Afganistāna turpina militāri politisko pikējumu. Konfliktējošo pušu atšķirīgās intereses plosa valsti un tautu. ASV Gaisa spēki rīko uzlidojumus pilsētām, talibi uzbrūk, un gan vieni, gan otri "pa ceļam" iznīcina civilos iedzīvotājus. Aug afgāņu bēgļu plūsma uz Centrālāziju. Tadžikistāna ir gatava uzņemt 100 tūkstošus cilvēku. Afganistānas robežu tuvumā plašu manevru sērijai gatavojas Uzbekistānas, Tadžikistānas, Kirgīzijas un Krievijas bruņotie spēki. Situācijā pūlas tikt skaidrībā militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Pirmdien Afganistānas Gaisa spēki uzbruka talibu pozīcijām Talukanas pilsētas apkaimē, 46 km attālumā no Tadžikistānas robežas. Likvidēti vairāk nekā 20 kaujinieki. Ziņas par cietušiem civiliedzīvotājiem netika sniegtas, taču blīvajā apbūvē "blakuszaudējumi" ir neizbēgami.
ANO misija (UNAMA) atzīmēja, ka 2021. gada pirmajā pusē upuru skaits Afganistānas civiliedzīvotāju vidū sasniedzis 5183 cilvēkus (1 659 nogalināti un 3 254 ievainoti) – par 47% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusē. Pie tam 46% nogalināto un ievainoto ir sievietes un bērni, 25% - valdības spēku upuri.
ASV Gaisa spēki palielinājuši aviācijas uzlidojumu skaitu Afganistānas armijas atbalstam. Ģenerālis Kenets Makenzijs solīja tuvāko nedēļu laikā turpināt uzlidojumus un prognozē Afganistānas valdībai "smagus pārbaudijumus". Iepriekš Pentagons ziņoja, ka 21. un 22. jūlijā notikuši vairāk nekā 4 uzlidojumi Afganistānā.
Savukārt talibi nosodīja ASV GKS uzbrukumus un atzīmēja: uzlidojumos Kandahārā un Helmandā gājuši bojā ne tikai kaujinieki, bet arī civiliedzīvotāji. "Taliban"* apņēmies "stingri aizsargāt savu teritoriju"un īstenot uzbrukuma operācijas, ja karš turpināsies.
Nekas neliecina, ka karš tuvotos beigām. Aktīva karadarbība Nangarhāmas, Paktijas, Lougaras, Gaznī, Kandahāras, Herātas, Balhas, Džouzdžānas, Samangānas, Sarepolas, Helmandas, Badahšānas, Kondozas un Baglānas provincēs. Afganistānas valdība izsludinājusi komendanta stundu 31 provincē, lai liktu šķēršļus kaujinieku kustībai nakts periodā.
Pie tam Pakistānas kareivji brīvi pārvietojas Afganistānas pierobežas rajonos, ko kontrolē talibi. Tātad viņi sadarbojas ar "Taliban"*.
Nangarhāras provinces gubernatos Zijauls Hak Amarheils nesen informēja, ka starp likvidētajiem kaujiniekiem fiksēti 39 cilvēki no Pakistānas.
Trieciens pa Centrālāziju
Talibi paplašina kontrolētās teritorijas. Terorizē vietējos iedzīvotājus, uzskata par vergiem sievietes un bērnus ieņemtajos rajonos. Civiliedzīvotājus ļoti satrauc jaunie skarbie noteikumi, piespiedu laulības un nepilngadīgo vervēšana džihādam.
Kaujinieki meklē un likvidē "nodevējus" – cilvēkus, kas sadarbojās ar amerikāņiem. Iepriekš Houstas provincē talibi bez tiesas un izmeklēšanas nocirtka galvu 32 gadus vecajam tulkam Suhailam Pardisam. Ne velti imigrācijas vīzu pieteikumus ASV iesnieguši 20 tūkstoši afgāņu tulkotāji. 22. jūlijā avīze "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Vašingtona nodomājusi izmitināt 35 tūkstošus afgāņu tulkotāju un viņu ģimenes locekļus savās bāzēs Katarā un Kuveitā. Acīmredzot, daudzi kolaboracionisti nevarēs vai nepaspēs izmantot vīzas un "arābu viesmīlību".
Afganistānas prezidents Ašrafs Gani nesen paziņoja, ka talibi uztur ciešus sakarus ar "Al Kaidu"*, ar Pakistānas grupējumiem "Džaiš-e-Muhammad"*, "Laškar-e-Taiba"* un apņēmušies pārvērst valsti par patvērumu teroristiem. Krievijas ĀM šim viedoklim piekrīt.
