Vispirms ASV Jūras kara spēku Eiropā un Āfrikā komandieris admirālis Bērks atzina, ka viņa kuģi mēdz apmeklēt Melno jūru arī tāpēc, lai šautu pa krieviem, atzīmēja rado Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Tiesa, "mēs to nedarīsim pirmie bez provokācijas".
Pēc tam valsts sekretāra palīga vietnieks Džordžs Kents (pašlaik viņš Kijevā nodarbojas ar manuālo vadību) paziņoja, ka viņi ir braukājuši uz Krimu un braukās vēl. Kā piemēru viņš atsauca atmiņā 1988. gadu, kad "mūsu eskadras kuģis radījis viņiem spriedzi".
"Radījis spriedzi", proti, "izšķīries par provokāciju". Bērkam un Kentam vajadzētu gan vismaz sarunāt, kurš kuru īsti provocē. Pārējos jautājumos viņu domas sakrīt. Abiem gribas atkārtot.
Tomēr "varam atkārtot!" – tā jau ir Krievijas īpatnība. Viņiem savukārt – sakāvju pieredze. Tam pašam Kentam, pirms ar labu vārdu atcerēties 1988. gadu, vajadzētu gan pavaicāt eskadras kuģa "Yorktown" jūrniekiem – kā tas bija? Vai (svaigāks piemērs) "Donald Cook" jūrniekiem – arī viņi pārcieta "debesu zīmes".
Laikam jau Kents, tāpat kā Bērks ar tādām lietām nenodarbosies. Viņu liktenis ir jūras gaudas. Tikai paturiet prātā: ne jau katrs, kas gaudo, ir jūras vilks. Bet suns, kas rej, kā zināms nekož.
Ja nu tomēr kaut kas interesants ienāks prātā, Krievija "var atkārtot!" – viņai tas padodas labi.