RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Krievija pirmo reizi iesniegusi starpvalstu sūdzību Eiropas cilvēktiesību tiesā, vēsta RIA Novosti.
Maskava apsūdz Kijevu par Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem.
Dokuments skar notikumus pēc vardarbīgās varas nomaiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Sūdzība iesniegta ar mērķi piesaistīt ECT un visas pasaules uzmanību Ukrainas vadības rupjajiem un sistemātiskajiem pārkāpumiem.
Krievija apsūdz Ukrainu par:
civiliedzīvotāju bojāeju, nelikumīgu brīvības atņemšanu un cietsirdīgu attieksmi pret cilvēkiem, tostarp – Maidanā, Odesā un Donbasā;
cilvēku bojāeju, kaitējuma nodarīšanu veselībai un īpašuma iznīcināšanu apšaudēs tuvējā Krievijas teritorijā;
vārda brīvības apspiešanu un citādi domājošo, arī politiķu un žurnālistu vajāšanu;
krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju un krievu valodas izspiešanu;
Krievijas kompāniju un uzņēmēju diskrimināciju;
liegšanu piedalīties vēlēšanās iedzīvotājiem Ukrainas dienvidaustrumos;
ūdens blokādi Krimā;
uzbrukumiem Krievijas diplomātiskajām, konsulārajām un citām pārstāvniecībām;
MH17 katastrofu, ņemot vērā faktu, ka Ukraina neslēdza gaisa telpu virs karadarbības zonas;
Maskava prasa no Kijevas nekavējoties:
pārtraukt Krimas ūdens blokādi;
pārtraukt nacionālo un valodas minoritāšu tiesību ierobežošanu, tostarp arī tiesību brīvi piekļūt vispārējai un augstākajai izglītībai dzimtajā valodā;
atcelt krievvalodīgo kanālu translācijas liegumu un ierobežojumus piekļuvei interneta platformām un drukātiem izdevumiem krievu valodā.
2013. gada 21. novembrī Kijevas ielās izgāja eirointegrācijas piekritēji. Protesti sākās pēc Nikolaja Azarova valdības paziņojuma par to, ka tiek apturēta vienošanās parakstīšana par asociāciju ar ES. Vēlāk pilsētas laukums kļuva par varasiestāžu darbinieku un radikāļu konfrontācijas epicentru. Atbildību par vairāk nekā simt cilvēku bojāeju Ukrainas jaunā valdība uzvēla savam politiskajam oponentam – bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam, kā arī IeM speciālo uzdevumu vienībai "Berkut".
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma februārī. Saskaņā ar ANO datiem konfliktā dzīvības zaudējuši vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku.
Jautājums par situācijas noregulēšanu tiek apspriests Minskā, kontaktu grupas ietvaros, kas kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus deeskalācijas reglamentēšanai, taču apšaudes turpinās.