Vai talibiem izdosies to atkārtot? Ar ko pašreizējā situācija atšķiras no 90. gadiem. To RIA Novosti korespondents Filips Prokudins pavaicāja aculieciniekiem.
Ne viesis, bet pretinieks
""Taliban"* ir mūsu ienaidnieks. Šuravi arī bija ienaidnieki, viņi mums uzbruka, mēs viņus nesaucām, - bijušais Ahmada Šaha Masuda armijas lauka komandieris uz jautājumiem atbild sausi un īsi. – Kā karoja šuravi? Slikti karoja, jo te nav viņu zeme. "Taliban"* arī slikti karo. Pareizāk sakot, nekaro, viņiem visu atdod."
"Komandon" (persiešu valodā – komandieris) sēž uz grīdas mājās Pandžšīras aizā. Šī vieta sagādāja grūtības gan padomju armijai 80. gados, gan talibiem – 90. gads. Bijušais modžaheds ir godājams viesis, jaunieši sēž apkārt, nepārtrauc viņa runu, nesteidzina, lai arī vīrietis ir gluži mazrunīgs.
Sēž taisnu muguru, groza rokās enerģētiskā dzēriena bundžiņu, ko viņam pasniedza tradicionālās tējas tases vietā. Pēc dažiem lūgumiem atver, pieklājības labad iemalko un noliek malā.
Viņam rit jau septītais gadu desmits, karoja kopā ar Masudu no 1980. gada. Pēc padomju kontingenta izvešanas daudzi modžahedi – neregulāro bruņoto vienību kaujinieki, kas cīnījās pret Afganistānas valdību – 90. gados nonāca dažādās frontes pusēs jaunajā pilsoņu karā. Dažs iestājās Masuda Ziemeļu aliansē, citi – "Taliban"*. Spriedze atrisinājās 1996. gadā: "Islāma emirāts" sagrāba varu gandrīz visā valstī. Pretojās tikai Ziemeļu alianse – talibus neielaida vairākos centrālajos un ziemeļu rajonos, arī Pandžšīrā.
"Komandon" acīs viss ir vienkārši: ja viņi te bāzīs degunu, viņus patrieks, te talibi ir sveši. Aizas un kalnu iedzīvotāji ir viesmīlīgi, tomēr ciemiņš nelaužas mājā ar ieroci rokās. Talibi arī apgalvo, ka viņi ir afgāņi, padzen atnācējus no senču zemes. Viņi nav no Afganistānas, iebilda bijušais modžaheds. Jauniešu pulciņš neiztur un sāk aizgūtnēm skaidrot: ""Taliban"* ir viltus pretinieks."
"Amerikāņi ieradās Afganistānā savas militārās rūpniecības kredītu dēļ, nevis tāpēc, ka būtu gribējuši pārvarēt talibus. Kāpēc tad viņi nosēdināja talibus pie pārrunu galda Dohā? ASV ar viņiem nekaroja nopietni, speciālo uzdevumu vienību reidi nav nopietna lieta, karoja tādi kā viņš, - viens no sarunbiedriem parādīja uz veterānu. – "Taliban" ir mākslīga kustība, to saformēja Pakistānas izlūkdienests. Visiem zināms, kas to virza kopā ar "Islāma valsti"*, viņi vajadzīgi haosa radīšanai."
Bijušais modžaheds cienīgi pamāj – viņš piekrīt tādai militāri politiskās situācijas izpratnei.
"Svētie" 90. gadi Afganistānā
Kabulas gubernators Mohameds Jakubs Haidari runā uzsvērti, pārliecinoši, bez pauzēm un pieturzīmēm. Krieviski. Ja ne melnsarkanzaļais karogs stūrī un Afganistānas karte, varētu iedomāties, ka tas ir Krievijas ierēdņa kabinets. Runas maniere, frāzes, žesti – gluži kā lielpilsētas mēram. Viņš ir viens no tiem, kas strādāja propadomiskās valdības labā 80. gados.
"Esmu dzimis Kabulā, es mīlu to. Tagad vairs nav daudz vietējo, kuri saglabā senlaicīgās skaistās ziedu un dārzu pilsētas garu. Pirms pusgadsimta galvaspilsētā dzīvoja 500 tūkstoši, tagad – vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Visi vēlas palikt Kabulā, cik daudz ir tikai politiķu vien! Parlamentāriešu – 250, kopā ar Senātu – gandrīz 400. Te ir viņu ģimenes, tuvākais loks, radi, apsardze un apkalpojošais personāls," Jakubs Haidari smaida un plāta rokas. Sak, ko tur var padarīt ar tautas kalpiem.
