RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Migrācijas krīze ES valstīs, kas robežojas ar Baltkrieviju, ir jauna parādība Eiropai, paziņoja Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Arnolds Abromavičs Latvijas radio 4.
Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstīm neredzētajai migrantu plūsmai no trešajām valstīm ir divi iemesli – politisks un praktisks.
"Lietuva kopš paša sākuma kļuva par tādu prodemokrātisku aktīvistu jautājumā ar humanitārā koridora, uzturēšanās atļauju piešķiršanu baltkrievu opozīciju. Tāpat jāpiebilst, ka arī opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska atrodas Lietuvā. Ar īpašu statusu – kā Baltkrievijas valsts vadītāja, lai arī izraidīta. Un no mūsu puses strādā viņu opozīcijas spēki, nevalstiskās organizācijas. Droši vien tas nepatīk Minskai," Abromavičs skaidroja migrācijas krīzes politiskos priekšnoteikumus.
Taču šai problēmai ir arī praktiskais aspekts: maršruts caur Minsku dāvā iespēju nonākt Eiropā no Tuvajiem Austrumiem ar nelegālajai migrācijai neredzētu komfortu un ātrumu.
"Principā, nekas tamlīdzīgs Eiropā nav redzēts: ņem un sēdies lidmašīnā, var pat biznesa klasē, ja tev ir nauda; 4 stundu laikā ierodies Minskā, tur tevi gaida kontrabandisti, maksā viņiem (ir varianti, kad maksā Bagdādē, ir varianti, kad Minskā), bet no Minskas līdz robežai ceļš ilgst pāris stundas. Lietuvas robeža ir daudz tuvāk (nekā Latvijas vai Polijas robeža – red.). Protams, neviens nebrauc tieši pa maģistrāli, brauc pa nomalēm. (Baltkrievijas – red.) robežsargi parāda, kur robeža ir neaizsargāta, tātad tas droši vien ir tāds praktisks aspekts: vienkārši tuvāk, ātrāk, lētāk," pastāstīja Abromavičs.
Viņš konstatēja, ka no vairāk nekā 4 tūkstošiem tādā veidā iebraukušu nelegālo migrantu apmēram 2800 cilvēki nākuši no Irākas.
"Nu, bet kad Lietuva 2. augustā slēdza robežu, pieauga plūsma arī uz Latviju un Poliju. Mēs pastāvīgi uzturam operatīvos sakarus politiskā un tehniskā līmenī, robežsargu līmenī. Jā, Latvija ir tālāk, tomēr principā, tagad droši vien liels skaits migrantu iestrēguši pie robežas un meklē jebkuru plaisu – gan Lietuvā, gan Latvijā un Polijā," viņš pieļāva.
Patlaban Lietuva steigšus nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Pēc Abromaviča domām, tas ir nepieciešams, un Eiropai vajadzēs pierast pie tā, ka robežai jābūt sajūtamai.
"Ja neaizsargāsi savas robežas, fiziskās robežas, mēs netiksim galā ne ar kādām migrācijas plūsmām. Tātad, droši vien, pie tā jāpierod," viņš rezumēja.
Pēdējās dienās mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu ir sarukuši, situācija uz robežas ir stabilizējusies, piektdien intervijā Latvijas radio paziņoja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Juris Kūsiņš.
Pēdējā laikā Lietuva, Latvija un Polija ziņoja, ka aug nelegālo migrantu skaits uz Baltkrievijas robežas. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko konstatēja, ka Minska vairs nevar apturēt nelegālo migrantu plūsmu uz ES valstīm – Rietumu sankciju dēļ šiem nolūkiem nav ne naudas, ne spēku.
Baltkrievijas robežsargi jau vairākkārt informējuši, ka Lietuva, Polija un Latvija ar varu padzen migrantus uz Baltkrievijas teritoriju. Valsts robežsardzes komitejas pārstāvis Aleksejs Sitenkovs atzīmēja, ka ES valstis pārkāpj starptautisko līgumu normas situācijā ar nelegālajiem migrantiem.
Ņemot vērā augošo nelegālo robežas pārkāpumu gadījumu skaitu, Latvijā līdz 10. novembrim ieviests ārkārtējās situācijas režīms Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpilī.