauji augošo elektroenerģijas pieprasījumu anomālās tveices, meža ugunsgrēku, spēcīgā vēja un elektrotīklu problēmu fonā.
Situācija ir tik smaga, ka vietējā administrācija lūdz iedzīvotājus ierobežot elektrības patēriņu un pievērš Enerģētikas ministrijas uzmanību tam, ka "zaļās gaidas nekādi neatbilst fiziskajai realitātei", jo Saules un vēja avoti ne tuvu nespēj kompensēt zudušās jaudas.
Amerikāņu politiķiem zināms, ka viņu vadītā valsts ir lielākais dabasgāzes patērētājs pasaulē. 2020. gadā ASV iztērēja 871 miljardu kubikmetru gāzes, un 38% šī apjoma – 330 miljardi bija vajadzīgi elektroenerģijas ražošanai.
Rūpniecībai iztērēti 287 miljardi kubikmetru degvielas, kas pēc modīgā ekoloģiskā viedokļa pēkšņi kļuvusi par atstumto augstajā amerikāņu politikā.
Būtu kļūdaini uzskatīt, ka pasaules galvenās lielvalsts likteni lemj aprobežoti un nezinoši cilvēki. Gluži pretēji, senatori un kongresmeņi ir informēti par šiem un citiem – daudz precīzākiem – datiem un tendencēm. Tāpat kā par to, ka nav iespējams slēgt ogļu enerģētiku ziemeļu štatos, piemēram, Montānā un Vaijomingā, par to, ka atteikšanās no dabasgāzes nav iespējama principiāli, un pat mēģinājumi samazināt tās daļu valsts enerģētikas bilancē acumirklī novedīs pie vispārējiem atslēgumiem un importa pieauguma, no kura valsts tikai nesen atradinājusies.
Tātad viss notiekošais ir tikai valdošo demokrātu grandioza afēra, kuri aiz skaistiem vārdiem un priekšvēlēšanu programmas izpildes slēpj grandiozu budžeta līdzekļu sazāģēšanu. Tāpēc teksasiešiem, kuri izbaudījuši visus ziemas priekus, un kaliforniešiem, ko moka tveicīga pustumsa, nevajadzētu cerēt uz krasām izmaiņām nākotnē.
Meža ugunsgrēki, ko radījuši īssavienojumi nonēsātajās elektropadevēs līnijās, plosījās dienvidu štatos 2013. gadā un tāpat plosās 2021. gadā. Pa šo laiku ekoloģisko Obamu nomainījis tradicionālists-ogļūdeņradnieks Tramps, viņa vietā stājies "zaļais" Baidens. Enerģētikas, elektropadeves līniju modernizēšanai, mazas jaudas kodolreaktoru izstrāde, pārejai pie bezoglekļa ģenerācijas iztērēts iespaidīgs miljardu skaits, taču vezums nav izkustējies no vietas.
Tomēr, ja kaut kur parādās triljoniem dolāru, iznāk, ka tas kādam ir vajadzīgs. Un visiem gudriniekiem, kuri uzdod neērtus jautājumus, var noteikt sankcijas. Vai uzrīdīt "Greenpeace".