Kijevas ieskatā, situācijā jāiejaucas ES antimonopola struktūrai.
Kompānija atzīmē, ka pēc maršrutu "Jamala-Eiropa" un "Ziemeļu straumes" apturēšanas jūlijā ES valstis nav saņēmušas gandrīz divus miljardus kubikmetru gāzes, portālā RIA Novosti pastāstīja Valērijs Mihailovs.
"Lai kompensētu eiropiešu nesaņemto gāzes apjomu un pie tam nepalielinātu papildu tranzītu caur Ukrainu, "Gazprom" iztukšo savas pazemes gāzes krātuves (PGK) Eiropā. GIE dati liecina, ka nelieli krājumi Eiropā palikuši "Gazprom" kontrolētajās PGK. Piemēram, PGK operatoram Vācijā "Astora" (pieder "Gazprom") gāzes apjoms nesasniedz 13%, citiem operatoriem – vidēji 63%. "Astora" un "GSA" (arī "Gazprom" kompānija) Austrijā – 14%, citiem operatoriem – 48%. Pat tagad "Gazprom" sūknē gāzi no krātuvēm, lai izpildītu savus līgumus. Tātad gāzes deficīts Eiropas PGG lielā mērā ir mākslīgs un nav cenu pieauguma pirmcēlonis," klāstīja UGTSO ģenerāldirektors Sergejs Makogons.
Skaidrs, ka šajā gadījumā Ukrainai tikusi loma, kāda ir zema ranga krancim suņu barā: būtu loģiski, ja pretenzijas par nepietiekamām gāzes piegādēm, ja tādas patiešām ir, izvirzītu eiropieši. Jautājums ir tikai pat to, vai pretenzijas ir pamatotas.
Sāksim ar to, ka, saskaņā ar šī gada pirmo septiņu mēnešu rezultātiem, "Gazprom" par 23% (salīdzinājumā ar pērno gadu) audzējis gāzes piegādes uz ārzemēm. Tiesa, dati iekļauj arī vairākkārt pieaugušās piegādes uz Turciju. Tomēr arī piegādes uz ES augušas apmēram par 20%. Tātad nekādi nevar pārmest "Gazprom" piegādes sarukumu. Toties citi lielākie gāzes piegādātāji eksportu uz ES samazinājuši. To vidū ir Norvēģija, kas pilda profilakses un remonta darbus savā ieguves infrastruktūrā. Ir Alžīra, kas kārtīgi piegādā Eiropai cauruļvadu gāzi, bet sašķidrināto novirzījuši uz Āziju, kur par to maksā daudz vairāk. Arī Katara, kas vēl lielākā mērā pārorientējusies uz Āziju. Un amerikāņu SDG brauc uz Āziju. Piedevām sarūk ieguve Eiropā, ņemot vērā lielākās gāzes atradnes – Groningenas pakāpenisku slēgšanu. Nav pamatotas pretenzijas arī par piegādes "nepalielināšanu" caur Ukrainas GTS. "Gazprom" un "Naftogaz" ir noslēguši līgumu par tranzītu 40 miljardu kubikmetru apmērā, turklāt ar Krievijas koncernam visnotaļ nepatīkamu formulu "sūknē vai maksā".
Teorētiski "Gazprom" var pat nesūknēt, tikai maksāt, arī tādos apstākļos līgums nebūs pārkāpts. Tomēr koncerns transportē gāzi atrunātajos apjomos, pat vairāk! Pirmajā pusgadā "Gazprom" tranzītā caur Ukrainu piegādāja 21,7 miljardus kubilmetru gāzes atrunāto 20 miljardu vietā. Jā, mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusē (24,9 miljardi), taču tad, saskaņā ar kontraktu, tam vajadzēja gada laikā pārsūknēt vai apmaksāt 65 miljardu kubikmetru tranzītu. Tūlīt jāpiebilst: noteikto apjomu pilnā apmērā tas nepārsūknēja, taču apmaksāja tranzītu par visiem 65 miljardiem bez mazākā sašutuma.
