RĪGA, 25. augusts — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Tiklīdz Latvijā bija ieviests ārkārtējas situācijas režīms pie robežas ar Baltkrieviju nelegālo migrantu pieplūduma dēļ, premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka robeža starp abām valstīm faktiski ir slēgta.
Sputnik korespondents pārbaudīja, vai tiešām izdevies apturēt bēgļu plūsmu.
Apārstēja un atdeva robežsargiem
Latvijas un Baltkrievijas robeža stiepjas 173 km garumā. Tas pasargāja Latviju no migrācijas krīzes, kas izvērsusies Lietuvā, kur pirms atļaujas vērst pret bēgļiem speclīdzekļus un nelaist valstī, tika iekārtotas telšu nometnes vairāk nekā četriem tūkstošiem cilvēku. Tiesa, kaimiņu robeža ar Baltkrieviju stiepjas gandrīz 700 kilometru garumā, un viņiem ir grūtāk noķert un sūtīt bēgļus atpakaļ.
Tomēr krīze nonākusi arī līdz Latvijai – nonākuši pie slēgtās robežas, bēgļi mainīja kursu un devās uz Latviju. Rezultātā valdība nolēma ieviest ārkārtējās situācijas režīmu pierobežas rajonā, piesaistīt robežu apsardzei armiju un policiju, lai pārtvertu bēgļus no Irākas, Sīrijas, Afganistānas un Āfrikas un sūtītu atpakaļ uz Baltkrieviju.
Devāmies uz šo pusi. Otrā lielākā pilsēta valstī – Daugavpils sagaidīja ar patukšām ielām un lietu. Latgale jau sen ieguvusi depresīva reģiona slavu, vietējie dod priekšroku dzīvei un darbam Krievijā vai Eiropā, bet mājas apciemo pāris reizes gadā.
Šeit ir lielākā reģionālā slimnīca, kas pandēmijas laikā kļuva par koronavīrusa pacientu ārstēšanas centru.
"Caur mūsu pieņemšanas nodaļu izgāja pieci tādi pacienti, pat bērni. Mums teica, ka tie ir Irānas un Sīrijas iedzīvotāji. Tomēr grūti pateikt precīzi – sevi liek manīt valodas barjera, un dokumentu viņiem nav. Pārsvarā visi bija ar aizdomām par vīrusa infekciju," pastāstīja DRS direktors Grigorijs Semjonovs.
Varētu domāt, ka viņi simulēja, taču ne, viņš piebilda. Pacientu stāvoklis bija smags, "rudens jau klauvē pie durvīm, bet viņi tur klaiņo pa mežiem, guļ gandrīz vai uz zemes, tāpēc bez saaukstēšanās un vīrusiem neiztikt, tagad mostas sezonas slimības".
"Mēs viņiem iedevām pilienus, izmeklējām, apārstējām un atdevām robežsargiem. Tikai viena sieviete pagaidām palikusi. Taču arī viņa ir bez dokumentiem – mēs nesaprotam, kas viņa ir, no kurienes, kāds ir viņas statuss," paskaidroja slimnīcas vadītājs.
Semjonovs norādīja, ka bēgļu parādīšanās slimnīcas gaiteņos robežsargu pavadībā rada vietējo iedzīvotāju satraukumu – cilvēkus jau nobiedējušas runas par migrantu pieplūdumu, un tagad redz viņus acu priekšā. "Tie drīzāk ir sterotipi, tomēr nekur neliksies."
Par to, kurp apārstētos nelegāļus sūta tālāk, Semjonovs neko teikt nevarēja. "Neviens ar mums neapspriež viņu tālāko likteni, nekonsultējas. Taču, kā noprotu, vedīs atpakaļ uz izmitināšanas centru vai pierobežas punktu, no kura atveda," viņš pieļāva.
Divi visu apēda, pārējie gaidīja
"Viņiem Latvija nav vajadzīga, te nekas nav darāms: reproduktīvā vecuma sievietes sen aizbraukušas uz ārzemēm, ja gribi nopelnīt labu pensiju, jākļūst par Saeimas deputātu, klimats pie mums vēss, mentalitāte pavisam citāda, sociālās garantijas – 11 eiro bērnam. Kurš tad te paliks? Bēgļi izmanto mūs vienīgi kā pietutas punktu, lai dotos tālāk uz Eiropu," ir pārliecināts pazīstamais Daugavpils žurnālists Romāns Samarins.
No saviem informācijas kanāliem, arī no pilsētas vadības viņš pūlas uzzināt, vai Daugavpilī ir bēgļi, taču nevienam tādu ziņu nav. ir tikai neoficiālas ziņas, ka izīrētos dzīvokļos pilsētā slēpjas vairākas nelegāļu ģimenes. Tomēr nekādi neizdotas uzzināt, kur tieši.
"Vēl stāsta, ka nelegāļu grupa redzēta Lauces ciemā pie Daugavpils, viņi tur kādu apzaguši," norādīja virzienu Samarins.
Braucam ārā no pilsētas un pēc dažiem kilometriem apstājamies pie viesu mājas "Pie vecā kalēja". Tas ir divstāvu mājiņu komplekss aiz sētas lielā teritorijā. Uz stūra - veikals.