Gubernators labprāt runā krieviski, sīki atceras pagātni. "Pēc skolas iestājos Kabulas automehāniķu tehnikumā, mūs mācīja krieviski – pamata priekšmetus. Tie, kam bija labas atzīmes, aizbrauca uz Minskas militāri tehnisko augstskolu. Atgriezos dzimtenē, dienēju armijā, valsts drošības iestādēs, 90. gados, tāpat kā daudzi, iecerēju pats savu biznesu." Sīki, lietpratīgi stāsta par ražotni, piegādēm, iepirkumiem, bartera shēmām.
Tomēr stiprais un labsirdīgais saimnieks strauji mainās, kad runa sākas par to, kas tieši apdraud Kabulu – "Taliban"*. Haidari nepieļauj nekādas ierunas, viņš it kā "noskaņo" karavīrus pirms cīņas.
Stāsta, ka "mācekļi" ("taliban", tulkojumā no puštu) ir gatavi parādīties dažos Kabulas rajonos vai piepilsētās. Haidari ir pārliecināts – tās nav baumas. "Vienā rajonā netālu no Kabulas, Parvandas provincē, piekāva cilvēku par to, ka viņš šķīries no sievas, viņa tēvu ar melnu krāsu nozieda, uz ēzeļa vadāja. Tiesa, vakarpusē mēs tos talibus saņēmām," gubernators minēja piemēru.
Un turpina: "Viņi taču terorizē mierīgos iedzīvotājus. Atnāk pie nabaga un saka: nes ēdamo. Viņš atbild: man ir tikai kartupeļi. Bet viņi pārgriež rīkli cilvēka vienīgajai govis. Vēl: meitene ar māti atskrēja pie mums, raud. Viņas vienkārši atteicās atdot talibiem savu valriekstu ražu. Viņām saka: atnāksim piecatā, izvarosim, ar akmeņiem nomētāsim."
"Kādam gribas, lai atkārtotos 90. gadi, kad mūs atstāja likteņa varā. Nadžiba valdība (Afganistānas prezidents, [ko talibu nogalināja pēc padomju spēku izvešanas – red.) nevarēja pat degvielu nopirkt no Jeļcina administrācijas. Tagad gribas Pakistānā atkārtot to pašu haosu vēl trakāk," viņš uzsvēra.
Viņam ļoti nepatīk mēģinājumi panākt kompromisu ar "Taliban"*: "Kā var dod leģitimitāti teroristiem? Kā sarunāties ar bērnu un sieviešu slepkavām? Es saprotu, kāpēc to dara, pamatā ir it kā ar konfliktu nesaistītu valstu nežēlīgs, bezsirdīgs aprēķins."
Viņš atkal atgriezās pie notikumiem pēc PSRS kontingenta izvešanas.
"Toreiz PSRS rīkojās pareizi – līgums bija starp Afganistānas un Pakistānas valdībām, to garantēja PSRS un ASV, divi ANO locekļi. Bet tagad Dohā vienojās amerikāņi ar talibiem, un Vašingtona līdz ar to atzina viņu leģitimitāti!" Haidari bija sašutis.
Gubernators dusmojās par to, ka talibus uzskata par partneriem, iespējamiem valdības locekļiem. "Viņi sev pa priekšu kā dzīvu vairogu dzen vietējos. Kādi viņiem ir lozungi? Ja tu kādu nogalināsi, viņa mantība būs tava. Viņa sieva un meitas arī piederēs tev bez kāda nikaha (musulmaņu laulības rituāls – red.). Ir konkrēts fakts Toharā. Tur "Taliban"* komandieri teica: zēnus neaiztieciet, tie ir vergi, bet verdzenes-sievietes varat izmantot, pārdot, atdot, tas nav grēks. Viņi iznīcina cisu savā ceļā, ieiet skolā, pašvaldības iestādēs, klīnikās, visu izlaupa. Un tas valdīs pār mums?"
Sarunbiedrs norāda, kādi talibi ir liekuļi: viņu līderu bērni mācās Amerikā un Lielbritānijā, bet viņi paši nolād izvirtušos Rietumus. Viņaprāt, "Taliban"* pazudīs pats no sevis, ja ārējā palīdzība "Taliban" izsīks. Šajā ziņā viņš ir vienisprātis ar kādreizējo ienaidnieku, Ahmada Šaha Masuda armijas lauka komandieri.
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.