Radikālās kustības "Taliban"* kaujinieki kontrolē trīs ceturtdaļas Islāma republikas teritorijas un jūt tuvo uzvaru, pēc kuras viņi varēs ķerties pie stratēģiskā uzdevuma – veidot "Islāma emirātu". Domājams, "mācekļiem" ar varu vienā valstī būs par maz, raksta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
23. jūnijā, pēc sadursmēm pierobežas zonā Afganistānas ziemeļos vairāk nekā 50 afgāņu robežsargi un karavīri ar ieročiem rokās bija spiesti atkāpties Uzbekistānas teritorijā. Tur viņus aizturēja un nogādāja atpakaļ.
Uzbekistānas ĀM paziņoja: "Jebkādi mēģinājumi nelegāli iekļūt Uzbekistānas teritorijā tiks skarbi pārtraukti, pret valsts robežas pārkāpējiem tiks veikti visstingrākie pasākumi."
Uzbekistāna cenšas uzturēt draudzīgas un labas kaimiņattiecības ar Afganistānu, saglabāt neitralitāti. Taškenta vērīgi seko militāri politiskajai situācijai kaimiņvalstī.
Domājamā karadarbības eskalācija Afganistānas ziemeļos novedīs pie lielas bēgļu plūsmas, un ar uzbeku robežsargu spēkiem un ĀM paziņojumiem to apturēt neizdosies. Labas kaimiņattiecības ir apdraudētas.
22. jūnijā talibi ieņēma svarīgu iecirkni pie robežas ar Tadžikistānu – muitas un tirdzniecības punktu "Šerhan-Bandar", caur kuru plūst lielākais Dienvidāzijas un Centrālāzijas valstu preču apgrozījums.
Robežsargi un valdības spēki izkliedēti, vairāk nekā 130 kareivji bija spiesti bēgt. Viņiem ļauts palikt Tadžikistānā humānu apsvērumu dēļ.
Kunduzas un Taharas provincēs, kas robežojas ar Tadžikistānu, talibi kontrolē astoņus rajonus un divus robežas caurlaides punktus. Kaujinieki ieņēmuši Hašas rajonu Badahšanas provincē. Tadžikistānas robeža ar karā ieslīgušo Afganistānu ir vairāk nekā 1300 km gara, tāpēc tā ir visvieglāk ievainojama citu Centrālāzijas valstu vidū.
Pie apvāršņa vīd "Islāma emirāts"
Pagaidām talibi nešķērso robežu, taču, saskaņā ar varasiestāžu datiem, Afganistānā radikālo grupējumu rindās karo arī CA valstu pilsoņi. Tas liecina par teroristiskās kustības ietekmi Centrālāzijas valstīs.
Maijā un jūnijā talibi straujā uzbrukuma ieņēma 50 Afganistānas rajonus (neskaitot agrāk ieņemtos). 25. jūnijā kaujinieki ieņēma astoņus rajonu centrus, 20. jūnijā – 11 lauku apvidus un bloķēja trasi, kas savieno Kabulu ar valsts ziemeļu provincēm.
Ziemeļos aplenktas lielākās pilsētas - Kondūza, Mazārešarīfa, Polehomrī. Lielākajā daļā provinču administratīvos centrus ielenc rajoni, kuros vara pieder talibiem. Liels ir Kabulas krišanas risks.
Zemessargu vienības, kas veidojas vairākās provincēs, neaizvietos regulāro armiju un profesionālo policiju.
Valdības spēki nereti bez cīņām atdod pozīcijas (vietējie politiķi un cilšu vecākie noslēdz kapitulācijas vienošanās).
Sarepolas provincē jūnija vidū talibi "pēc vienošanās" sagrāba armijas bāzē 20 apvidus mašīnas "Humwee", 50 armijas kravas mašīnas, 30 pikapus, apmēram 300 šautenes M-16 un vairākas tonnas munīcijas.
ASV izlūkdienests secinājis: Afganistānas valdība var krist sešu mēnešu laikā pēc ārvalstu kontingenta izvešanas. Tas ir optimistisks variants. Drūmāka prognoze dāvā valdības spēkiem vien trīs mēnešus.
Notikumi turpinās pēc paša ļaunākā scenārija. Karadarbības intensitāte Afganistānā pieaug.
Talibiem sagrābjot varu, neizbēgami sāksies vardarbība visā valstī, būtiski sarosīsies konkurējošie teroristiskie grupējumi, arī "Islāma valsts"* un "Al Kaida", kas vispār neatzīst valstu robežas. Tātad karadarbības pāreja uz Centrālāziju ir tikai laika jautājums.
Prezidenti un armijas pārvietojas
Kaimiņvalstis gatavojas stāties pretī starptautiskā terorisma ekspansijai visiem iespējamiem līdzekļiem. Uzbekistānas valdība noskaņota sniegt "vispusīgu ekonomisko un humāno palīdzību brālīgajai afgāņu tautai", taču šajā situācijā labāk ir turēt pulveri sausu, armiju – gatavu cīņām.
24. jūnijā Uzbekistānā sākās Taškentas un Dienvidrietumu īpašo kara apgabalu, pretgaisa aizsardzības spēku un Gaisa kara spēku vienību cīņas gatavības pēkšņa pārbaude. Karavīri pilnveido darbību koordināciju un iemaņas.
Vairākos poligonos sāktas bataljonu taktiskās mācības – aviācijas uzlidojumi un artilērijas apšaude nosacītā pretinieka dislokācijas pozīcijās.
23. jūnijā Tadžikistānas un Uzbekistānas prezidenti Emomali Rahmons un Šavkats Mirzijojevs apsprieda situāciju Afganistānā, pieņemti lēmumi par darbībām, sākoties incidentiem pie KDLO dalībvalstu robežām Centrālāzijas reģionā.
24. jūnijā Tadžikistānā dislocētās Krievijas armijas bāzes karavīri organizēja mācības Karištau kalnu grēdas rajonā. Saskaņā ar mācību scenāriju, gaisa izlūkošana fiksējusi bruņotu bandītu grupu automašīnās uz kalnu ceļa. Armijas aviācijas helikopteri pārvietoja izlūku grupu, lai organizētu slazdus nosacītā pretinieka pārvietošanās maršrutā.
Izlūki ar granātmetējiem un snaipera šautenēm likvidēja kolonnas priekšējo un pēdējo automašīnu un nodeva koordinātes artilērijai bandītu likvidācijai.
KDLO ietvaros Kazahstāna bez maksas piegādās Tadžikistānai un Kirgizstānai munīciju un sniegs tehnisko palīdzību.
Jāpiezīmē, ka Krievija palīdzējusi Tadžikistānai apmācīt militāros speciālistus jau kopš 2014. gada.
Pēc ārvalstu kontingenta izvešanas ASV plāno atstāt Afganistānā apmēram 650 karavīrus savas vēstniecības apsardzei. Acīmredzot, Vašingtonai vairs nerūp pēc ASV standartiem izveidotās valsts drošība. ASV globālo korekciju negatīvās sekas nāksies likvidēt pašiem afgāņiem un kaimiņiem reģionā.
*Teroristiska organizācija, aizliegta Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.