RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Nākamgad Latvijā gaidāmas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Pie varas esošajām politiskajām partijām ir tikai viena iespēja palikt Saeimā – tām jāizpilda vismaz daļa dāsno solījumu, ko viņi dāļāja pirms trim gadiem, stāsta ekonomists Dmitrijs Smirnovs vietnē "MK Latvija".
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cilvēkiem solīja palielināt pensijas, sniegt atbalstu ģimenēm, palielināt neapliekamo minimālo ienākumu summu. 2021. gada rudens, kad tiks pieņemts valsts budžets 2022. gadam, būs pēdējā valdošo pārbaude.
Ko vēlas tauta?
Pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā ik reiz sākas brīnumi – koalīcija uzklausa tautas prasības. Krišjāņa Kariņa kabinetam ir trumpis – 2022. gada budžetu valdošie var formēt bez fiskālajiem ierobežojumiem – sakarā ar pandēmiju tie ES atcelti. Tātad teorētiski valdība varēs iztērēt daudz vairāk līdzekļu, nekā reāli pieejami valsts budžetā.
Tātad, domājams, diskusijās par 2022. gada valsts budžetu dominēs populistisks noskaņojums. Vienkāršajiem cilvēkiem tā ir laba zīme.
Viena no pirmajām šajā jomā sarosījās Labklājības ministrija. 2022. gada budžetā resors plāno lūgt naudu pansionātu darbinieku (9,8 miljoni eiro) un sociālo darbinieku (2,5 miljoni eiro) algu pielikumam un neapliekamā minimuma straujam pieaugumam (no 330 eiro līdz 500 eiro) pensionāriem.
Tālāk: sola celt pensionāru ienākumus. LM jau trešo gadu pieprasa atjaunot pielikumu pensijai par stāžu. Kā zināms, tagad pielikumu saņem tikai tie, kas devušies pensijā pirms 2011. gada, tomēr padomju stāžs ir arī pensionāriem, kuri devušies pelnītā atpūtā pēc 2012. gada. KM iesaka laikā no 2022. līdz 2040. gadam pakāpeniski atjaunot piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas periodā no 2012. līdz 2039. gadam.
Vēl piedāvāts jau 2022. gadā uzlabot pensiju indikāciju – pensionāriem ar stāžu virs 40 gadiem, kā arī kaitīgos apstākļos strādājušiem pielietot koeficientu 100% apmērā no vidējās algas pieauguma.
Veselību par naudu nenopirksi
Veselības ministrija 2022. gadam papildus pieprasījusi 702 miljonus eiro. Lielākā daļa šīs naudas – 439,5 miljoni eiro – paredzēti medicīnas pakalpojumu un kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai, bet 89,4 miljoni eiro – optimālam medicīnas personāla nodrošinājumam.
Rezultātā plānots samazināt pacienta iemaksas gan par pakalpojumiem, gan par zālēm un palielināt ambulatoro izmeklējumu un konsultāciju skaitu atbilstoši augošajam pieprasījumam.
Piedevām plānots palielināt stacionārās ārstēšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu uz novatorisko preparātu rēķina.
Viena no ambiciozākajām VM prasībām ir saistīta ar jauno plānu cīņai ar onkoloģiskajām slimībām 2022.-2024. gadam, kam papildus vajadzīgi vairāk nekā 100 miljoni eiro gadā. Plāna galvenais mērķis – novērst priekšlaicīgu nāvi onkoloģiskas slimības rezultātā.
Mūsu valsts pārāk ilgi ir taupījusi naudu uz vēža slimnieku rēķina. Ļoti gribas ticēt, ka varasvīriem beidzot atvērušās acis un viņi piešķirs naudu vismaz akūtākajām nozares vajadzībām. Piemēram, Austrumu klīnikas Onkoloģijas centrā šodien strādā tikai viens MRT aparāts, slimnieki gadu desmitiem nevar dabūt jaunās paaudzes līdzekļus, kuri jau sen tiek izmantoti Rietumos.
Droši vien, iespējams, diezin vai
Visas ministrijas kopā 2022. gadam pieprasījušas valdībai papildu līdzekļus 1,68 miljardu eiro apmērā. Veselības ministrija – 702 miljonus eiro, Vides un reģionālās attīstības ministrija – 213 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija – 168 miljonus eiro, Izglītības ministrija – 147 miljonus eiro, Satiksmes ministrija – 142 miljonus eiro, Iekšlietu ministrija – 76 miljonus eiro, Labklājības ministrija – 76 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 53 miljonus eiro, Kultūras ministrija – 51 miljonu eiro.
Tā ir parasta prakse, un, apspriežot budžetu, ministriju apetīti parasti apšņāpj. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo priekšvēlēšanu kampaņu, iespējams, skaļākās prasības tiks apmierinātas.
Starp citu, šādus tādus solījumus koalīcijas politiķi jau izpildījuši, teiksim, minimālā alga Latvijā patiešām pieaugusi līdz 500 eiro. Taču šie griesti vairs nav aktuāli, jo pat kaimiņiem minimālā alga ir daudz lielāka: Igaunijā – 584 eiro, Lietuvā – 642 eiro.
Pagaidām plāni par jaunu minimālās algas celšanu 2022. gadā nav zināmi, tomēr agrāk tika izskatīts variants par tās piesaistīšanu mediānai. Ja tas tiks īstenots, minimālā alga varētu pieaugt apmēram par 60 eiro.
Priekšvēlēšanu gada galvenā intriga joprojām ir nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim, Jaunās konservatīvās partijas trumpis. Diemžēl šajā jautājumā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija konfliktē, un neviena puse pat nedomā piekāpties.
Pagaidām vienīgā labā ziņa iedzīvotājiem ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības iesaldēšana līdz 2025. gadam, tāpēc iedzīvotājiem vismaz nepieaugs nodokļu maksājumi.
Cita starpā politiķi pirms trim gadiem apsolīja samazināt elektrības rēķinus. Šajā ziņā vērojams vispārējs fiasko. No vienas puses, uz uzņēmuma "Latvenergo" peļņas rēķina samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK), zaļās enerģētikas nozare mazliet reformēta. Taču pie tam pati OIK nekur nav pazudusi un, domājams, darbosies visu paredzēto periodu.
Toties pašas elektroenerģijas cenas 2022. gada augustā strauji pieaug – par 40% un vairāk. Tātad lēta elektroenerģija nav gaidāma.
Kas samaksās par banketu?
Tātad, kādas ir 2022. gada valsts budžeta perspektīvas? No vienas puses, valdība netaupīs, un tas nav slikti: daudzi saņems kaut kādu piemaksu savos maciņos, lai arī nelielu. No otras puses, rodas jautājums, kas maksās par tādu dāsnumu. Visticamākais – nākamie nodokļu maksātāji.
Spriediet paši. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas budžeta deficīts sastādīja 953 miljonus eiro, par 822 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Pie tam visa 2021. gada periodā ieplānots budžeta deficīts 2,828 miljardu eiro apmērā.
Budžeta izdevumi šī gada sešu mēnešu laikā pieauguši par 23,1%, jeb par 1,307 miljardiem eiro, bet ienākumi – tikai par 8,8%, jeb 485,1 miljoniem eiro. Tik daudz valstij izmaksāja ekonomikas stimulēšana.
Visi valsts papildu izdevumi tiek finansēti uz parāda pieauguma rēķina. Pirmo sešu mēnešu laikā valsts parāds pieaudzis par 682 miljoniem eiro – no 12,408 līdz 13,090 miljardiem eiro. Un tas ir tikai sākums, arī nākotnē nāksies aizņemties, jo negatīvos apstākļos 2022. gada budžeta deficīts var pārsniegt miljardu eiro.
Lielākā daļa līdzekļu, kas tika piešķirti cīņai ar koronavīrusu, tika atvēlēta patēriņam, tāpēc dzēst jauno valsts parādu uz nākamo ienākumu rēķina neizdosies. Un jau 2023. gadā var rasties jautājums: kā šo naudu atdot un ko iesākt ar lielo budžeta deficītu?