Tomēr ne visi par to pauž sajūsmu: ekologiem ir bažas, ka kaitējums būs lielāks nekā ieguvums. Ārvalstis raizējas par Montrē konvencijas un Turcijas saistību ievērošanu Melnajā jūrā. Vai kaut kas mainīsies Krievijas kuģiem, noskaidroja portāla RIA Novosti autores Sofja Meļņičuka un Ksenija Meļņikova.
Lielākais vēsturē
"Šodien mēs pāršķiram jaunu Turcijas attīstības lapu, ieliekot pirmo akmeni tilta celšanā caur kanālu "Stambula", - Erdogans svinīgi paziņoja. - Es gribu, lai tas atnes labumu pilsētai, Turcijai, visai mūsu tautai."
Valsts vadītājs apliecināja, ka veikti visi nepieciešamie pētījumi, tostarp jautājumā par būvdarbu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pie līča tiks uzbūvēti dzīvojamie mikrorajoni, parki, tūrisma objekti, tehnoloģiju attīstības zona.
"Stambula" atslogos Bosforu, kurš pēdējos gados kļuvis bīstams pilsētai. Kanāla optimālā caurlaidspēja ir 25 tūkstoši kuģu gadā. Bez alternatīvas 2050. gadā slodze palielināsies trīs reizes. "Ik gadu 45 tūkstoši kuģi iziet cauri Bosforam. Katrs lielais kuģis rada risku. Tie ved dažādas kravas, jebkāda avārija nesīs draudus, var radīt ugunsgrēkus un postījumus, tostarp iznīcināt kultūras vērtības," skaidroja Erdogans.
Tādas lietas notiek samērā bieži: pēdējo reizi kustība Bosforā tika apturēta maija beigās, jo kāds tankkuģis bija zaudējis vadību.
"Stambulas" būvdarbiem plāno veltīt sešus gadus un 15 miljardus dolāru, daļu no summas, iespējams, piesaistīs no ārzemēm. Piemēram, no Kataras. No braucieniem uz Dohu Erdogans bieži atgriežas ar daudzmiljardu ieguldījumu līgumiem. Projekts atmaksāsies 15 gadu laikā: paredzamie ieņēmumi ir viens miljards dolāru gadā.
Tā ir lielākā infrastruktūras iniciatīva Turcijas vēsturē: dublieris stiepsies 45 kilometru garumā, tas būs par 15 kilometriem garāks nekā Bosfors. Minimālais platums – 275 metri, divarpus reizes mazāk nekā Bosfora šaurums. Jaunā kanāla caurlaidspēja ir vairāk nekā 185 kuģi dienā, Bosforam — 118-125.
Erdogans runā par jauno artēriju jau desmit gadus. Taču megabūvdarbi daudzus neiedvesmo. Piemēram, Stambulas mērs Ekrems Imamoglu iebilda, pat aicināja rīkot referendumu. Arī ekologiem ir bažas: Melnā jūra var izsīkt, bet Marmora jūras ekosistēma var tikt izjaukta. Nav izslēgtas zemestrīces. Tāpat apdraudēta ir Stambulas ūdensapgāde, jo kanāls iekļaus saldūdens krātuvi.
Draudi no jūras
Atsevišķs jautājums ir Montrē konvencijas liktenis, kas regulē ceļu uz Melno jūru caur Bosfora un Dardaneļu šaurumu. Saskaņā ar dokumentu tie ir brīvi tirdzniecības kuģiem, un Turcija uz to rēķina nepelna.
Toties tiek kontrolēta pie Melnās jūras baseina nepiederošo valstu kara kuģu satiksme: tie nevar uzturēties Melnajā jūrā ilgāk par trim nedēļām, bet karakuģu flotiles kopējā tonnāža nedrīkst pārsniegt 30 tūkstošus tonnu (ar iespēju palielināt šo maksimumu līdz 45 tūkstošiem tonnu, ja palielināsies Melnās jūras baseina valstu JKS).
Aprīlī skaļie paziņojumi par valsts iespējamo izstāšanos no konvencijas nomainīja ziņas par admirāļu arestu, kas uzrakstīja atklātu vēstuli pret šādu notikumu attīstību. Prezidents Erdogans pasteidzies apliecināt, ka konvencija ir spēkā. Tomēr saglabājas bažas, ka Stambulas kanāls ļaus Ankarai apiet tās nosacījumus.
