Analītiķi ir pārliecināti, ka valsts ir pietuvojusies neatgriešanās punktam. Vai tiešām tā ir, stāsta RIA Novosti autore Irina Badmajeva.
Tuvojas punktam, pēc kura atpakaļceļa nebūs
Indeksu aprēķina, ņemot vērā 37 ekonomiskos rādītājus, tostarp kreditēšanas apjomu, bezdarbnieka pabalsta pieteikumu skaitu, vakanču skaitu, datus par iekšzemes lidojumiem un pat viesnīcu piepildījumu.
"Moody's Analytics" speciālisti secināja, ka amerikāņu ekonomikai neizdosies atgūt kādreizējo spēku, ņemot vērā problēmas tūrisma jomā. Pēc Pitsburgas Universitātes politologa Omera Zarpli vērtējuma, pandēmijas dēļ šī nozare ASV kritusies par 69%. ES – gandrīz par 90%, Apvienotajā Karalistē – par 73%.
Turklāt arī darba formāta maiņai bijusi sava nozīme. Daudzi amerikāņi joprojām strādā attālināti. Un divreiz biežāk vēršas pēc dīkstāves pabalstiem.
Vēl viena problēma ir ieguldījumu pieaugums ekonomikā caur fondu tirgu, kas parasti tiek panākts brīvās naudas pieauguma dēļ amerikāņiem vai uz ārvalstu investoru rēķina.
Paredzams, ka līdzekļi tiks ieguldīti eksporta tehnoloģijās. Amerikāņu koncerniem ir rūpnīcas citās valstīs. Tur investīcijas rada jaunas darba vietas, attiecīgi palielinās nodokļu atrēķini, attīstās ekonomika. ASV tirgus samazināšana pat uz dažiem procentiem importētājvalstīm draud ar nopietnām problēmām.
"Potenciāli riska zonā - Meksika, Kanāda un Japāna. Savukārt inflācija var sekmēt analoģiskus procesus Eiropā," brīdina Olga Lebedinska, G. Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Statistikas katedras docente.
"Moody's Analytics" ekonomists Marks Zandi norāda, ka S&P 500 indekss jau tuvojas vēsturiskajam maksimumam. Iespējama pārkaršana. Ja Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstinās bāzes procentu likmi, amerikāņu kompāniju akcijas saruks par 10-20 procentiem.
Pērn regulators samazināja rādītāju gandrīz līdz nullei, lai atdzīvinātu ekonomiku un patēriņa pieprasījumu. Bet tagad inflācija apdzen prognozes, un FRS būs jāpalielina likme.
Agrāk finanšu politika veicināja riska aktīvu pieprasījumu. Drīz situācija mainīsies. Taču kritums nepārsniegs 30 procentus, pārliecināts Marks Zandi. Ja akciju cena noslīdēs zemāk, recesija būs nenovēršama. Taču šādu notikumu attīstību ekonomists uzskata par maz ticamu.
Amerikāņu ekonomikas sabrukums: mīts vai realitāte?
Bāzes likmes palielināšana veicinās kredītu sadārdzināšanos un būtiski palielinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Tāpēc amerikāņu ekonomikai un dolāram gandrīz ik nedēļu pareģo sabrukumu. "Moody's Analytics" pētījums arī nav izņēmums.
Atgriešanās normā indekss ņem vērā ne tikai kopējos ekonomiskos rādītājus, bet arī nozaru stāvokli, it īpaši pandēmijā cietušo. Tās ir viesmīlības bizness, lidojumi, kā arī mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Tāpēc "Moody's Analytics" secinājumos pastāv zināma neatbilstība.
Kopumā Amerikas Savienotās Valstis ātri atgūstas. Pirmkārt, pateicoties energoresursu cenu palielinājumam. Turklāt par 20-25 procentiem palielinājies IT tehnoloģiju, tostarp programmatūras eksports.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pēdējā prognoze liecina, ka Amerikas IKP atgriezīsies pie pirmspandēmijas līmeņa jau šā gada trešajā ceturksnī.
Turklāt bezdarba pieaugums lielā mērā ir mākslīgs – to sekmēja triljoniem dolāru lielie ieguldījumi ekonomikā koronakrīzes rezultātā.
Septembrī izmaksas tiks pārtrauktas. Iespējams, rudenī vakcinācijas fonā tiks atjaunoti lidojumi un uzlabosies viesnīcu piepildījums. Tātad atgūsies arī tūrisms.
