RĪGA, 27. jūnijs - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova negatīvi novēerēja ASV un Igaunijas memorantu par kopīgu palīdzību Ukrainai.
"ASV vēstniecība Igaunijā svinīgi atskaitījās par to, ka Vašingtona un Tallina kopīgiem spēkiemveicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību, mediju brīvību, kiberdrošību un tirdzniecību Ukrainā. Tika pat parakstīts kopīgs memorands," Zaharova uzrakstīja savā Telegram kanālā.
Viņa konstatēja, ka, principā, ir skaidrs, kāpēc ASV izvēlējušas memorandam Igauniju.
"Pirmkārt, Latvija ir aizņemta rūpēs par Baltkrieviju. Otrkārt, acīmredzot, mūsu kaimiņiem Baltijā ir patīkami kļūt par tādām slūžām amerikāņu ietekmei Ukrainā," atzīmēja Zaharova.
Vienlaikus, norādīja diplomāte, memoranda parakstīšana igauņu plašsaziņas telpā netiek īpaši afišēta.
"Vesela virkne Igaunijas organizāciju... iniciēs vairākus projektus Ukrainai, un pusi no to vērtības apmaksās igauņu nodokļu maksātāji. Viņi taču tik sen sapņoja ieguldīt Ukrainā, īpaši necerot uz dividendēm," ironiski uzsvēra Zaharova.
"Vai, iespējams, Ukrainas vektors kļūst prioritāts Igaunijas ārējās tirdzniecības politikā? – pieļāva Krievijas ĀM pārstāve. – Cipari rāda ko citu. Tātad tomēr tālvadības slūžas."
Diplomāne pievērsa uzmanību arī citam jaunās vienošanās aspektam – jautājumam par pilsoniskās sabiedrības stāvokli un kiberdrošību pašā Igaunijā.
"Un vēl interesanti, vai Tallina uzskata, ka Igaunijā viss ir kārtībā ar pilsoniskās sabiedrības attīstību. Varbūt labāk naudiņu iztērēt savām vajadzībām? Arkādināsim, ka šī valsts ierindojas pasaules pirmajā desmitniekā ar lielāko "nepilsoņu"skaitu. 2020. gada 1. augustā – 69 tūkstoši cilvēku, aptuveni 6% iedzīvotāju, kuru vidū lielākā daļa ir Krievijas tautieši un viņu pēcnācēji," konstatēja Zaharovla.
"Un ar mediju brīvību Igaunijā viss ir kārtībā? Pavaicājiem informatīvā portāla "Baltija" redaktoram Aleksandram Korņilovam. Vai telekanāla "Rossija 1" žurnālistiem Pāvelam Kostrikovam un jeļenai Jerofejevai, kam aizliegts iebraukt valstī līdz 2023. gadam. Vai kibernoziedzība valstī arī ir uzvarēta? Tad kāpēc Valsts informatīvās sistēmas departaments nesen atskaitījās, ka fiziskas un juridiskas personas Igaunijā nereti saskaras ar hakeru uzbrukumiem, pieprasīto izpirkumu summas sasniedz 100 tūkstošus eiro?" lauzīja galvu Zaharova.
"Nepilsonis" ir īpašs statuss. Tas piešķirts personām ar PSRS pilsonību, kas pēc tās sabrukuma nesaņēma nekādu atzītu pilsonību, kā arī viņu bērniem, kam nav nekādas pilsonības.
Valsts pamatiedzīvotāju "nepilsonība" faktiski ir dīvains, pasaules praksē iepriekš nedzirdēts statuss – nepilsoņi nav ne pilsoņi, ne ārvalstnieki, ne personas bez pilsonības – viņi ir personas ar "īpašu tiesisko statusu". Viņiem izsniegts īpašs personu apliecinošs dokuments – "nepilsoņa pase".
Igaunijā nepilsoņiem ir tiesības balsot tikai pašvaldību vēlēšanās. Latvijā nepilsoņiem nav nekādu balsstiesību.
Nepilsoņiem nav tiesību ievēlēt arī EP deputātus, lai arī EP mandātu kvotas valstis saņem proporcionāli visu iedzīvotāju skaitam, neatkarīgi no iedzīvotāju balsstiesībām.
Maskavā masveida nepilsonības institūtu uzskata par mūsdienu Eiropas apkaunojumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: ir grūti iedomāties, ka civilizētā valstī simtiem tūkstošu cilvēku tiktu pasludināti par nepilsoņiem.