Turcija virza interesantu koncepciju: "Stambula" nav pretrunā ar Montrē konvenciju un vienlaikus paaugstina Ankaras autoritāti, norāda sarunā ar RIA Novosti Vladimirs Avatkovs, Krievijas Zinātņu akadēmijas J. M. Primakova vārdā nosauktā Nacionālā pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētnieciskā institūta (IMEMO) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Krievijas Ārlietu ministrijas Diplomātijas akadēmijas docents. "Citiem vārdiem runājot, valdība vēlas teikt, ka šīs projekts nav saistīts ar konvenciju un būtībā tai nepakļaujas, jo tā ir mākslīga izbūve. Tas ir pavisam cits kanāls, kas var apdraudēt Montrē konvenciju," eksperts skaidro.
Neatbalsta celtniecību arī Melnās jūras baseina valstis, izņemot Ukrainu un Gruziju, kuras vēlētos palielināt NATO klātbūtni, saka Amurs Gadžijevs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Turcijas Austrumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks un Mūsdienu Turcijas pētīšanas centra direktors.
Turku vadība gribētu padarīt projektu pievilcīgu rietumu valstīm ārpus Melnās jūras baseina. Pie tam, Rumānijai, Bulgārijai un Grieķijai šāda perspektīva nepatīk. "Krievijai arī nevēlams, lai pie Krimas krastiem, ņemot vērā incidentu ar britu kuģi, radās provokācijas. Maskavā nevēlas, lai valstis ārpus Melnās jūras baseina, īpaši NATO dalībvalstis, iegūtu iespēju apiet konvenciju un nodrošināt militāru klātbūtni akvatorijā," piebilst Gadžijevs.
ASV, Lielbritānija un citas vadošās NATO valstis uzskata, ka Montrē konvencija ir novecojusi. Un, kā norāda eksperts, tiecas palielināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.
Tiesiskās nianses
Bažas, ka pa jauno kanālu Melno jūru pārplūdinās NATO kuģi, nav pamatoti, uzskata orientālists un publicists Andrejs Ontikovs: "Vai tā būs "Stambula" vai cits kanāls – Montrē konvencijā atrunāti ne tikai Bosfors un Dardaneļi, bet arī pati nereģionālo spēku klātbūtne Melnajā jūrā. Proti, pat ja amerikāņu aviācijas bāzes kuģi nonāks tajā pa Stambulas kanālu, tas tomēr būs konvencijas pārkāpums."
Taču spekulācijas var rasties Krievijas un Turcijas attiecību pasliktināšanas gadījumā. "Iespējams, ir jēga dokumentāli nostiprināt jaunā kanāla izmantošanas nosacījumus," rezumē Ontikovs.
Lai nu kā, Montrē konvencijā galvenokārt strādā Turcijas labā. Tā izstrādāta, lai aizsargātu Ankaras intereses, uzsver Pāvels Gudevs, jūras tiesību speciālists, Krievijas Zinātņu akadēmijas IMEMO Ziemeļamerikas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks.
Turklāt grozīt dokumentu nemaz nav tik vienkārši. "Tam ir vajadzīga starptautiska konference un trīs ceturtdaļas "par" nobalsojušo, un tas jau ir absolūti fantastisks sižets. Krievija tam nekad nepiekritīs, un arī citi dalībnieki diez vai gribēs. Vienpusēji Turcija no konvencijas neizstāsies, taču var rīkoties viltīgāk — pārstās kontrolēt karakuģu satiksmi, pieļaus pārkāpumus. Tad citi uzskatīs, ka konvencijas režīms pakļauts erozijai un kaut kas jāmaina," pauž Gudevs.
Pagaidām raizes par Montrē konvenciju nav pamatotas, turklāt augstā līmenī izskan apgalvojumi, ka tās grozījumi nav paredzēti. Taču Turcija ir spējīga ķerties pie manipulācijām, jo jaunā kanāla statuss pagaidām nav apzīmēts. Tāpat pats diskusijas fakts liecina, ka Ankara tiecas kļūt par spēcīgāku spēles dalībnieku ne tikai reģionā, bet arī pasaules arēnā. Un turku vadības ambīcijām jāpievērš īpaša uzmanība.