RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Jūnijs bija pēdējais mēnesis, kad uzņēmēji varēja cerēt uz pabalstiem koronavīrusa pandēmijas dēļ. Sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozaru pārstāvji uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi vēl aizvien neļauj strādāt pilnā apjomā, tāpēc valdībai jāsaglabā atsevišķas atbalsta programmas, vēsta Latvijas televīzija.
Latvijas Ekonomikas ministrija atbalsta palīdzību dažām nozarēm, uz ko vēl attiecas ierobežojumi. Dīkstāves pabalstu tālāka izmaksa nav plānota, līdz augusta beigām vēl var pagarināt tikai algas piemaksas un grantus apgrozījuma krituma gadījumā. Valstij tas izmaksās 60 miljonus eiro.
EM uzskata, ka pabalstus varētu aizstāt ar PVN samazināšanu līdz 9% uz diviem gadiem – ierosinājumu apsprieda darba grupa finanšu ministra Jāņa Reira vadībā. Vairāku nozaru pārstāvji centās politiķi pārliecināt, ka finansiālais atbalsts jāturpina.
Jānis Reirs apliecināja, ka EM vēl turpinās darbu pie ierosinājumiem, pirms tos izskatīs valdība. Savukārt par PVN samazināšanu iespējams runāt tikai valsts budžeta pieņemšanas procesā.
Reirs ieteica uzņēmējiem pielāgoties situācijai. Viņš uzskata, ka, salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija dāsni atbalstījusi uzņēmējus un darbiniekus, lai saglabātu darba vietas un tautsaimniecību, taču nākotnē visiem būs jāpielāgojas jaunajai situācijai. Neviena valsts, uzsvēra ministrs, nevar atļauties ilgstoši atbalstīt uzņēmējus – viņiem jāmeklē citi, reālajai situācijai piemēroti biznesa modeļi.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzīmēja, ka uzņēmumu finansēšana pandēmijas radītās krīzes periodā ir aizlienēta nauda, un to vajadzēs atdot.
Politiķis klāstīja arī par "anekdotiskiem gadījumiem" – uzņēmumi ar valsts atbalstu savus ienākumus palielinājuši. Pēc viņa domām, saņemot atbalstu, uzņēmumi pierod pie šīs sistēmas un plāno darbu saskaņā ar to, un jādomā, kā pārtraukt atbalstu – pakāpeniski vai acumirklī. Valsts nevar neierobežoti subsidēt uzņēmējdarbību, uzsvēra Kariņš.