Par to, vai talibi paātrinās vispasaules dedolarizāciju, portālā RIA Novosti centās noskaidrot Irina Badmajeva.
Kārtējā lejupslīde
Par amerikāņu naudas vienības likteni noraizējies "Goldman Sachs Asset Management" bijušais priekšsēdētājs un Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Džims O’Nīls. Pēc viņa domām, līdera vieta jau zaudēta. Arī pasaules valūtas statuss ir apšaubāms. Amerikāņu kontingenta steidzamā izvešana no Afganistānas situāciju tikai padziļināja.
Nopietnu satricinājumu dolārs pārcieta arī 1975. gadā, kad ASV aizgāja no Vjetnamas. Tomēr Japāna, Vācija un Ķīna darīja visu iespējamo, lai nepieļautu nopietnas kursa svārstības. Pekina atteicās paplašināt juaņas klātbūtni finanšu tirgos – gan iekšējā, gan starptautiskajā,
Tagad spēles noteikumi ir mainījušies. Ekonomiskās izaugsmes dzinis pārvietojas uz Āzijas pusi. Te dominē Ķīna. Kopš pagājušā gadsimta vidus ķīnieši četrkāršojusi daļu pasaules IKP gandrīz līdz 20%. ASV – 24%.
Starptautiskais valūtas fonds pārskata SDR – aizņēmumu speciālo tiesību – grozu, ko var apmainīt pret jebkuru valūtu. Ja juaņa vēl nostiprināsies, pasaules finanšu sistēma mainīsies, atzīmēja Džims O’Nīls.
Eiropas centrālās bankas dati rāda, ka ASV valūtas daļa starptautiskajās rezervēs 2018. gadā kritās līdz 61,7% - tas ir zemākais rādītājs 20 gadu laikā. Pērn tā saruka līdz nepilniem 60%.
Šajā situācijā būtiska loma ir arī ASV monetārajām varasiestādēm. Pandēmijas karstumā viņi palaida drukas mašīnu ar pilnu jaudu. Ekonomikā iepludināja triljoniem dolāru. Inflācija sasniedza 5,4% - maksimālo rādītāju 13 gadu laikā.
Dolāra dinamiku tagad var aprakstīt kā "solis uz priekšu, divi – atpakaļ", tāpēc satraucošas prognozes parādās regulāri. Neveiklā evakuācija no Kabulas ir tikai vēl viena skice kopainā.
Lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka notikumi Afganistānā nerada tiešus ekonomiskos riskus. Valsts ietekme pasaules ekonomikā ir niecīga. Bet konkurenti nespēs nopietni pabīdīt malā dolāru.
"Japāna ir ASV satelīts ekonomikā un militāri politiskajā jomā. Tā nespers nekādus patstāvīgus soļus. Pat Ķīna, kuras attiecības ar Vašingtonu ir pasliktinājušās, vēl ir atkarīga no ASV tirgus. Pekina nesaasinās situāciju," uzskata Krievijas Tautu draudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents Vladimirs Grigorjevs.
Dolārs izturēs uz militāri politiskā spēka, tehniskā pārākuma un finansiālo manipulāciju rēķina.
Viena no galvenajām problēmām – naudas masas pieaugums. Tomēr ASV Federālās rezervju sistēmas rokās ir visi ietekmes instrumenti. Regulators var pāriet pie stingras politikas līdz gada beigām – pacelt pamata likmi. Tas stiprinās nacionālo valūtu.
Vairākas pazīmes to apstiprina: 18. augustā FRS publicēja komitejas sēdes protokolu. Investori tajā atrada meklēto: dolāru druku apturēs. Tirgus cer, ka tas notiks novembrī.
Savukārt 2022. gadā gaidāms likmes pieaugums – arī tas stiprinās dolāru.
Vienīgais lejupslīdes scenārijs iespējams, ja ASV sāks vēl vienu plašu un dārgu karu. Taču pagaidām Baltais nams no šī scenārija izvairās.
Kur nu bez dolāra
Jau vairākus gadu desmitus vērojami mēģinājumi pabīdīt dolāru malā vispasaules finanšu arēnā. Eiro un juaņas daļa starptautiskajās operācijās patiešām pamazām aug. Tomēr jāpatur prātā, ka ES un ĶTR pārsvarā eksportē, bet ASV ir to galvenais noieta tirgus.
Pie tam eirozonā pēc pandēmijas atgūstas lēnāk un smagāk. "Traucē irdenums un neviendabība. Ir arī citas valstis, ne tikai Vācija, Francija un Austrija. Dienvideiropa vismaz piedalās vispārējā darba dalīšanā, bet Austrumeiropa, Baltija, izņemot Čehiju, ir ekonomiskais balasts, kas velk lejup visu reģionu. Tomēr var atzīt, ka eiro ir spēcīgākā valūta pēc dolāra," konstatēja Vladimirs Grigorjevs.
Otrā lielākā ekonomika pasaulē pēc ASV ir Ķīna. Taču juaņa nav īsti populāra globālajā tirdzniecībā, piebilda Anna Harčenko, neatkarīgā finansiālā konsultante.
SFV dati rāda, ka pasaules centrālo banku rezervēs glabājas naudas masa, kas pielīdzināma 11,1 triljonam dolāru. No tās amerikāņu valūtā – apmēram seši triljoni, bet eiro – tikai 2,3.
"ASV ir daudzveidīgākais un likvidākais finanšu tirgus. Piesaista kapitālus no visas pasaules. No šejienes nāk investīcijas projektos, ko neuzdrošinās atbalstīt eiropieši un ķīnieši," norādīja investīciju kompānijas "PFL Advisors" pārvaldošais partneris Fjodors Naumovs.
"Līdzekļu uzkrāšanai vienmēr izraudzīsies dolāru. It īpaši Krievijā. no 2014. gada rubļa cena kritusies divarpus reizes salīdzinājumā ar amerikāņu valūtu. Kritums kopš pandēmijas sākuma – apmēram 25%," atzīmēja Finanšu pārvaldes augstskolas analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans.
Tomēr, lai minimizētu riskus, nevajag "likt visas olas vienā grozā".
Diversificējiet, iesaka analītiķi. Turklāt valūta kapitālu nepavairo. Tā jāizmanto aprēķiniem, citādi jūs vairāk zaudēsiet uz konvertācijas rēķina. Viegli iedzīvoties zaudējumos, ņemot vērā augsto inflāciju un zemās procentu likmes.
Ekonomisti iesaka novirzīt brīvos līdzekļus aktīvos: akcijas, obligācijas, nekustamais īpašums. Domājams rubļa, dolāra un eiro savstarpējais kurss saglabāsies. Tirgu joprojām ietekmēs finanšu ziņas. Un, protams, epidemioloģiskā situācija pasaulē.