Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA), atsaucoties uz ASV Valsts ģeoloģijas dienestu (USGS) informēja, ka šī gada maija rezultāti liecina: Krievija kļuvusi par otru lielāko naftas piegādātāju Amerikā, apsteigusi Meksiku un atpaliek tikai no Kanādas, portālā RIA Novosti pastāstīja Sergejs Savčuks.
Publicētie dati rāda, ka iepirkumu apjoms atskaites periodā pieaudzis par 10% un sasniedzis 840 tūkstošus barelu diennaktī. Tiesa, no galvenā piegādātāja, Kanādas, Krievija pamatīgi atpaliek, – tā piegādā gandrīz 4 miljonus barelu. Vērā ņemams fakts: Krievija ar savu sudraba medaļu naftas produktu importā apsteigusi ne tikai Meksiku: maijā Krievijas naftas apjoms, ko iepirkušas ASV, apsteidz pat piegādes no Saūda Arābijas.
Vēl viens vērā ņemams fakts: Krievija uz ASV eksportē ne vienkārši izejvielu – atskaitēs norādīts importēto preču tips "crude and fuel oils", tātad runa ir par jēlnaftu un kurtuvju mazutu.
Zināmi arī galvenie pircēji. Lielāko daļu iepirkumu veikusi naftas kompānija "Valero" (galvenā mītne – Sanantonio). Tā ievedusi vairāk nekā 8,5 miljonus barelu izejvielas, kas pēc atmuitošanas nekavējoties nogādātas naftas pārstrādes uzņēmumos Teksasā, Luiziānā un Kalifornijā. Pircēju sarakstā ir arī transnacionālie giganti "ExxonMobile" un "Chevron". Pirmais iegādājies 3,5 miljonus barelu, otrais – 3 miljonus. Pavisam nejauši abu kompāniju NPR lielākā daļa stiepjas gar Meksikas līča krastu no Teksasas līdz pat Floridai.
Amerikāņu mediji ir neapmierināti un pārmet Džo Baidenam faktu, ka demokrātijas balsts pērk resursus valstī, kas "organizējusi hakeru uzbrukumu amerikāņu cauruļvadam "Colonial Pipeline" un ļoti drīz, pretēji ASV gribai, pabeigs "Ziemeļu straumi 2". Ir jau patīkami un viegli pārmest valdībai, tomēr mēs nostāsimies ASV prezidenta pusē vienkārša iemesla dēļ – viņam nav citas izejas.
ASV mūsu acu priekšā plūc savas ārpolitikas augļus. Jau 2015. gada martā Baraks Obama oficiāli apgalvoja, ka Venecuēla kaitē ASV nacionālajai drošībai, Donalds Tramps 2018. un 2019. gadā vērsa pret Karakasu virkni ierobežojošu pasākumu. Tie aizliedza juridiskām un fiziskām personām jebkādas transakcijas ar elektronisko valūtu, ko laidusi klajā Venecuēlas valdība. aizliegtas operācijas ar Venecuēlas zeltu un sadarbība ar valsts naftas kompāniju "PDVSA".
Taču, kā mēdz teikt, gludi gāja tikai uz prezidenta papīra, tirgus gravas tika piemirstas. Karakasa cieta lielus zaudējumus, tomēr pārorientēja piegādes uz Ķīnu un "pagaisušie" 500 tūkstoši barelu Venecuēlas naftas diennaktī izprovocēja naftas pārstrādes krīzi ASV dienvidos. Naftas cenas burtiski pāris mēnešu laikā sasniedza piecu gadu rekordus, bet izejvielu deficīta problēmas tas neatrisināja.
Lieta tāda, ka tajā pašā 2018. gada vasarā Amerika Trampa vadībā lauza kodolvienošanos ar Irānu un noteica sankcijas arī valsts naftas sektoram. Irānas naftas eksports sabruka — no pusotra miljona līdz piecsimt tūkstošiem barelu diennaktī. Vašingtona triumfēja, bet naftas komānijas ASV dienvidos cīnījās burtiski par katru tankkuģi ar vienīgo pieejamo naftu – no Krievijas un Saūda Arābijas.
Jāpiebilst, ka naftai Krievijā, Venecuēlā un Irānā ir viena īpatnība – visas trīs valstis iegūst tā saucamo "smago naftu" ar augstu sēra saturu. Krievijā iegūst Urals, Venecuēla tirgo Santa Barbara un Tia Juana Heavy marku naftu, bet Irāna piegādā Iran Heavy un Foroozan Blend markas. To ķīmiskais sastāvs un sēra saturs svārstās 1,3 – 2,3% robežās. 80. gadu naftas buma laikā NPR dienvidu štatos būvēja atbilstoši tāda tipa izejvielām. Nevienam ne prātā nenāca, ka Venecuēlas nafta, kas gadu desmitiem straumēm plūda uz amerikāņu iekārtām, var izgaist.
Džo Baidena komandai vienkārši nav citas izvēles, kā atļaut primārās un sekundārās izejvielas masveida iepirkumus Krievijā, pieverot acis uz iedomātajiem hakeru uzbrukumiem un spītu gāzesvada būvdarbos.
Aiz Krievijā vērojamā nelielā, tomēr labi saprotamā ļaunā prieka palicis nepamanīts vēl viens fakts. Pasaules ekonomika noņēmusi aizargmasku, cimdus un visiem spēkiem pūlas atgūt zaudētās pozīcijas, apgrozījumu un ienākumus. Saskaņā ar pēdējiem datiem, vidējā naftas cena pirmajā pusgadā sastādīja 64 dolārus par mucu, par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. demokrāts Džo Baidens tradicionāli pievērsis uzmanību alternatīvajiem avotiem un sastrīdējies ar Kanādu par jaunā naftas atzarojuma celtniecību, tāpēc Amerika viņa vadībā maksā par saviem soļiem iekšpolitikā un ārpolitikā.
Īpašu uzmanību pelna Krievijas kurtuvju mazuta imports. Tāpat kā nafta, šis kurināmais netiek uzskatīts par premiālu sēra augstā satura dēļ. Viens no mazuta galvenajiem patērētājiem ir jūras tirdzniecības osta, taču 2009. gadā Krievija pievienojās Starptautiskajai konvencijai par jūras aizsardzību (no piesārņojuma ar bunkera degvielu). Tāpat kā citas valstis, Krievija apņēmās samazināt kuģu skaitu, kas izmanto mazutu, un pakāpeniski pāriet pie ekoloģiskākas degvielas, tostarp – pie sašķidrinātas dabasgāzes. Protams, pārejas process nav ātrs un ilgs vairākus gadu desmitus, tomēr "netīrā" mazuta pārdošana ir apgrūtināta.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, bunkera degvielai pieļaujams minimāls kaitīgu piemaisījumu daudzums, no kuriem var atbrīvoties tikai pēc papildu pārstrādes un attīrīšanas. Tādu rūpniecisku iekārtu Krievijā nav daudz, tās ir dārgas un NPR iekārtu maiņa nerit ātri.
Toties otrā pasaules malā ir Savienotās Valstis, kam ļoti vajadzīgas izejvielas saviem uzņēmumiem. Tik ļoti, ka tās gatavas ne tikai maksāt tiem nepiekāpīgajiem krieviem, bet arī netieši sponsorēt Krievijas naftas pārstrādes nozares tehnisko uzlabošanu.