Divas reizes – 2004. un 2013.-2014. gadā konfrontācija nonāca līdz antikonstitucionālām, vardarbīgām formām. Pat neņemot vērā notikumus valsts dienvidaustrumos, tādas uz radikāļiem balstītas vardarbīgas varas centralizācijas rezultātā parādījās cenzūra un terors. Par represijām pret citādi domājošiem Ukrainā un žurnālistu medībām – Sputnik materiālā.
Naida propaganda pret Donbasu
"Eiromaidans" un pilsoņu karš Ukrainas dienvidaustrumos ir asiņainākā lappuse valsts jaunākajā vēsturē.
2014. gada februārī neidentificētu snaiperu apšaudes rezultātā Kijevā gāja bojā 75 Eiromaidana dalībnieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, cietuši vairāk nekā 570 cilvēki. Izmeklēšana vēl aizvien nav noslēgta, vainīgie nav noskaidroti.
2014. gada maijā tika aizdedzināts Arodbiedrību nams Odesā. Toreiz gāja bojā 42 cilvēki – noslāpuši dūmos, sadeguši vai piekauti līdz nāvei. Ukraiņu mediji pēc mākslinieka Aleksandra Roitburda iniciatīvas melo, ka starp bojāgājušajiem esot bijuši "Krievijas un Piedņestras pilsoņi".
Bruņotajā konfliktā Ukrainas dienvidaustrumos cilvēki iet bojā vēl aizvien. Par reālajiem notikumiem Donbasā Luganskas kinematogrāfisti uzņēmuši mākslas filmu "Zemessardze". Projektu atbalstīja "Rossotrudņičestvo". Filmu plānots pārtulkot sešās valodās un parādīt visos "Krievu namos" ārvalstīs.
"2019. gadā mēs laidām klajā filmu "Zemessardze", kurā stāstījām, kā sākās konflikts, ko Donbasa tauta nolēmusi aizstāvēt, kāpēc cilvēki ņēma rokās ieročus. Tolaik Ukrainas propaganda tobrīd jau bija saražojusi piecas mākslas filmas. Katra notām apraksta Krievijas agresiju, Donbasa cilvēki atainoti kā stulbi izdzimteņi un barbari," stāsta kinostudijas "Lugafilm" vadītājs Romāns Razums.
Pēc viņa vārdiem, ukraiņu jauniešos ar nodomu audzē naidu pret Donbasa iedzīvotājiem, pataisa par ienaidniekiem.
Tagad ukraiņu sabiedrība ir sašķelta, uzsvēra telekanāla "RT international" korespondents Romāns Kosarjovs, kurš kopš 2014. gada atspoguļo militāro konfliktu Donbasā. Pēc viņa domām, lielākā daļa pilsoņu tomēr neatbalsta rusofobo noskaņojumu.
"Diemžēl ukraiņi, kas neatbalsta tumsonīgo rusofobiju, savu viedokli publiski nepauž, jo baidās par savu dzīvību, ģimenes un tuvinieku drošību. Pie tiem, kuri uzdrošinās paust savas domas, ierodas Nacionālā korpusa* pārstāvji un piespiež publiski atvainoties," situāciju aprakstīja Kosarjovs.
Savukārt agresīvais mazākums, atzīmēja korespondents, propagandē rusofobiju, slepkavības, aicina attīrīt Donbasu no krieviem, pat no tiem, kas tur dzimuši un auguši.
Dekomunizācijas kurss
Pēc 2014. gada Ukrainā tika izsludināta tā saucamā "dekomunizācija", kas ātri vien pārvērtās par opozīcijā strādājošās Ukrainas Komunistiskās partijas aizliegumu. Komunisti bija vienīgie Ukrainas politikā, kas pārmeta varai valsts apvērsumu, pilsoņu karu Donbasā un Konstitūcijas pārkāpumus.
"Kāpēc sākās grautiņi opozīcijas medijos?! Kāpēc tiek piekauti opozīcijas politiķi?! Kāpēc tika nogalināts Oļess Buzina?! Tāpēc, ka Ukraina nav demokrātiska valsts. Demokrātiska tā ir vienīgi uz papīra un rietumvalstu politiķu vārdos. Nav nekāds brīnums, ka tikai aizliegta Komunistiskā partija. Iespējams, tā neradīja pašu lielāko apdraudējumu tagadējai varai. Tomēr pašreizējās politiskās elites antikomunisma tendences ietvaros ir loģiski aizliegt šo partiju," teica Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors Sergejs Rekeda.
Jaunāks piemērs – partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" līdera Viktora Medvedčuka vajāšana ar politiskām apsūdzībām par "valsts nodevību" un "separātistu finansēšanu". 2019. gada februārī pret viņu ierosināta krimināllieta, kad viņš nāca klajā ar jauniem ierosinājumiem Donbasa autonomizācijas jautājumā. Partijas politiskās padomes priekšsēdētāja plāna galvenais mērķis bija pārvērst Donbasu par autonomu reģionu Ukrainas sastāvā ar savu parlamentu un valdību. To Ukrainas valdība uzskata par separātisma aicinājumiem.
Nežēlastībā kritušie žurnālisti
Žurnālisti, kas atspoguļo notikumus Ukrainā no oficiālajam meinstrīmam atšķirīga viedokļa, saskaras ar heiteru uzbrukumiem internetā un vajāšanu valsts līmenī.
"Pēc tiešajām translācijām no Donbasa sociālajos tīklos saņēmu tādus sūtījumus: "Vēlu tev nosprāgt tiešajā ēterā!", "Nebūtu slikti, ja no tevis iznāktu divsimtais vai vismaz trīssimtais**!", "Nekā personiska, taču tu esi ienaidnieks," stāsta Romāns Kosarjovs.
RT korespondents par savām "propagandiskajām reportāžām" un Ukrainas robežas nelikumīgu šķērsošanu iekļauts arī "Mirotvorets" bāzē.
"Šajā ukraiņu vietnē manu "ļaundarību" sarakstā iekļāva arī to, ka es ik gadus labdarības akcijas ietvaros apsveicu Donbasa bērnus Jaunajā gadā, dāvinu bērniem dāvanas. Lūk, kāds bīstams noziedznieks es esmu," pasmējās Kosarjovs.
Viņš raizējas par to, ka vairāki bērni Donbasā dzimuši kara laikā un tagad ies 1. klasē, bet karš turpinās. Bet bērni Ukrainā mācās jaunāko vēsturi, kam nav nekā kopēja ar realitāti.
Uzmanība jāpievērš daudzu žurnālistu slepkavībām un uzbrukumiem. 2014. gada februārī Kijevas centrā tika nošauts avīzes "Vesti" reportieris Vjačeslavs Veremijs; 2015. gadā savās mājās nogalināta avīzes "Ņetišinskij vestnik" galvenā redaktore Olga Moroza; 2016. gada jūlijā automašīnas sprādziena rezultātā gāja bojā teležurnālists Pāvels Šeremets.
* Ukrainas partija "Nacionālais korpuss" radīta uz nacionālā bataljona "Azov" bāzes, pret kuru Krievijā ierosināta krimināllieta
** "Divsimtais", "trīssimtais" (no "krava 200", "krava 300") – personālsastāva zaudējumu kodētie apzīmējumi. Divsimtais – nogalināts, trīssimtais - ievainots.