RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Lielbritānija pieņēmusi lēmumu iekļaut sakarā ar Alekseja Navaļnija "saindēšanu" sastādītajā sankciju sarakstā septiņus Krievijas pilsoņus. Ierobežojumi vērsti pret Alekseju Aleksandrovu, Vladimiru Piņajevu, Ivanu Osipovu, Vladimiru Bogdanovu, Kirilu Vasiļjevu, Staņislavu Makšakovu un Alekseju Sedovu – Lielbritānija apgalvo, ka viņi ir KF Federālā drošības dienesta darbinieki.
Lielbritānijas sankcijas pret septiņiem Krievijas pilsoņiem Alekseja Navaļnia lietā ir kārtējais solis pretī Londonas un Maskavas attiecību degradācijai, un atbildes pasākumi nebūs ilgi jāgaida, paziņoja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.
Savā Telegram kanālā Sluckis konstatēja, ka Lielbritānijas sankcijas pret septiņiem Krievijas pilsoņiem Navaļnija lietā ir kārtējais cēliens rusofobajā inscenējumā "highly likely".
"Londona turpina atbalstīt Berlīnes pacienta vārdā sauktās provokācijas līmeni, lai arī ne Krievijai, ne pasaules sabiedrībai vēl aizvien nav uzrādīti saprātīgi pierādījumi, kas apliecinātu viņa tā saucamo saindēšanu," konstatēja Sluckis.
Politiķis uzsvēra, ka Londonas jaunie ierobežojumi ir destruktīvs solis pretī abu valstu attiecību degradācijai. "Esmu pārliecināts, ka Maskavas atbildes pasākumi nebūs ilgi jāgaida," secināja Sluckis.
Lielbritānijas ĀM atzīmēja: sankciju saraksta paplašināšana nozīmē, ka Lielbritānija un tās partneri turpinās saukt pie atbildības tos, ko uzskata par vainīgiem Alekseja Navaļnija "saindēšanā". Briti uzskata, ka sarakstā iekļautās personas tieši vai netieši esot piedalījušās Navaļnija "saindēšanā" pērnā gada augustā. Tiesa, resora paziņojumā nav norādīts, kāda tiesu instance atzinusi par vainīgām Londonas nosauktās personas.
Pirmās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem, kas, Londona ieskatā, vainīgi opozicionāra Alekseja Navaļnija "saindēšanā", Lielbritānija ieviesa 2020. gada oktobrī. Toreiz sarakstā iekļāva FDD direktoru Aleksandru Bortņikovu, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku Sergeju Kirijenko, KF prezidenta pārvaldes priekšnieku iekšpolitikas jautājumos Andrejs Jarins, pilnvarotais pārstāvis Sibīrijā Sergejs Meņailo, aizsardzības ministra vietnieki Pāvels Popovs un Aleksejs Krivoručko. Tāpat sankcijas vērstas pret Valsts Organiskās ķīmijas un tehnoloģijas zinātniski pētniecisko institūtu.
Krievija jau vairākkārt atspēkojusi apsūdzības incidentā ar Navaļniju un izvirzījusi savas pretenzijas rietumvalstīm par nevēlēšanos sadarboties un atbildēt uz Maskavas pieprasījumiem Navaļnija lietā. Kremlis uzsvēra, ka Krievija ievēro visas saistības, ko paredz Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencija. Krievijas ĀM atzīmēja: Krievija neizstrādā un neražo ķīmiskos ieročus, ķīmisko ieroču pēdējā vienība likvidēta 2017. gadā, to apstiprināja arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW).
Incidents ar Navaļniju
Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.
Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.
Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.
Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.
Gadu pēc incidenta Krievijas ĀM informēja, ka tā bija plānota provokācija ar mērķi diskreditēt Krieviju. To organizējušas rietumvalstis KF bremzēšanai un jauniem uzbrukumiem. Ministrija norādīja, ka Berlīne nav uzrādījusi nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu KF vainu. ĀM uzsvēra, ka NATO valstis uztver Navaļnija komandas informācijas noplūdes, lai iejauktos Krievijas lietās, tostarp – arī Valsts domes vēlēšanās, kas ieplānotas 17.-19. septembrī.