Protams, nevar ignorēt inflāciju. Maijā patēriņa cenas ASV gada izteiksmē palielinājās par 5% — rekords kopš 2008. gada augusta. Sadārdzinājās viss: produkti, apģērbs, sadzīves tehnika, mašīnas.
Taču tas ir laicīgi, pārliecināts FRS vadītājs Džeroms Povels. Pēc regulatora analītiķu prognozēm, gada beigās inflācija būs 3,4 procenti. 2022. gadā — 2,1%.
Džeroms Povels tāpat pozitīvi vērtē darba tirgus perspektīvas. Tuvākajos mēnešos gaidāms jaunu darba vietu skaita pieaugums. Maijā tika novērots rekordliels vakanču skaits — vairāk nekā deviņi miljoni. Svarīgi ir nesamazināt tempus, lai atgrieztos pie iepriekšējās nodarbinātības. To veicina vakcinācija un pandēmijas faktoru vājināšanās. Pēc FRS vadītāja vērtējuma 2021. gadā bezdarbs samazināsies līdz četrarpus procentiem.
"Lielā depresija, ar ko bieži salīdzina koronavīrusu, neatkārtosies. Globālā patēriņa kolapsa nebūs, inflācija pakāpeniski stabilizēsies. Vienkārši notiks FRS naudas atsūknēšana no uzpūsta fondu tirgus," skaidro Mihails Kogans, "Augstākās finanšu pārvaldīšanas skolas" analītisko pētījumu nodaļas vadītājs.
Panākt un apsteigt Ameriku
Parasti pēc krituma nāk pacēlums. Un patlaban tiek novērtos restarts. Pasaules ekonomika atgūstas ātrāk, nekā paredzēts, norāda Starptautiskajā Valūtas fondā. Ķīna jau ir atgriezusies pie pirmskrīzes pieauguma rādītājiem, apsteidzot visus lielus spēlētājus. Arī Savienotās Valstis nestāvēs malā. Amerikāņiem ir resursi rāvienam, kad sāksies jauns ekonomisks cikls.
Arī Krievija cīnās ar pandēmijas sekām. Iedzīvotāju un biznesa atbalstam tika piešķirti vairāk nekā divarpus triljoni rubļu. Šī summa veido desmit procentus no federālā budžeta.
Bet pagaidām mazais bizness un pakalpojumu sfēra cieš grūtības. Tomēr iekšzemes lidojumi periodā no janvāra līdz aprīlim pārsniedza 2019. gada rādītājus. "Ir jāapbruņojas ar pacietību uz kādiem diviem gadiem. Lielā daļa uzņēmumu ir cietusi, daudzi zaudējuši darbu. Pirmajā pusgadā reģistrēts divreiz mazāk juridisko personu, nekā slēgts," saka Mihails Kogans.
Pie tam inflācijas problēma Krievijā ir tikpat aktuāla kā Savienotajās Valstīs. Patēriņa cenu kāpums gada izteiksmē jūnijā sasniedzis sešarpus procentus, ziņo Krievijas statistiskā pārvalde. Tas ir maksimums kopš 2016. gada vasaras. To sekmējis dārzeņu un būvmateriālus cenu pieaugums, taču šo produktu cenas strauji aug visā pasaulē.
Taču maijā bija vēl sliktāk. Pēc ekonomikas attīstības ministra Maksima Rešetņikova teiktā, "inflācijas pieaugums palēninās." Resors cer, ka jūlijā būs pēdējais negatīvs, bet augustā jau vērosim deflāciju.
Tomēr analītiķi nav tik optimistiski noskaņoti: gada beigās dinamika var pasliktināties. Inflācijas spiediens pieaug gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Tāpēc nevar izslēgt, ka jūlijā CB vēlreiz paaugstinās galveno likmi. Vienpadsmitajā jūnijā regulators to pacēla no pieciem līdz piecarpus procentiem. 2022. gada sākumā tā var pakāpties līdz septiņiem procentiem.
Ekonomisti norāda, ka šajos apstākļos valdībai ir rūpīgi jāpārdomā nodokļu manevri un jauni ierobežojošie pasākumi. Apliecinājums tam, ka valsts sāk pamazām atgūties, ir reālo ienākumu pieaugums. Pagaidām maki tikai tukšojas. Pirmajā ceturksnī rādītājs bija par deviņarpus procentiem zemāk nekā 2014. gadā.