Pirmajā pusgadā tranzīts caur Ukrainu mēnesī vidēji sasniedza 3,62 miljardus kubikmetru. Jūlijā, periodā, par ko Ukraina izvirza īpašas pretenzijas, tranzīta apjoms izrādījās pat augstāks: 3,85 miljardi kubikmetru. Lai īstenotu piegādes virs līgumā norādītā minimālā apjoma, "Gazprom" ir spiests iegādāties papildu jaudas, pat par augstāku cenu: Ukrainas GTS papildu jaudas rezervēšanas pakalpojumi mēnesi iepriekš maksā par 20% vairāk nekā pamata līgumcena.
Tomēr korporācija kārtīgi rezervē papildu jaudas – 15 miljonus kubikmetru diennaktī. Piedevām UGTSO ik mēnesi izsola arī papildu jaudas – 64 miljonus kubikmetru diennaktī. Tikai viena atšķirība: rezervējot papildu jaudas UGTSO veic tranzītu atbilstoši savām iespējām – bez stingrām tūlītējas pārsūknēšanas garantijām. Protams, Eiropā tādas jaudas tiek izsolītas ar atlaidi. Bet Kijeva tās spītīgi izola par to pašu cenu. Savukārt "Gazprom" tilpat spītīgi izsolēs neparādās. Pēc tam UGTSO katru reizi sūkstās par Krievijas partnera viltībām.
Vienlaikus UGTSO izsaka pretenzijas par "Gazprom" PGG zemo aizpildījuma līmeni Eiropā. Nav gan gluži saprotams, kāda ukraiņu operatoram darīšana. Maksimālais PGG aizpildījums Ukrainā gadu no gada lēkā teju vai divas reizes. Tomēr šajā kontekstā ne Krievijas gāzes uzņēmumi, ne patērētāji Eiropā histērijā nekrīt. "Gazprom" izmanto savas jaudas gāzes glabāšanai tā, kā tas ir izdevīgi korporācijai, un tā, lai būtu iespējams izpildīt līgumsaistības, un nevienam par to nav daļas.
Ja nu patiešām kādam tik ļoti gribas par to parunāt, jāpiebilst, ka atbilde uz jautājumu par "Gazprom" PGG aizpildījumu Eiropā ir vienkārša. 2020./21. gada rudens un ziemas sezonā no PGK Krievijā tika izsūknēts rekordliels apjoms – 60,6 miljardi kubikmetru. Pie tam ziemu korporācija sāka ar krājumiem 72,3 miljardu apmērā. Šogad "Gazprom" plāno sākt jauno apkures sezonu ar rezervēm 72,6 miljardu kubikmetru apmērā. Skaidrs, ka līmenis Krievijas PGK koncerna acīs ir prioritārs un par to "Gazprom" rūpējas vispirms. Tātad PGK Eiropā vienkārši nāksies pagaidīt. Pie tam gāzes atsūknēšana vasarā arī var gadīties - neviens nav nodrošināts no avārijām.
Vārdu sakot, UGTSO pretenzijas pret "Gazprom" izskatās bērnišķīgas un smieklīgas.
Tomēr jābūt uzmanīgam. Sākumā izskatījās bērnišķīgas "Naftogaz" pretenzijas par to, ka "Gazprom" nav piegādājis pilnu apjomu gāzes saskaņā ar tranzīta kontraktu 2009. gadā, jo tas neparedzēja formulu "sūknē vai maksā". Bet Stokholmas arbitrāža galu galā pieņēma politisku lēmumu, kas apstiprināja muļķīgo pretenziju pamatotību, un – pats galvenais – Ukrainas uzturēšanu daļēji uzvēla Krievijas plecos (2019. gada beigās "Gazprom" pārskaitīja "Naftogaz" 2,9 miljardus dolāru, kas gandrīz pilnā apjomā nonāca Ukrainas valsts budžetā). Diezin vai "Gazprom" var būt drošs, ka nesekos mēģinājumi atkārtot triku no ES antimonopola struktūru puses.