"Es cerēju uz kolēģu drosmi," Merkele teica pēc izgāšanās, lai arī tādā brīdī piemērotāk būtu nopūsties: "Ek, nu, neizdevās, neizdevās". Galu galā "Baltijas drosme" – tā taču ir visīstākā anekdote, atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Tikpat labi Merkeles kundze varēja cerēt uz Polijas veselo saprātu un Čehijas godaprātu. Tuklāt nav teikts, ka, ierosinot sabiedrotajiem visiem barā iet uz "strelku" ar Putinu, viņa patiešām cerēja uz kaut ko labu. Tik un tā iznāca kā vienmēr.
Viņi ne tikai noraidīja ierosinājumu tikties, - piedevām viņi uzdeva savam galvenajam rusofobam Borelam sagatavot jaunas sankcijas. Ne par kaut ko konkrētu, tāpat, katram gadījumam, lai būtu pa rokai, kad viņi izdomās, par ko.
Tikai nekādas tikšanās ar Putinu! Tikai ne viņu valdības laikā. Starp citu, tam piekrita arī Merkele ar Makronu. Ja jau visi, tad visi. Vārdu sakot, dažkārt, kad kalns klusē un neiet pie Muhameda, tas stāvu un laiž pasaulē peli. Pat ne kalns - čupiņa.