Kamēr visi gaidīja ASV un Vācijas vienošanās nianses, Ukrainas valdība cerēja uz Vašingtonas "veselo saprātu", jo – apgalvoja Kijeva – cauruļvads apdraudot ne tikai Ukrainu, pat visu pasauli. Vai patiešām būvdarbu epopeja tuvojas noslēgumam? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
Miglainas vienošanās
"Krievija konsekventi noraida jebkādus pārmetumus par to, ka izmanto energoresursus politiskajam spiedienam: tā nekad nav bijis un nebūs. Viss ir komerciālu vienošanos un komerciālo apsvērumu priekšmets," kārtējo reizi skaidroja Dmitrijs Peskovs.
Nesen Vašingtona atklāja sīkāku informāciju par vienošanos ar Vāciju. Nedēļu iepriekš Angela Merkele apmeklēja Balto namu. Vācieši iesnieguši saprātīgus priekšlikumus, vēlāk atzīmēja Valsts departaments.
Amerikāņu ieskatā panākts progress ceļā pie kopīgā mērķa – neļaut Krievijai izmantot energoplūsmas politiskiem nolūkiem. Zināms, ka Vašingtona konsultējusies ar Poliju un Ukrainu.
Par 98% gatavā cauruļvada būvdarbu noslēgumam šķēršļus neliks. Tomēr Vācijai būs jāsper kaut kādi soļi, ja Krievijai ienāks prātā izmantot cauruļvadu ļaunprātīgi. Iepriekš Berlīne atteicās no vienpusējām darbībām pret Maskavu, un, spriežot pēc visa, arī tagad nav par to sajūsmā.
Berlīne piekrita novirzīt investīcijas tā saucamajam Zaļajam fondam, kas palīdzēs Ukrainai pāriet pie ekoloģiskiem enerģijas avotiem. Runa ir vismaz par miljardu dolāru, un Vācija izdarīs pirmo iemaksu – 175 miljonus. Piedevām valsts nosūtis uz Kijevu speciālo pārstāvi enerģētikas projektu jautājumos un kopā ar viņu – vēl 70 miljonus.
Piedevām no Berlīnes prasa sekmēt Krievijas un Ukrainas vienošanās pagarināšanu par gāzes tranzītu (termiņš beidzas 2024. gadā). Jau 21. jūlijā Angela Merkele tālruņa sarunā ar Vladimiru Putinu īpaši pieminēja vienošanos starp "Gazprom" un "Naftogaz".
Krievijas prezidents pievērsa uzmanību Vācijas konsekventajam darbam pie projekta un uzsvēra tā komerciālo raksturu. Merkele informēja par nesenajām pārrunām ar Baidenu. Maskava un Berlīne ir gandarītas par "Ziemeļu straumes" būvdarbu gaidāmo noslēgumu.
Balsis pret
Ukrainā sašutums plūda pāri malām. Vladimirs Zeļenskis apgalvoja, ka "Ziemeļu straumes 2" liktenis esot ASV rokās, ka ES jānostājas pretī vienotā frontē. 12. jūlijā viņš Berlīnē tikās ar Merkeli un mēģināja pārliecināt viņu slēgt projektu. Merkele nepiekrita.
"Labi audzināta sieviete pat (oriģinālā izmantots rupjš lamu vārds – red.) pasūta pieklājīgi, tā, lai neapvainotu," to komentēja Radas deputāts no partijas "Opozīcijas partija – Par dzīvi" Vadims Rabinovičs.
Kijeva pārmeta Merkelei "Ukrainas interešu nodevību", taču tas nelīdzēja. Vēl vairāk, izdevums Politico vēsta, Vašingtona palūdza Kijevu nomierināties. Publiski iebildumi pret partneru plāniem var kaitēt ASV un Ukrainas attiecībām.
Ar Baidena lēmumu neapmierināti bija arī kongresmeņi. Republikāņu senators no Teksasas Teds Krūzs nosauca vienošanos par "katastrofu ASV un sabiedrotajiem un Putina ģeopolitisko uzvaru uz vairākām paaudzēm uz priekšu".
"Ar Ukrainu un Eiropas enerģētiku atpērkas no Putina," paziņoja republikānis Stīvs Vomaks no Pārstāvju palātas. Republikānis Džims Rišs norādīja, ka 11. augustā nāks klajā pārskats par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzības likumu (PEESA), tad Baltais nams neizgrozīsies – sniegs "rakstisku pamatojumu tam, kāpēc atteikšanās no sankcijām atbilst (ASV – red.) nacionālajām interesēm".
Tomēr ASV vadība uzsvēra, ka saglabā tiesības ieviest sankcijas PEESA ietvaros.
Bezjēdzīga pretestība
Ukrainas ekonomikas eksperts Aleksandrs Ohrimenko uzskata, ka tagad Kijeva var negaidīt lielas investīcijas un Krieviju ietekmēt neizdosies. "Tas būs bāzes darījums: vispārējas frāzes par enerģētisko drošību, apņemšanos nepieļaut enerģētisko šantāžu. Ja Ukraina vispār tiks pieminēta, tas notiks tikai netieši," viņš konstatēja sarunā ar RIA Novosti.
Līdzīgas domas pauž arī vācu politologs Aleksandrs Rars. "Kijevas reakcija liecina, ka viņi gaida naudu. Taču tagad situācija ir citāda, naudu Ukrainai nedāvās vienkārši par konfrontāciju ar Krieviju," viņš teica. Alternatīvais variants – aicinājums vācu kompānijām strādāt Ukrainā, taču šim nolūkam nav vajadzīgo apstākļu: vajadzīgi grozījumi tiesiskajā sistēmā, nolikumos par privāto īpašumu.
Tas pats attiecas arī uz amerikāņiem. Viņi nav īpaši "ieinteresēti pārdot savu SDG Vācijai un ES, kontrolēt ES enerģētisko politiku" un vienlaikus nevēlas "apmaksāt Ukrainas attīstību", uzskata Rars.
"Tas drīzāk ir transatlantisko attiecību, nevis Vašingtonas un Maskavas jautājums, - piebilda Krievijas starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. – To var uzskatīt par amerikāņu politikas sakāvi, vai veselā saprāta triumfu. Baidens ir spiests izvēlēties starp lielāku un mazāku ļaunumu. Skaidrs, ka negribējās atteikties no spiediena, tomēr galu galā vēlme nestrīdēties ar vienu no galvenajiem partneriem bija spēcīgāka."
Tā lielā mērā ir Vācijas uzvara. "Merkele nepiekāpās, un faktiski no saviem plāniem atteicās amerikāņi, nevis vācieši," ir pārliecināts Kortunovs.
Bija bezjēdzīgi likt šķēršļus projekta būvdarbiem, precizēja Ekonomikas augstskolas ZPU Starptautisko attiecību departamenta docente Tatjana Romanova. Tomēr drīz vien radīsies jauni draudi.
"Domājams, cauruļvada ekspluatācija tiks sākta, taču līdz 2030.-2035. gadam, kad virsroku gūs atjaunojamie enerģijas avoti, problēmu radīs nevis amerikāņu spiediens, bet izmaiņas ES enerģētikas bilancē," viņa norādīja.
Pēc ilgām problēmām "Ziemeļu straume 2" ir tuva noslēgumam. Vācija ilgi cīnījās par šo cauruļvadu un diezin vai atteiksies no tā pat pēc Merkeles aiziešanas. Savukārt zaļajā enerģētikā bez gāzes tik un tā neiztikt. Tātad ļoti dārgajam un ilgi gaidītajam projektam tik un tā ir izredzes atmaksāties.