RĪGA, 24. jūnijs - Sputnik. ASV izstājas no starptautiskajiem līgumiem, kas veltīti bruņojuma jautājumiem, un tādējādi cenšas nivelēt jebkādus ierobežojumus sava bruņojuma attīstīšanai, paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks, armijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
"Vašingtonas vēlmi novērst jebkādus ierobežojumus bruņojuma attīstībai demonstrē fakts, ka ASV ar izdomatiem ieganstiem vienpusējā kārtībā izstājās no Pretraķešu aizsardzības līguma 2002. gadā, Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju 2019. gadā un no Atvērto debesu līguma 2020. gadā," Gerasimova teikto citēja RIA Novosti.
Runā IX Maskavas Starptautiskās drošības konferencē viņš atzīmēja, ka modernizēto Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā nav ratificējušas Eiropas valstis, tātad tas nav spējīgs pastāvēt.
"Šajos apstākļos Krievijas Federācijas ieskatā kā stratēģiskās stabilitātes elements saglabājas kodolsavaldīšana. Ar šī instrumenta palīdzību drošība tika saglabāta pēdējo gadu desmitu laikā, dažkārt – asas krīzes situācijās," piebilde Gerasimovs.
Krievija saglabā tiesības pielietot kodolieročus situācijā, ja pret to pielietoti masu iznīcības ieroči vai konvencionālie ieroči, pie tam apdraudot valsts pastāvēšanu, uzsvēra Ģenerālštāba priekšnieks Drošības konferences ietvaros.
Viņš atgādināja, ka Krievijas kodolpolitikas pamatā likti vienīgi aizsardzības principi.
"Krievijas Federācija patur tiesības pielietot kodolieročus atbildei uz kodolieroču vai cita veida masu iznīcības ieroču pielietošanu pret to vai tās sabiedrotajiem, kā arī agresijas apstākļos pret Krievijas Federāciju ar konvencionālo ieroču pielietojumu situācijā, ja apdraudēta valsts pastāvēšana," viņš paskaidroja.
Gerasimovs atzīmēja, ka Krievijas oficiālais viedoklis šajā aspektā pirmo reizi publiski pausts 2020. gadā "Kreivijas Federācijas valsts politikas pamatos kodolsavaldīšanas jomā". Šis dokuments, tāpat kā Militārā doktrīna nepiešķir nevienai pasaules valstij Krievijas militārā pretinieka statusu, piezīmēja Gerasimovs.