Pēc britu provokatīvā mēģinājuma gūt pārsvaru pie Krimas krastiem pirms mācībām "Sea Breeze 2021" ASV un NATO jūras kara spēki strādā apvaldīti un visur uzduras Krievijas Melnās jūras flotes "asajiem stūriem". Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra – valsts ir gatava gremdēt "partneru" kuģus, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
24. jūnijā uz Kerčas šauruma pusi mēģināja doties holandiešu fregate "Evertsen", tomēr Krievijas trieciena aviācijas eskorts koriģēja potenciālā robežpārkāpēja kursu neitrālo ūdeņu virzienā. Piecas dienas pēc epizodes Melnajā jūrā Nīderlandes Aizsardzības ministrijas vadītāja Anka Beilevelda-Shautena paziņoja: "Nav nekāda attaisnojuma tādām agresīvām darbībām, kas bez vajadzības palielina incidentu risku. Nīderlande apspriedīs to ar Krieviju." Karalistes AM uzskata, ka Krievijas lidmašīnas esot "vairākas stundas iebiedējušas" Evertsen ekipāžu – "imitējušas uzbrukumus" un kuģī sākušies elektronisko iekārtu darbības traucējumi.
Krievijas AM informēja, ka Nīderlandes fregate neitrālajos ūdeņos mainīja kursu un devās Kerčas šauruma virzienā. Lai nepieļautu Krievijas robežas pārkāpumu, gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-30 un bumbvedēji Su-24, kuri drošā attālumā nolidoja gar Nīderlandes fregati. Pēc tam "Evertsen" mainīja kursu.
Interesanti, kādu Krievijas reakciju gaidīja nelūgtie viesi no NATO Melnajā jūrā pēc britu eskadras kuģa "Defender" provokatīvā robežpārkāpuma 23. jūnijā? Te nekas nav apspriežams.
Lielbritānija un Nīderlande spēk tikai imitēt militāro spēku jūrā, tām nav reālu resursu karadarbībai. Kijevā cirkulējošie plāni ar visiem "Sea Breeze" spēkiem noiet gar Krimas krastiem, proti, provocēt Krieviju tās teritoriālajos ūdeņos var būt pašnāvnieciski Ukrainas un NATO Jūras kara spēkiem.
Pēdējais brīdinājums
30. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ka "daudzšķautņainās provokācijas laikā" pie Krimas krastiem līdz ar britu kara kuģi "HMS Defender" strādāja ASV izlūkošanas lidmašīna.
"Pat ja mēs būtu to kuģi nogremdējuši tik un tā ir grūti iedomāties, ka pasaule stāvētu uz trešā pasaules kara sliekšņa. Tie, kas to dara, zina, ka nevar šajā karā uzvarēt. Tas ir ļoti svarīgi."
Krievijas prezidents uzsvēra: "Mēs savā teritorijā cīnāmies par sevi, par savu nākotni. Ne jau mēs esam ieradušies pie viņiem tūkstošiem kilometru attālumā, atlidojuši, atpeldējuši – viņi ieradušies pie mūsu robežām un ienākuši mūsu teritoriālajā jūrā."
ASV un NATO pārspēks ir palicis pagātnē, to lieku reizi atgādina afgāņu talibi. Militārie draudi Krievijai ir bīstami, pārsvarā – tiem, kas tos vieglprātīgi rada. Krievijas manāmais tehnoloģiskais pārākums pār vadošajām rietumvalstīm bruņojuma jomā ļauj tai īstenot suverēnu ārpolitiku un iekšpolitiku, neskatoties uz "noteikumiem", ko mēģina diktēt (uzspiest) Vašingtona un Brisele.
30. jūnijā ASV Jūras kara spēki operatīvi noliedza tīmeklī publicētās ziņas par amerikāņu eskadras kuģi "Ross", kas it kā dodas Krimas virzienā. Atgādināšu: šis pats kuģis 2017. gada aprīlī piedalījās bezjēdzīgajā triecienā ar spārnotajām raķetēm Šairatas aviobāzei Sīrijā, un tā iespējamā došanās Fiolenta raga virzienā jau ir provokācija.
Slēdzieni būtu pāragri, "USS Ross" ir noenkurojies Odesā. Tas vēl nav manevru "Sea Breeze 2021" noslēgums, tomēr jau vērojamas zināmas konstruktīvas pieejas pazīmes.
Ir arī citas labas zīmes. Autoritatīvais žurnāls "Forbes" satraukti piezīmēja: "Pēc incidenta ar "Defender" pastāv lielāka iespēja, ka Krievija ir gatava izturēties agresīvāk pret Lielbritānijas aviācijas bāzes kuģi "Queen Elizabeth" un, iespējams, imitēt aviācijas triecienus." Runa ir par Krievijas iznīcinātāju MiG31K lidojumiem Vidusjūras telpā ar hiperskaņas raķetēm "Kinzhal".
