RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. ASV neieviesa jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", jo uzskata: pašreizējā posmā tās nebūs efektīvas, jo cauruļvads ir gandrīz pabeigts, paziņoja ASV Valsts departamenta padomnieks Dereks Šolle inervijā "RBK Ukraina".
"Kā teica prezidents Baidens pagājušajā nedēļā: viņš secināja, mēs secinājām, ka gāzesvada būvdarbi ir gandrīz noslēgti, un mēs varam ieviest, kādas sankcijas vien vēlamies, taču tas neapturēs gāzesvada noslēgumu. Mēs patlaban varam nodrošināt atbalstu Ukrainai," teica Šolle.
Pēc viņa vārdiem, ASV un Vācija apspriedās par tālākajām darbībām gāzesvada būvdarbu kontekstā, un puses nonākušas pie vienošanās, par ko drīz tiks sniegta detalizēta informācija. "Tas (informācija par vienošanos – red.) būs ļoti drīz, mēs esam tuvi noslēgumam," teica Šolle.
Viņš piebilda, ka Vašingtona un Berlīne strādā pie tā, lai Ukraina joprojām būtu tranzītvalsts.
"Protams, es gribētu, lai "Ziemeļu straume 2" nebūtu tik tuva noslēgumam, kā tā ir pašlaikt, taču mums tik un tā ir instruments spiedienam pret Krieviju. Mēs strādājam pie tā, lai Ukrainai paliktu tranzītvalsts... ne tikai tuvākos pāris gadus, bet daudz ilgāk, tāpat kā pie palīdzības Ukrainai zaļās enerģētikas attīstībā," teica Šolle.
Sankciju draudu dēļ Vācija sēdās pie pārrunu galda un sāka konstruktīvas diskusijas par tālākajām darbībām. "Mēs ļoti skaidri paužam savas bažas, kā arī mūsu gaidas no vācu draugiem par palīdzību Ukrainai, tās enerģētiskajai nākotnei un cīņai ar Krievijas agresiju, lai garantētu, ka Krievija neizmantos energonesējus kā ieroci," piebilda Šolle.
Viņš paziņoja, ka Ukrainas vadība ir informēta par ASV un Vācijas pārrunām par "Ziemeļu straumi 2".
"Man bija liels skaits tālruņa sarunu (ar Ukrainu – red.) no Vašingtonas, bet tagad es esmu šeit, lai aprunātos personīgi, un mēs darām visu iespējamo, lai mūsu draugi Ukrainā būtu par visu informēti," viņš teica.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divus gāzes cauruļvadus ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Tas tiek izbūvēts no Krievijas krasta pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Būvdarbi ir tuvi noslēgumam, pirmais cauruļvads jau pabeigts, otrais, domājams, tiks pabeigts līdz augusta beigām.
Pret projektu aktīvi iebilst ASV, kas popularizē savu sašķidrināto dabasgāzi ES, kā arī Ukraina un vairākas Eiropas valstis. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret gāzesvadu. Maskava jau vairākkārt aicinājusi nepolitizēt situāciju un atgādina: "Ziemeļu straume 2" ir izdevīga gan Krievijai, gan Eiropas Savienībai.
Patlaban spēkā ir līgums, ko "Gazprom" un "Naftogaz" parakstīja 2019. gada nogalē. Krievija garantē 65 miljardu kubikmetru gāzes tranzītu līguma termiņa pirmajā gadā un pa 40 miljardiem – nākamajos četros gados. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka līgums paliks spēkā visā tā darbības termiņā un Maskava neplāno atteikties no tranzīta caur Ukrainu pat pēc līguma termiņa beigām.
Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks, komentējot situāciju 17. maijā, paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls projekts un tiek īstenots kopā ar partneriem Eiropā, tāpēc tiks pabeigts, neskatoties uz vairāku valstu pretestību.
Novaks piebilda, ka aizvadītā aukstā ziema parādīja: Eiropai vajadzīga Krievijas gāze. Iespēja jebkurā brīdī palielināt gāzes piegāžu apjomu ir viena no Krievijas galvenajām priekšrocībām tirgū.
"Nord Stream 2 AG" plāno pabeigt cauruļvada būvdarbus augusta beigās, intervijā avīzei "Handelsblatt" 11. jūlijā paziņoja kompānijas vadītājs Matiass Varnigs.
12. jūlijā Vācijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka pašlaik rit "Ziemeļu straumes 2" tā saucamās tehniskās pieņemšanas process (pirmais cauruļvads ir pabeigts, otrs – gandrīz pabeigts, tagad vajadzīga tehniskā pieņemšana). Tehniskā procesa laikā Vācijā tiek izstrādāta gāzesvada ekspluatācijas sākšanas atļauja.