RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Latvija noraidījusi Baltkrievijas lūgumu sniegt tiesisko palīdzību krimināllietā par genocīdu Lielā Tēvijas kara un pēckara gados, vēsta Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra.
"Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ar nepamatotu atsauci uz Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas līguma par tiesiskas palīdzības sniegšanu un tiesiskām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās no 1994. gada 21. februāra 17. pantu, noraidīja Baltkrievijas Republikas Ģenerālprokuratūras pieprasījumu par tiesisku palīdzību krimināllietā par Baltkrievijas iedzīvotāju genocīdu Lielā Tēvijas kara laikā un pēckara gados," teikts paziņojumā.
Jūnijā Baltkrievijas Republikas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Latvijai pieprasījumu ar lūgumu nopratināt 22 SS latviešu leģiona dalībniekus saskaņā ar lietu par baltkrievu tautas genocīdu Lielā Tēvijas kara gados.
Baltkrievijas ģenerālprokurors Andrejs Šveds informēja, ka visā pasaulē identificēti aptuveni 400 dzīvi SS latviešu leģiona dalībnieki, šo cilvēku uzvārdi un adreses ir zināmi. Dzīvos esesiešus, ko Minska lūdza nopratināt, Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra plāno saukt pie atbildības par civiliedzīvotāju genocīdu arī vairākās citās valstīs.
"Latvijas varasiestādes nevis sniedz atbalstu kara noziedznieku atmaskošanā, bet gan, atbildot uz lūgumu par procesuālām darbībām pret SS latviešu leģionāriem, kuri piedalījās soda operācijās ar BPSR civiliedzīvotāju likvidācijas mērķi, paziņoja, ka "pieprasījuma izpilde negrozāmi nodarītu kaitējumu Latvijas Republikas suverenitātei, apdraudētu tās pilsoņu tiesības, radītu risku Latvijas valsts drošībai," teikts Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Resors atzīmēja, ka Latvijas valsts iestāžu pārstāvji neslēpj savus sakarus ar nacistu noziegumiem.
"Piemēram, šīs valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savas oficiālās vizītes laikā Kanādā tikās ar organizācijas "Daugavas vanagi" (to organizējuši latviešu SS veterāni) locekļiem, arī ar leģionāru Laimoni Ozolu.
Šāds Latvijas politiskās elites viedoklis liecina par kara noziedznieku atklātu slēpšanu, elementāru nevēlēšanos atzīt cilvēka dzīvības vērtību, izvairīšanos no principa par atbildības nenovēršamību uun starptautisko saistību ignorēšanu," teikts paziņojumā.
Krimināllieta par baltkrievu iedzīvotāju genocīda faktu Lielā Tēvijas kara laikā un pēckara periodā bija ierosināta aprīlī. Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras datiem, genocīdā Baltkrievijas PSR teritorijā gāja bojā vismaz divi miljoni cilvēku. Toreiz Šveds paziņoja, ka Minska cita starpā uzdos jautājumu par kara noziedznieku izdošanu atklātai tiesai Baltkrievijas teritorijā. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tas notiek sociālā un vēsturiskā taisnīguma apsvērumu dēļ.