Amerika ir apmaldījusies pati savā stratēģijā attiecībās ar Ķīnu un Krieviju. Tagad ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sūkstas par Maskavu un Pekinu – sak, viņi melo par ASV, grib diskreditēt lielo valsti:
"Ķīnas un Krievijas vadība līdz ar citiem publiski un privāti apgalvo, ka ASV pārdzīvo pagrimumu, un savu nākotni labāk saistīt ar viņu autoritāro pasaules uzskatu, nevis mūsējo – demokrātisko. Mēs (..) ar vienu pasākumu pēc otra atgādinām, ka joprojām esam ārkārtīgi spēcīga valsts no visdažādākajiem viedokļiem". Par ASV stratēģiju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.
Uzskaitījis Amerikas priekšrocības, piemēram, to, ka "mūsu alianšu un partnerattiecību tīklam ar citām valstīm nav līdzīgu, mūsu bruņotie spēki ir spēcīgākie un cīņasspējīgākie uz planētas", Blinkens atzina, ka konkurenti pamazām atspiež ASV malā pasaules arēnā un ASV tomēr vajadzētu ieguldīt līdzekļus "iekšējā atjaunotnē", jo valsts jau noslīdējusi līdz 13. vietai pasaulē infrastruktūras kvalitātes ziņā un 9. vietai pēc investīcijām inovācijās attiecībā pret iekšproduktu (pagaidiet, bet Tramps taču aicināja "Padarīt Ameriku atkal varenu"; par ko tad viņu vajāja?).
Piebalsodams Baidenam, Blinkens sūkstās par to, ka "patlaban demokrātija ir apdraudēta visā pasaulē, bet autoritārisms un nacionālisms plaukst," taču "ASV katru dienu cīnās par politisko brīvību un cilvēka tiesībām". Proti, neviens Vašingtonā nedomā atteikties no pretenzijām uz globālo dominanci (sauksim nu lietas īstajā vārdā), atzīst būtiskas iekšējās problēmas, tomēr nez kāpēc vienlaiks apsūdz Maskavu un Pekinu par amerikāņu varenības diskreditāciju. Bet kāda nozīme ir aģitēt pret ASV, ja Amerika vēl aizvien ir spēcīga un par savu misiju pārliecināta?
Tur jau tā lieta, ka nav ne spēcīga, ne pārliecināta. Jā, amerikāņu finansiāli ekonomiskais spēks vēl aizvien pārsniedz Ķīnu, bruņotie spēki ir spēcīgāki nekā krievi. Arī ASV vispārējā ģeopolitiskā ietekme vēl aizvien ir milzīga, tikai pasaule aizvien ātrāk izslīd no amerikāņu rokām. Ne tāpēc, ka Krievija un Ķīna visiem stāsta, cik vāji ir amerikāņi, bet gan tāpēc, ka visa pasaule to redz pati savām acīm.
Redz amerikāņu globālās stratēģijas krīzi – pasaule amerikāņu stilā nav izdevusies. Redz, kā izgāzušies mēģinājumi mainīt šo stratēģiju. Redz ASV iekšējo krīzi. Starp citu, viena no krīzes pazīmēm ASV ir fakts, ka Vašingtonā sākuši žēloties par Krievijas un Ķīnas intrigām. Vispirms par hakeriem un iejaukšanos vēlēšanās, par nekodīgu konkurenci vispasaules tirdzniecībā un ekonomikā, tagad – arī par to, ka Ķīna un Krievija stāsta visiem pārējiem par amerikāņu pagrimumu. Neticiet viņiem, mēs neesam vāji, mēs esam stipri, atbild Vašingtona. Nu jau smiekli nāk.
Pie tam Maskava un Pekina nevienam neko īpašu neiegalvo – amerikāņu krīze visiem jau ir zināma lieta. Viņi būvē jaunu pasaules kārtību, regulē jaunu spēku līdzsvaru. ASV pagrimst. Tā nav Krievijas un Ķīnas vēlme, tā ir realitāte. Nevienam nav zināms, cik ilga būs ASV lejupslīde – desmit vai trīsdesmit gadi, taču process ir neizbēgams. Un visu šo laiku ASV vēl aizvien būs spēcīgākā lielvalsts, kas turklāt vēl mēģina saglabāt savās rokās vienotos Rietumus. Jebkurā gadījumā viņi būs pirmie pasaules arēnā. Un jo vājāka kļūs valsts, pie tam neatsakoties no savas "Mesijas lomas", jo bīstamāka tā būs visiem, pat pašas iedzīvotājiem. ASV jau sen nav nacionāla valsts, tā ir globālā atlantiskā projekta montāžas vieta. Gan Ķīna, gan Krievija aptver risku: tām vajadzīgs akurāts amerikāņu ēras noriets, nevis nekontrolēts sabrukums, kur nu vēl karš ar dziestošo hegemonu.