RĪGA, 12. septembris — Sputnik. Cauruļvada "Ziemeļu straume 2" pēdējā caurule ir sametināta un iegulta Baltijas jūras ūdeņos – par to 6. septembrī ziņoja projekta operators "Nord Stream 2 AG". Savukārt 9. septembrī nākotnes līgumu tirgū uzstādīts vēsturiskais rekords — tūkstoš kubikmetru gāzes cena pirmo reizi izsoles vēsturē pārsniedza 700 dolārus.
Kā "Ziemeļu straumes 2" palaišana ietekmēs strauji augošo gāzes cenu Eiropā? Kāpēc "Gazprom" nepalielina gāzes piegādes apjomus ES tirgum, kaut gan eiropieši baidās nosalt ziemā, jo nepietiek krājumu apkures sezonai? Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs pastāstīja Sputnik par Krievijas enerģētikas stratēģijas īpatnībām.
Kāds sakars ar Krieviju?
9. septembrī oktobra nākotnes cena gāzei Eiropā pirmo reizi pārsniedza 700 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Pirms mēneša gāzes cenas nākotnes darījumiem ar nomaksu tuvāko mēnešu laikā izmaksāja 550 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, bet maija vidū - 373. Eiropas gāzes tirgotāji sauc situāciju par "traku", virkne Eiropas mediju skaidro cenu lēcienu ar "Gazprom" nedarbiem. Taču šim absurdam ir loģisks izskaidrojums, paziņoja Igors Juškovs.
"Āzijā gāzes cenas ir vēl augstākas. Ķīna palielina gāzes patēriņa apjomu. Tur ir lieli patērētāji: Japāna, Dienvidkoreja. Proti, visa sašķidrinātā dabasgāze jeb SDG, aiziet uz Āziju. SDG ražotāji, protams, vēlas nopelnīt vēl vairāk, tāpēc visu 2021. gadu sūta lielas partijas uz Āzijas tirgiem," pauž eksperts.
Savukārt, ja Eiropai ir nepieciešama papildu SDG, tad tai piedāvā apmēram tādas pašas cenas kā Āzijai, skaidro Juškovs. Kas attiecas uz Krieviju, tad no aprīļa līdz šīm tā piegādā tikpat daudz gāzes.
"Tāpēc, kad Krievijai pārmet, ka tā esot nogriezusi ventili un šantažē Eiropu, ko mēs visu laiku dzirdam no ārvalstu medijiem, tā nebūt nav. Tajā pašā Norvēģijā ceturto gadu pēc kārtas krītas gāzes ieguves apjoms, un tā cenšas to vairāk sašķidrināt un sūtīt uz Āziju," norāda Juškovs.
"Alžīrija arī sāka eksportēt mazāk gāzes, jo palielinājies iekšējais patēriņš, — piebilst eksperts un vaicā — — Kāpēc tad izvirza pretenzijas Krievijai? Paši eiropieši rīkojas ekonomiski loģiski, taču nepatriotiski."
Turklāt kad tirgotāji runā par lielām cenām, viņi min Nīderlandes biržas kotējumus – tie pārsvarā atspoguļo situāciju SDG tirgū. Vācijas birža no tās atšķiras: cenu ietekmē Krievijas cauruļvadu piegādes, tāpēc tā ir zemāka. Visi šie faktori arī jāņem vērā, norāda Juškovs.
Priekš kam būtu jāļauj Ukrainai nopelnīt?
Tirgotāji satraucās arī tāpēc, ka Eiropas pazemes krātuvēs nepietiek gāzes krājumu, saka eksperts.
"Bet kāpēc tā notika? Kāpēc negatavojās ziemai? Tāpēc, ka cena arvien pieauga gada garumā, un uzņēmēji domāja: ja nu cena sasniegs savu maksimumu, tagad nopirkšu tūkstoti kubikmetru par 400 dolāriem, bet ziemā cena kritīs līdz 300, un es cietīšu zaudējumus. Sasniedza 500 — lūk, tas ir cenas maksimums! Tagad situācija atkārtojās: baidās iesūknēt gāzi pazemes krātuvēs, jo ja nu pēkšņi ziemā būs lētāk," skaidro eksperts.
