RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Rīdzinieku pārvākšanās uz Pierīgas pašvaldībām neietekmēs pilsētas demogrāfiju un budžetu, pilsētas mērs Mārtiņš Staķis paziņoja radio Baltkom ēterā.
Rīgas domes apstiprinātā publiskā gada atskaite liecina, ka pēdējā gada laikā pilsētas iedzīvotāju skaits sarucis par 6700 cilvēkiem – šī tendence bija vērojama pastāvīgi līdz 2013. gadam. Pēc tam, līdz 2017. gadam sekoja stabilizācija un neliels pieaugums, bet pēdējo četru gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,6%. Pie tam statistika ņem vērā vienīgi Rīgā deklarētos iedzīvotājus, nevis pilsētā reāli dzīvojošos.
Staķis uzskata, ka iedzīvotāju skaits Rīgā nemazinās, tātad saglabājas budžeta līdzekļi, lai arī daudzi rīdzinieki pārceļas uz tuvējo Mārupi, Ādažiem un Salaspili, - daudzi Latvijas iedzīvotāji vienlaikus pārceļas dzīvei uz Rīgu.
"Rīga ir zaudējusi un droši vien kaut ko zaudēs arī turpmāk, taču arī saņem. Cilvēkiem vienmēr būs interesanti te dzīvot un strādāt. Varbūt daudzi no viņiem nav iedzīvotāji un nav reģistrēti Rīgā, bet dzīvo šeit. Piemēram, visi studenti labprāt dzīvo šeit. Mēs nesaskatām lielu iedzīvotāju skaita kritumu pēdējos gados, var teikt, tas ir izlīdzinājies," pastāstīja mērs.
Pēc Staķa vārdiem, daudzi rīdzinieki vēlas pārvākties ārpus pilsētas nepietiekami labvēlīgās pilsētvides, trokšņa un lielā mašīnu skaita dēļ, tāpēc Rīgas dome strādā pie pilsētas centrālo rajonu labiekārtošanas un privātā autotransporta satiksmes samazināšanas.
"Protams, tas ir jautājums, kāpēc cilvēki aizbrauc. Un viena no atbildēm, it īpaši tiem, kas dzīvoja pilsētas centrā: viņi vēlas dzīvot mierīgākā vidē, kur ir mazāk mašīnu, mazāk trokšņa un putekļu. Tāpēc mēs uzdevām jautājumu sev un citiem: vai patiešām pilsētas centrā tas nav iespējams? Mēs uzskatām, ka iespējams – kur mašīnu skaits samazinās, samazinās troksnis, uzlabojas gaiss. Šis "mājas darbs" Rīgai ir jāpaveic, un, domāju, ja skatāmies uz tuvākajiem desmit gadiem, Rīgas centrs šajā ziņā mainīsies," solīja Staķis.
2021. gada sākumā, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā dzīvoja 686 300 cilvēki. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Rīgā un Pierīgā dzīvo 53% valsts iedzīvotāju. 2019. gadā, atzīmēja CSP, iedzīvotāju skaits audzis vien Pierīgā – par 1%, jeb par 3,9 tūkstošiem cilvēku. Straujākais iedzīvotāju skaita sarukums bija vērojams Latgalē – par 1,6%, jeb par 4,3 tūkstošiem.
Mārupes novads 2019. gadā bija viens no blīvāk apdzīvotajiem valstī. Starp desmit bagātākajām pašvaldībām iekļāvušies četri galvaspilsētai tuvi novadi: Mārupes, Ķekavas, Ogres un Salaspils novadi (reitings tika sastādīts pirms administratīvi teritoriālās reformas).