Eiropas galvaspilsētās valda klusums. Pat Vašingtonā, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. "Ar jautājumiem par Apvienotās Karalistes militārajām operācijām, - saka, - vērsieties Londonā". Un viss. Citi komentāri nav vajadzīgi. Tātad amerikāņi atzīst, ka britu eskadras kuģa iebrukums Krievijas teritoriālajos ūdeņos ir militāra operācija, nevis "miermīlīgs pārgājiens".
Londona gan vēl aizvien maļ to pašu. Robežu nepārkāpām. Brīdinājuma šāvienus nedzirdējām, bumbas savā kursā neredzējām. Ja viņi nebūtu aizbēguši, varētu nodomāt, ka "Defender" vadījis akls kurlmēmais autopilots, bet komanda bez samaņas gulēja tilpnē.
Izņemot tikai to pašu BBC žurnālistu, kurš visu redzēja, dzirdēja un visbeidzot nolēma pastāstīt tieši par to, ko redzēja un dzirdēja. Ne tā, kā pie viņiem pieņemts. Laikam jau puisis tās pusstundas laikā tik daudz pārcieta, ka vēlme ar patiesību atriebties par savām bailēm izrādījās lielāka par kara noslēpuma glabāšanu.
Izskatās gan, ka viņam neviens nav pastāstījis, priekš kam tas viss bija vajadzīgs. Skaidrs, ka gribējās atsvaidzināt aktualitātes, pārbaudīt, bet labāk – uzreiz pazemot Krieviju, parādīt, ka viņiem labāk zināms, kam pieder Krima, nodemonstrēt Ukrainai, kā tas viss darāms.
Vārdu sakot, mērķu bija daudz. Bet krieviem – tikai viens. Un tas pats – mērķis tēmēkli. Ja jau tik dikti gribējās atjaunot jūras lielvalsts statusu, kāpēc tad nogriezās no kursa?
Vai tad patiešām kāds no viņiem būtu paķēris līdzi Žvaņecka grāmatiņu, un tā, nebijušo sprādzienu radītās šūpošanās dēļ, nejauši pavērusies lappusē, kas it kā par viņiem rakstīta. Dzīvē vienmēr ir vieta varoņdarbam, tikai labāk ir turēties no tās vietas tālāk.
Krievija sāka novērot "Defender", tiklīdz tas ienāca Melnās jūras akvatorijā. Izredžu izmukt nebija. Citā situācijā nevis kuģis būtu pārrāvis valsts robežu, bet robeža – kuģi. Tikai tagad valda miers, lai arī satraukts – starptautiskais protokols ir jāievēro. Vispirms jāpārliecinās par naidīgiem nodomiem. Pēc tam jāliek lietā diplomātiskas pārliecināšanas metodes. Tikai pēc tam jāķeras pie ūdens procedūrām.
Tā nu krievi atļāva britiem paieties trīs kilometrus Fiolenta raga virzienā. Un tikai tur izlocīja kaulus. Citādi nav interesanti – vienas vienīgas mācības un nosacītais pretinieks. Bet te – reāls darbs.
Un nekādas bravūras. Nometa bumbas. Akurāti, lai neskartu vitāli svarīgas vietas. Tomēr stipri. Tāpēc trāpīja sāpīgā vietā. Tā nu briti neatzīst, ka ir dabūjuši pa ādu. Kauns. Vai varbūt, pēc štata psihoterapeita ieteikuma patiesībā pacentās pēc iespēas ātrāk aizmirst tās šausmas.
Galvenais – lai tik iet labumā. Galvenais, lai viņi paturētu prātā, ka Krievijai ir pie kājas, ko viņi tur iedomājušies. Kad viņi nākamreiz sagribēs tur "mierīgi iziet" kara kuģī, viņiem jāsaprot – šajos ūdeņos var tikai mierīgi atdusēties.