"Ak jā – tas notika pie mums. Ciemiņi pastāstīja, ka bijuši otrajā stāvā un pamanījuši, ka pirmajā stāvā ielīduši divi tumsnēji vīrieši un tūlīt metušies pie ledusskapja. Viņi ēda produktus turpat un ņēma līdzi, uz ielas gaidīja tādu paču cilvēku grupa. Stāsta, ka bijuši kādi divdesmit cilvēki. Ciemiņi, protams, nobijušies, piezvanījuši saimniekam, un pēc tam sākās tracis – policija, robežsargi... Taču nelegāļi aizbēga, aizturēt viņus nepaspēja," Sputnik korespondentam pastāstīja pārdevēja.
Vietējiem tas ir īsts trilleris. Arī ciemiņiem tas ir pārbaudījums. "Jā, mēs dzirdējām par to gadījumu, bet ko lai dara, mēs ar vīru un bērniem jau iepriekš plānojām atpūtu. Uzzinājām, kad jau posāmies šurp. Gribējām atteikties, taču mēs būtu zaudējuši naudu, un atvaļinājums būtu sabojāts. Nolēmām atmest visam ar roku un braucām šurp," pastāstīja Alīna – viņa ienāca veikalā pēc produktiem.
Arī Viktorija stāstīja, ka no bēgļiem baidās, taču arī nelegāļi bīstas no vietējiem.
Savukārt Lauces iedzīvotāju domas dalījās. "Mums te nekādus bēgļus nevajag," izmeta Inga un steidzās mājup.
"Lai tak kaut visā Latgalē izmitina bēgļus, tik un tā te neviena vairs nav. Paskatieties: man ir 70 gadi, bet es vēl strādāju – labību šķiroju. Tādiem darbiem gandrīz neviens vairs nav palicis, kas varēja aizbrauca uz ārzemēm, pārējie nodzērušies. Tā vismaz darba rokas būs. Lai tak tie irākieši vai afgāņi brauc šurp un strādā manā vietā," nopietni teica Pāvels Pavlovskis, visu mūžu nodzīvojis šaipusē.
Nu jau baidāmies sēņot
Braucam tālāk maršrutā Demene-Silene-Baltkrievijas robeža. Apkārt – aiznagloti veikali, mājas, kurās dzīve it kā izmirusi, tukšas pietuvietas, kur starp sludinājumiem par gliemežu, mežu, zemesgabalu, pirtsslotu iepirkšanu,siena pārdošanu un ierosinājumu pārbaudīt veselību, izceļas robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes nodaļas krāsainie plakāti ar lūgumu zvanīt, ieraugot svešiniekus.
Nelielo ciemu centrālajās ielās cilvēku tikpat kā nav. Retie garāmgājēji, ieraugot korespondentu, mūk prom vai, gluži otrādi, priecājas par iespēju aprunāties.
"Jā, ir tādas ziņas, ka Silenes mežos staigā bēgļi, pārvietojas grupās līdz septiņiem cilvēkiem – gan lieli, gan mazi. Pat it kā fotogrāfijas internetā cilvēki izlika, taču es pats mūsu Demenes mežos neesmu redzējis. Iznāk, ka agrāk mēs baidījāmies no vilkiem un lāčiem, bet tagad arī no bēgļiem," rokas noplāta vietējais iedzīvotājs Pāvels.
Viņš pastāstīja, ka cilvēki patiešām jau baidās iet mežā sēņot, it īpaši Silenē, lai arī tā mala ir īpaši bagāta ar dabas veltēm. Tomēr tas mežs ved līdz Baltkrievijai, bet "tur kļuvis pavisam nedroši".
"Ziniet, vairākas bēgļu grupas jau redzētas Behovā un Kumbuļos. Stāsta, tur jau vairākas mājas uzlauztas, apzagtas – aiznests silts apģērbs, produkti. Pie tam nelegāļi tur klaiņo veselām ģimenēm, kopā ar bērniem. Lai arī robežsargi aktīvi ķer nelegāļus. Stāsta, jau savākuši divus autobusus un kaut kur aizveduši," stāsta Anastasija, ganīdama laukā govi un vērsīti.
Viņa atgādināja, ka tikai pirms 15 gadiem robeža te bija nosacīta – ja bija gribēšana, varēja nemanīti aiziet līdz baltkrievu ciemam Karasino, un vietējie patiešām staigājuši. Kā klājas tagad, viņa nezināja. Pirms pandēmijas viņai bija speciāla vīza, bet tagad tās termiņš beidzies, un oficiāli Baltkrievijā nenokļūt.
"Pie mums visu kontrolē – rajonus patrulē, robežsargi un policisti ķer nelegāļus," apliecināja sieviene no Demenes administrācijas, kas palūdza neminēt viņas uzvārdu. Tomēr arī viņa atzina, ka meži ir lieli un biezi, noslēpties var.
Tomēr mums neizdevās apstiprināt viņas teikto par visārēju kontroli – vairāku stundu laikā, ko pavadījām pie robežas, nevienu patruļas mašīnu mēs nesatikām.
Var jau būt, ka visi speciālie dienesti stāv dzīvā ķēdē uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, lai neielaistu bēgļus pat par metru valsts teritorijā, un strādā pašā krīzes epicentrā.