RĪGA, 5. augusts – Sputnik. 3. augustā kādā Kijevas parkā tika atrasts pakārts organizācijas "Baltkrievu nams Ukrainā" (BNU) vadītājs Vitālijs Šišovs. Policija patlaban izskata divas versijas — slepkavība un pašnāvība. Taču baltkrievu opozīcija un tās ukraiņu un Eiropas draugi jau "atraduši" vainīgo: Baltkrievijas VDK.
"Baltkrievu nama" līdzdibinātājs ir Latvijas pilsonis
Vitālijs Šišovs pārcēlās no Baltkrievijas uz dzīvi Ukrainā 2020. gada rudenī. Viņa vadītās organizācijas mērķis ir palīdzēt adaptēties un legalizēties Ukrainā baltkrieviem, kuri pametuši savu valsti politisko apsvērumu dēļ.
Memoriāls par godu Vitālija Šišova piemiņai
Pēc Ukrainas mediju informācijas "Baltkrievu namam Ukrainā" ir ciešas saites ar Sergeju Korotkihu (Bocmanis) — vienu no bijušajiem "Azov" pulku komandieriem. Viņš ir dzimis Baltkrievijā, bet viņam ir Ukrainas pilsonība, un viņš ir viens no neonacistu kustības "Nacionālais korpuss" vadības locekļiem.
Un te gaismā nāk Latvijas auditorijai interesants fakts: viens no BNU līdzdibinātājiem ir Bocmaņa līdzgaitnieks – Latvijas pilsonis Rodions Batuļins. Viņš vāc naudu Šišova bērēm. Viņš arī komentēja situāciju ar Šišova pazušanu Ukrainas medijiem.
Kas zināms par Batuļinu? Viņš bija Latvijas čempions jauktajās cīņas mākslās (MMA), iestājies bataljonā "Azov" kopā ar citu Latvijas pilsoni Juriju Višņevecku, kurš arī nodarbojās ar brīvo cīņu.
2016. gada vasarā Višņevecki nošāva UDD darbinieki inkasentu automašīnas aplaupīšanas mēģinājumā
Likums ir, bet procesa nav
Rodas jautājums: vai Latvijas pilsoņi, tas pats Batuļins, devušies karot Ukrainā, it īpaši bataljona "Azov" rindās pēc pašu iniciatīvas vai kādas Latvijas spēka struktūras uzdevumā? Ja pēc pašu iniciatīvas, tad pret viņiem jāsāk kriminālprocess.
2017. gadā pieņemtais Krimināllikuma 95.1 pants aizliedz Latvijas iedzīvotājiem patvaļīgi "dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā". Par šo pārkāpumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem. Aizliegums neattiecas uz NATO valstīm, bet Ukraina nav NATO dalībvalsts.
Tā kā kriminālprocess netika uzsākts (citādi tas atspoguļotos Valsts drošības dienesta ikgadējos publiskajos ziņojumos, kā darīts attiecībā uz tiem, kuri karo Donbasa republiku pusē), var secināt, ka Latvijas pilsoņi dienē bataljonā "Azov" kādas varas struktūras uzdevumā vai ar kāda varas resora — Aizsardzības ministrijas vai tā paša VDD — atļauju.
Un tas jau ož pēc skandāla. 2019. gadā publicētājā ASV Valsts departamenta ziņojumā "Nacionālais korpuss" ("Azov" politiskais spārns) tika nosaukts par "naidu propagandējušu nacionālistisku grupu". Tajā pašā 2019. gadā 40 kongresmeņi vērsās Valsts departamentā ar prasību atzīt "Azov" par teroristisku organizāciju. Sanāk, ka Latvija palīdz organizācijai, kurai ir slikta reputācija ASV.
Vai Saeimā atradīsies deputāti, kuri uzdrošināsies uzdot nepatīkamus jautājumus Latvijas speciālo dienestu vadītājiem?