Turklāt šogad daudzas valstis aktīvi tirgoja gāzi no krātuvēm, jo 2020. gads bija pavisam citāds, atgādināja Sputnik sarunbiedrs. Cenas tirgū bija zemas – simt dolāri par tūkstoš kubikmetriem un pat lētāk.
"Protams, Eiropa nenosals ziemā, bet tai būs nepieciešama papildu jauda gāzes sūknēšanai no Krievijas. Krievija ir praktiski vienīgais cauruļvadu piegādātājs, kas var palielināt gāzes ieguves apjomu, palielināt piegādes apjomu. Un "Ziemeļu straume 2" ļaus Krievijai rentabli piegādāt uz Eiropu papildu apjomus," saka Juškovs.
Patlaban "Gazprom" ir neizdevīgi palielināt piegādes, norāda Juškovs. "Visi maršruti, izņemot Ukrainu, ir pilnīgi noslogoti. Ja "Gazprom" uzņemsies papildu piegādes caur Ukrainu, tiks piemērots paaugstināts koeficients, kas jau tā ir augsts. Un tad būs jāizvēlas: nosūknēt vairāk gāzes, turklāt samaksājot par papildu sūknēšanu, samazinot gāzes cenu Eiropā, vai strādāt, kā agrāk?" norādīja Juškovs.
Pirmais variants ir ekonomiski bezjēdzīgs, saka eksperts.
"Krievija pilda visus ilgtermiņa līgumus. Savukārt papildu piegāžu gadījumā visa piemaksa tiks Ukrainas operatoram, jo viņam jāmaksā par palielinātu tranzītu," stāsta Juškovs.
"Zaļās" ekonomikas neskaidrā nākotne
Pēc "Ziemeļu straumes 2" palaišanas Krievija varēs piegādāt papildu gāzi, saka Igors Juškovs.
"Pirmkārt, cauruļvads pilnībā pieder "Gazprom", proti, būs jāmaksā savam meitas uzņēmumam. Otrkārt, attālums no Jamalas līdz Vācijai par 1800 km īsāks, nekā maršruts caur Ukrainu, tādēļ "Gazprom" patērē mazāk enerģijas. No ekonomiskā viedokļa tas ir visefektīvākais piegādes veids," skaidro Juškovs.
"Zaļās" ekonomikas attīstība nevar negatīvi ietekmēt "Ziemeļu straumi 2", pārliecināts Juškovs. Viņš atgādināja, ka Eiropa plāno atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem līdz 2050. gadam, tomēr "zaļajā" darījumā ieguldītas ES investīcijas nav pietiekamas, tās ievērojami jāpalielina.
"Tas ir sarežģīti, jo beigās par visu maksā patērētājs, bet elektroenerģijas cena Eiropā jau tā ir liela. Eiropa nav atteikusies no saviem mērķiem, taču to realizāciju var atlikt. Manuprāt, vēl dažas gadu desmitus gāze būs pieprasīta," saka Igors Juškovs.
Turklāt Krievija seko līdzi tendencēm enerģētikas jomā. Eiropa vēlas pāriet uz ūdeņradi, bet ūdeņradi ražo no dabasgāzes, atgādina Juškovs. "Un tad Krievija varēs sākt ražot ūdeņradi, ko piegādās pa "Ziemeļu straumi 2," viņš uzskata.
Sākumā, iespējams, pat nebūs vajadzīga gāzesvada modernizācija, uzskata eksperts.
Problēma ir tāda, ka eiropieši runā tikai par plāniem: neviens neražo ūdeņradi lielos daudzumos, un ūdeņraža tirgus neeksistē, norāda Juškovs.
"Toties eksistē pašreizējā apkures sezona, un tā acīmredzami demonstrē visu Eiropas politikas absurdu. Piespieda "Gazprom" piesaistīt cenas veidošanu sadales centriem, kaut gan naftas vērtībai piesaistītā gāzes cena ir uz pusi mazāka. Eiropieši strēbj paši savas enerģētiskās stratēģijas putru," secināja Juškovs.