Nesen Latvijā izcēlies kārtējais ar vakcināciju saistītais skandāls (cik daudz to jau bijis...). Šoreiz ķeza gadījusies ar reklāmas kampaņu. Vispirms izrādījās, ka aģentūra "Nord DDB Riga", kas izstrādā vakcinācijas reklāmas kampaņu Latvijā, saņēmusi pasūtījumu no Veselības ministrijas bez konkursa. Pēc tam noskaidrojās, ka nejaušas sakritības dēļ aģentūrā savulaik strādājis tagadējais veselības ministrs Daniels Pavļuts. Un visbeidzot, ķirsītis uz tortes – jaunās kampaņas saturs izrādījies primitīvs plaģiāts.
Visā pilsētā izkārti plakāti, kuros vakcinēti sportisti, vecmāmiņas un citu sabiedrības grupu pārstāvji demonstrē ar plāksteri aplīmētu plecu un elkonī saliektu roku ar otru roku elkoņa līkumā. Sak, še tev, Covid-19!
Plecu pie pleca plecu neredz...
Tieši tādu pašu tēlu šī gada pavasarī tiražēja reklāmas kampaņa ASV. Pirmo reizi to Amerikā izmantoja jau pēckara gados. Pats interesantākais, ka radošie brīnumdari un kreatīva guru no DDB vainu neatzīst un rāda sabiedrībai tādu pašu daiļrunīgu žestu. Radošā risinājuma autore Una Rozenbauma skaidroja: sak, uz Zemes ir viena kopīga problēma, tāpēc viņu nepārsteigšot, ka vēl kādam ienācis prātā citēt ikonisko plakātu vai žestu.
Arī aģentūras direktors Andris Rubīns metās ar krūtīm pret korporatīvo ambrazūru. Viņš savā lapā Facebook klāstīja, ka simtiem, pat tūkstošiem radošo komandu visā pasaulē paralēli strādājušas pie viena uzdevuma, nav nekāds brīnums, ka daudziem prātā ienācis viens un tas pats tēls.
Pirms tam Rozenbauma, prezentējot savu kampaņu, pauda, ka stāsts par Latviju vienmēr bijis par pretošanos pārspēkam, kad likmes bijušas augstas, spēki nepietiekami, izredzes apšaubāmas, bet latvieši atkal un atkal pierāda savu spēku un vienotību. Un šodien latviešiem jābūt vienotiem, jāstāv plecu pie pleca.
Tātad mūs gaida lieli darbi, uz svaru kausa likts tēvzemes un cilvēces liktenis, bet jūs tur lienat pie mums ar tādiem sīkumiem kā reklāmas tēla zādzība? Kāda sakritība – amerikāņiem kampaņā arī runa bija par vienotību un nedalāmību, nepieciešamību pierādīt savu spēku pie augstām likmēm.
Ja nu reklamētu makaronus?
Starp citu, par likmēm. Lai nu paliek plaģiāts, gadās arī tā. Tomēr nodokļu maksātāji ir sašutuši, ka valsts par viņu naudu (70 000 eiro) pērk nekvalitatīvu reklāmu. Kā būtu rīkojies privāts uzņēmējs? Pieņemsim, viņam jāpārdod 10 vagoni makaronu, ātri un dārgi. Viņš dod uzdevumu reklāmistiem. Ja, pateicoties viņu iecerēm, makaroni ir "izķerti", viņš, domājams, uzticēs šai pašai aģentūrai citas preces – ķirbju biezeņa vai zolīšu – reklāmu. Bet, ja makaronus nepērk...
Līdz šim mazajā Latvijā vakcinēta tikai trešā daļa iedzīvotāju, bet lielajās ASV – vairāk nekā puse. Un vēl viena sakritība: pēc reklāmas kampaņas sākuma Latvijā krasi kritās "makaronu pārdošanas" temps. Maijā dažkārt vakcinēja pa 16 tūkstošiem dienā, bet jūlija beigās – tikai 4-5 tūkstošus.
Taujāts, vai kampaņa, kas ar plakātu palīdzību aicina vakcinēties pret Covid-19, spēs pārliecināt skeptiķus, ministrs Pavļuts atbildēja, ka panākumi jau esot – cilvēki runā par šiem plakātiem, tātad – arī par vakcināciju. Par tādiem panākumiem var strīdēties...
Interesanti, ka pirms pāris gadiem tika skaļi prezentēta reklāmas kampaņa, kuras mērķis bija iepazīstināt pasauli ar Latvijas tēlu un latviešiem kā rakstnieku un introvertu nāciju #iamintrovert. Tās autore un radošā direktore bija tā pati Una Rozenberga. Nav zināms, vai latviešu autorus tagad pasaulē lasa biežāk, tomēr reklāmsaukli "Es – introverts" arī diemžēl nekādi nevar saukt par īsti svaigu. Internetā tā ir papilnam reklāmas kampaņu, blogu un dažādu pasākumu nosaukumos dažādās valodās.
Skandāli ar ideju un satura "aizlienēšanu" Latvijā ir regulāri. Pavisam nesen, kad Kaspars Kambala un Kristaps Zutis telekanālā TV3 izsludināja atlasi jaunam cīņu šovam, teležurnāliste Žanete Cinovska paziņoja, ka tā bijusi viņas ideja. Vai, piemēram, prokuroru Uldi Cinkmani apsūdzēja par to, ka viņš nozadzis savu bakalaura darbu, tātad nelikumīgi saņēmis gan maģistra grādu, gan prokurora amatu, norādīja Ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Norakstīja pat nelasījuši...
Sociālo tīklu lasītāji ir sašutuši par atklāto krāpšanos, citi uztver situāciju filozofiski.
Anna Pētersone rakstīja Twitter, ka cilvēki, it īpaši mācībspēki nesaprot plaģiāta problēmu – ik gadus studenti visā pasaulē raksta vienu un to pašu, bet viņiem gribas, lai būtu oriģināli.
Labi zināms, kā Latvijā plaukst un zeļ diplomdarbu tirdzniecība.
Nesen kļuva skaidrs, ka Latvijas Industriālās politikas plāns 2014.-2020. gadiem ir izgāzies visos punktos. Man rodas iespaids, ka iemesls ir tāds pats.
Visi attīstības plāni Latvijā ir kaut kur norakstīti. Tie vienkārši nav aizpildīti ar reālu saturu, tos nebalsta finansējuma avots, darba resursu aprēķini, pieprasījums starptautiskajos tirgos, energoresursu cena un tā tālāk.
Labi vismaz, ka aizmirstais un putekļiem klātais plāns ir atsaukts atmiņā, tie jau ir panākumi, optimistiski teiksim veselības ministra vārdiem. Ir gan arī tādas lietas, ko vienkārši kauns celt dienas gaismā.