RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Starp valstīm, kuru teritorijā izstrādā informācijas uzbrukumus Krievijai, jāmin arī Ukraina. Par to komentārā radio Sputnik paziņoja Mūsdienu valsts attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs, vēsta Sputnik Meedia.
Viņš norādīja, ka informācijas karš jau XX gadsimtā bija aktīvas ārpolitiskās darbības pazīme un speciālistus gatavoja jau tolaik.
"Tagad sakaru līdzekļu skaits ir audzis, pārsvarā strādā caur internetu. Vajadzīgs lielāks skaits speciālistu: jo vairāk kontu, jo vairāk dažādu komentāru, jo manāmāks ir pasūtītāju organizētais vilnis," pastāstīja eksperts.
Soloņņikovs bija vienisprātis ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu par to, ka Krievijai naidīgas propagandas centri darbojas Baltijas valstīs un Polijā. Tomēr, viņa ieskatā, šajā sarakstā jāiekļauj arī Ukraina.
"Informācijas kampaņu aktivitāte no Ukrainas puses ir manāma pat nespeciālistiem. Tā redzama pat ar neapbruņotu aci," teica eksperts.
"Bet trīs pārējie uzskaitītie centri Eiropā loģiski iekļaujas konfrontācijas ainā, ko mēs redzam. Tā ir Baltija, Polija – loģiski. Vēl, protams, jābūt Ukrainai," secināja politologs.
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja: Rīgā, Tallinā un Varšavā darbojas Krievijai naidīgas propagandas centri.
Viņš atzina, ka mūsdienās informācija ir kļuvusi par vienu no bruņojuma veidiem.
"Rīgā radīts propagandas stratēģijas centrs, centri izveidoti Tallinā, Varšavā. Tur top informācijas ierocis, kas iespiežas un izplatās pa mūsu valsti," pastāstīja ministrs.
Viņš piebilda, ka no šīm struktūrām "nāk ne īpaši labas smakas".
"Un tie nav atsevišķi cilvēki, tie ir desmitiem cilvēku, kuri atzīmējas ik ceturksni," precizēja aizsardzības ministrs.
Zināms, ka Rietumos ne vienu vien reizi izskanējuši pārmetumi Krievijas medijiem par Rietumiem nedraudzīgas propagandas izplatīšanu. Informācijas konfrontācijas tēmu Maskava pat izvirzīja G7 valstu ārlietu ministru sēdē.
Komentējot Rietumu iniciatīvas, Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka Rietumi mēģina apsūdzēt Krieviju grēkos, kuros jau sen iestiguši paši.
"Laiks padomāt, kāpēc caurcaurēm ar propaganda saslimušas valstis, kas to ne vienu vien reizi izmantojušas, lai attaisnotu bruņotus iebrukumus un valdību gāšanas (tā rīkojās Lielbritānija un ASV Irākā, izdomājušas stāstu par ķīmiskajiem ieročiem), apsūdz mūsu valsti par pašu grēkiem," teica ĀM spīkere.
Viņa pievērsa uzmanību tam, ka, slēpjoties aiz tēzes par nepieciešamību stāties pretī "Krievijas propagandai", vairākas Eiropas valstis atklāti apspiež medijus, kas atspoguļo no "galvenās līnijas" atšķirīgu viedokli.
Pie tam starptautiskās organizācijas, kas uzskata sevi par cīnītājiem pret informācijas piekļuves ierobežojumiem, atsakās iekļaut tādas valstis savā "brīvo mediju ienaidnieku" sarakstā.
"Mēs neieraudzījām šajā sarakstā Igauniju, kas uzrīdījusi savu policiju Sputnik redakcijai, neieraudzījām Latviju, kas sākusi aģentūras Sputnik darbinieku kriminālvajāšanu, - paziņoja Zaharova, komentēja organizācijas "Reportieri bez robežām" neseno atskaiti par preses brīvības apspiešanu dažādās pasaules valstīs.