Britu izdevums "Independent" spriež: "Krievija ziņo, ka var šaut pa iebrukušajiem kara kuģiem," un pesimistiski piezīmē: "Lielgaballaivu diplomātija neatjaunos Lielbritānijas dziestošo spēku... Konfrontācija pie Krimas krastiem nodemonstrēja bīstamo vieglprātību britu politikas pamatos... Pārāk daudz izteikumu par Ukrainas aizsargāšanu var dažu labu Kijevā uzvedināt uz domas par to, ka ASV, NATO un Lielbritānija ir gatavas par to cīnīties ar Krieviju, lai arī visi notikumi pēc 2014. gada rāda, ka viņas to nedarīs."
Acīmredzot, "partneri" pamazām nāk pie prāta. Labāk vēlu nekā nekad.
Ja nu rīt sāktos karš
Atgriežoties pie Putina frāzes par agresīvu peldlīdzekļu nogremdēšanu, jāpiebilst, ka Krievijai ir virkne variantu. Nīderlandes Aizsardzības ministrija saskatīja draudus lidmašīnu Su-30SM un Su-24M bruņojumā, kas it kā piecas stundas bezatbildīgi iebiedējušas fregates "Evertsen" ekipāžu un elektroniku. Aiz horizonta Krimā palika nepamanīti tikpat spēcīgi bruņojuma kompleksi.
Krasta raķešu komplekss (KRK) "Bastion" ar spārnotajām raķetēm spēj satriekt dažādas klases (jebkādas tonnāžas) kuģus, ieskaitot aviācijas bāzes grupas vairāk nekā 300 km attālumā no krasta (citi dati liecina – līdz 500 km). Pat intensīvas apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos. Komplekss apsargā krastu vairāk nekā 600 km garumā, tā izvēršana cīņas pozīcijās aizņem 5 minūtes. Raķete ar 3 tonnu starta masu pārvietojas ātrumā, kas 2,5 reizes pārsniedz skaņas ātrumu un ir gandrīz nenotverama mūsdienu PGA-PRA sistēmām. KRK "Bastion" divizions ietver astoņas starta iekārtas, tātad startam pastāvīgi gatavas ir 16 raķetes. Diviziona munīcijas komplekts – līdz 36 pretkuģu spārnotās raķetes.
Kompleksam nav vajadzīga precīza informācija par mērķi, tā galvenā priekšrocība ir raķetes "intelekts", īpaši efektīvs zalves starta apstākļos. Lidojumā raķetes apmainās ar informāciju un automātiski sadala mērķus, nereaģējot uz viltus mērķiem. Katras raķetes atmiņā ir visu iespējamā pretinieka kara kuģu "elektroniskie portreti", tātad iespējams autonomi uzbrukt prioritārajiem mērķiem. Programma patstāvīgi izvēlas uzbrukuma taktiku, ņem vērā agresora PGA un REC iespējas. Pēc flagmaņa likvidācijas pārējās zalves "dalībnieces" pievēršas citiem mērķiem, divu raķešu trāpījums vienā kuģī ir izslegts. Kaujas apstākļos "Bastion" pirmo reizi tika pārbaudīts 2016. gadā uz sauszemes – raķešu trieciens pa kaujinieku objektiem Sīrijā bija precīzs un graujošs.
"Defender" vai "Ross" tipa eskadras kuģa garantētai likvidācijai pietiks ar astoņām raķetēm no krasta kompleksa "Bal" – tā darbības rādiuss ir mazāks.
Kuģu pretgaisa aizsardzības līdzekļi, domājams, varēs atvairīt ne vairāk kā 30% šāviņu, pretraķešu lādiņu skaits uz kuģiem ir ierobežots, bet viena kompleksa "Bal" munīcijas komplekts Krimā – 64 raķetes.
Turklāt 30. jūnijā Melnās jūras flotes dīzeļelektriskās zemūdenes "Kolpino" ekipāža organizēja kompleksas mācības virs ūdens. Zemūdenei ir spēcīgs raķešu un torpēdu bruņojums (ieskaitot spārnotās raķetes "Kalibr"), mūsdienīga automatizētā informācijas un vadības sistēma, jaunākais inerciālais navigācijs komplekss.
Gadījumam, ja "partneri" iesaistīs mācībās "Sea Breeze 2021" arī kara aviāciju (iespējams, britu aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth" F-35 aviācijas spārnu), Melnās jūras flotes un Dienvidu kara apgabala aviācijas grupējuma lidotāji pārbaudīja Krimas pretgaisa aizsardzības izturību. Apmēram 20 lidmašīnas un helikopteri (Su-24, Su-27, Su-30SM, Mi-8, Ka-27) – PGA vienību kontroles mērķi – strādāja no dažādām pusēm, maksimālā attālumā no RLS darbības zonām, nelielā augstumā (izmantojot apvidus reljefu). Savukārt kompleksu S-400 "Triumf" un "Pancir" komandas reģistrēja mērķus un organizēja elektronisko apšaudi (bez faktiskas apšaudes).
Aiz redzamo notikumu apvāršņa Melnajā jūrā notiek daudz kas interesants un bīstams nelūgtajiem viesiem no ASV un NATO.