Patiešām, Afganistānā strādā trīs desmiti dažādu teroristisku grupējumu, ieskaitot 10 tūkstošus ISIS* kaujinieku. "Al Kaida"* atrodama 15 provincēs. Šis "sprādzienbīstamais maisījums" sola ilgstošu militāro turbulenci civiliedzīvotājiem, lai kāda būtu valdība Kabulā – tagadējā vai hipotētiskā talibu vara. Starptautiskais terorisms Afganistānā ne no šā, ne no tā nepazudīs.
Afgāņu bēgļu augošās plūsmas potenciāls ir milzīgs. Atgādināšu: 1996.-2001. gada "emirāta" periodā talibu nekontrolētajā Pandžšīras provincē uzturējās apmēram pusmiljons bēgļu no valsts "okupētajiem" centrālajiem un dienvidu rajoniem. Faktiski šie cilvēki cieta badu, trūka ūdens, tomēr talibu vara bija ļaunāja. Ja rīt simtiem tūkstošu afgāņu, ko "islāma emirāts" padzinis no dzimtās zemes, nonāks Centrālāzijā, humanitārā krīze kaimiņos – Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā būs reāla.
Tadžikistānas Ārkārtas situāciju komitejas vadītāja vietnieks Emomali Ibrohimzoda konstatēja, ka republika ir gatava uzņemt un izmitināt AM poligonos vairāk nekā 100 tūkstošus bēgļu. Skaitlis ir reālistisks, taču ne galīgs, un līdz gada beigām var izrādīties desmitkārt lielāks – tas sitīs pa visām Centrālāzijas valstīm. Problēmas risinājuma variantus jāizstrādā jau iepriekš un kopīgiem spēkiem.
Velnu izdzen ar Belcebulu
Talibi sola nepārkāpt kaimiņvalstu robežas, taču karadarbība Afganistānas ziemeļos izvēršas atbilstoši savai loģikai un iespiežas Centrālāzijas teritorijā. Tāpēc Krievija un tās sabiedrotie īsteno virkni militāru pretdarbības pasākumu. "Taliban" un citu teroristisko grupējumu vienības vislabāk aptver smagās artilērijas valodu.
Centrālāzijas valstu un Krievijas militārās mācības pie Afganistānas robežām ir preventīvs pasākums un kalpo stabilitātes saglabāšanai reģionā, ņemot vērā pašus negatīvākos notikumu attīstības scenārijus Afganistānā. Krievijas Bruņoto spēku speciālās vienības auigustā un septembrī organizēs desmitiem kopīgu manevru ar Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgīzijas spēkiem. Mēroga ziņā organizācija salīdzināma ar vairāku Krievijas divīziju un brigāžu pārvietošanu Ukrainas robežu tuvumā 2021. gada aprīlī, tātad runa ir par desmitiem tukstošu karavīru un simtiem militārās tehnikas vienību.
24. jūlijā Krievijas un Tadžikistānas aizsardzības ministri Sergejs Šoigu un Šerali Mirzo apsprieda situāciju uz Afganistānas robežas un kopīgos pasākumus draudu neitralizācijai. No 23. jūlija Taškenta organizē pastāvīgas mācības dienvidu virzienā, kurās iesaistīti līdz 230 tūkstoši kareivju no aktīvā dienesta un rezervēm. Krievijas 201. armijas bāzes vienības Tadžikistānā arī īsteno plānotus un ārkārtas manevrus.
No 30. jūlija līdz 10. augustam Krievijas un Uzbekistānas kopīgais bruņoto spēku grupējums pildīs uzdevumus ar mērķi saglabāt Centrālāzijas reģiona valstu teritoriālo vienotību pie Afganistānas robežas. Krieviju pārstāvēs Sibīrijas speciālo uzdevumu brigāde un miernešu vienība, kā arī trieciennieki Su-25SM no Krievijas armijas bāzes Kirgīzijā.
Ieplānotas kontrteroristiskas mācības 5.-10. augustā ar Krievijas, Uzbekistānas un Tadžikistānas spēku dalību. Krieviju pārstāvēs 201. armijas bāzes spēki (tikai profesionāļi) ar jaunu bruņutehniku, kas kaujas pieredzi guvuši Sīrijā.
Līdzīgi tiks īstenota militārā operācija, ja "Taliban"*, "Al Kaidas", ISIS* un citu teroristisko grupējumu vienības iespiedīsies Centrālāzijas valstīs.
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija