Vai tas palīdzēs Krievijai nopelnīt noskaidroja portāla RIA Novosti autore Irīna Badmajeva.
Karstums un sals pret Eiropas Savienību
Kūst ne tikai Krievijas galvaspilsēta. Roma, Berlīne, Prāga, Varšava – gaisa temperatūra visur pārsniegusi trīsdesmit grādus pēc Celsija skalas. Itālijā ielās bez maksas izdala ūdeni. Budapeštā tika pārtraukta Ungārijas un Francijas valsts vienību spēle: Ungārijas izlases kapteinis Ādams Salai cietis no karstuma dūriena.
Svelme kausē gan eiropiešus, gan viņu gāzes krājumus. Pazemes gāzes krātuves (PGK) strauji tukšojas. Elektrostacijas darbojas uz iespēju robežas - gaisa kondicionētāji apēd enerģiju. Gāzes patēriņš ir palielinājies vairākas reizes.
Krājumi iepriekš jau ir samazinājušies anomālā sala dēļ. Pagājušajā rudenī un ziemā eiropieši iztērējuši vairāk nekā 65 miljardus kubikmetru – desmit gadu maksimumu. Pēc "Gas Infrastructure Europe" datiem, palikusi vien trešdaļa krājumu. Pavasarī situāciju izdevies nedaudz uzlabot, bet laika apstākļi atkal pievīluši.
Dati par 19. jūniju rāda, ka PGK ir aizpildītas tikai par 44,33 procentiem, teju par 15% mazāk nekā vidējais piecu gadu rādītājs. Tāpēc "Gazprom" turpina nepārtrauktas piegādes uz Eiropas krātuvēm. Galvenokārt – uz "Katrīnu" Vācijā.
Karstās vasaras dēļ aug tūlītējās cenas (pārdošana ar tūlītējas piegādes nosacījumiem). Galvenajā gāzes mezglā "Title Transfer Facility" Nīderlandē kurināmā cena sasniegusi 363 dolārus par tūkstoš kubikmetriem — trīs gadu un trīs mēnešu maksimums. 2018. gada marta sākumā Eiropā plosījās aukstuma fronte "Zvērs no Austrumiem", tolaik kotējumi tuvojās tūkstoš dolāriem.
"Nākamas dienas" (Day-ahead) līguma vidējā gada cena Nīderlandes tirdzniecības laukumā sasniegusi 264 dolārus. Jāatzīmē, ka "Gazprom" budžetā paredzēti 170 dolāri.
"Ja šāds līmenis noturēsies, "Gazprom" saņems papildu divus miljardus mēnesī. Tas ir tikai uz gāzes sadārdzināšanos rēķina, taču pieaug arī piegādes apjomi. Pirmajā ceturksnī eksportēja 52,7 miljardus kubikmetru – par 30 procentiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2020. gadā," skaidro investīciju kompānijas "Fondovij Kapital" galvenais analītiķis Daņiils Bolotskihs.
ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" arī ir ietekmējušas situāciju, piebilst aģentūras sarunbiedrs. Piedāvājuma ierobežošanas risks parasti palielina cenu.
Turklāt jūlijā remontdarbu dēļ viena pēc otras apturēs darbību divas galvenās eksporta maģistrāles — "Jamala — Eiropa" un "Ziemeļu straume". Anomālā karstuma fonā kotējumi var uzlēkt līdz četrsimt dolāriem, uzskata Daņiils Bolotskihs.
"Tādēļ investoru uzmanība ir pievērsta papildu tranzīta jaudas caur Ukrainu izsolēm, kas sāktas 21. jūnijā," viņš atzīmē.
Tēmējot uz Eiropas tirgu
Līdz ar Krieviju gāzi ES piegādā Norvēģija, Katara, Alžīrija, ASV un Nigērija. Galvenie patērētāji ir Vācija, Lielbritānija un Itālija. Vācieši un briti saņem Krievijas izejvielu pa "Ziemeļu straumi".
Pastāv iespēja pāriet pie sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), taču tā ir daudz dārgākā un nepieciešami īpaši termināļi, kurus, piemēram, Vācijai nav. Tā saņem SDG caur Beļģiju un Nīderlandi. Itāļiem un angļiem termināļi ir. Tomēr neviens neprālo atteikties no gāzes, kas tiek piegādāta pa gāzes cauruļvadiem – uz likmes ir milzīga nauda, bet visapkārt plosās krīze.
Tāpēc galvenie Eiropas energoresursu pircēji neatbalsta amerikāņu cīņu ar "Ziemeļu straumi 2". Turklāt Vācija pat piedāvājusi ASV finansēt SDG termināļu būvniecību - būtībā apmaiņā pret zaļo gaismu Krievijas projektam. Pērnā gada vasarā šīm projektam Berlīne bija gatava piešķirt no budžeta miljardu eiro.
Tikmēr SDG aktīvi iepērk Āzijā. Rezultātā tās piegādes Eiropā samazinās: jūnijā tās kritušās par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Lielāko SDG apjomu iegādājas Ķīna. Daudzus gadus pirmajā vietā turējās Japāna. Tomēr, sākot ar janvāri, ķīnieši jau ir palielinājuši iepirkumus par 34 procentiem. Aprīlī piegāde pārsniegusi septiņus miljonus tonnu. Pekina plāno vēl aktīvāk palielināt importu. Eksperti to skaidro ar augstiem ekonomikas atjaunošanas tempiem pēc pandēmijas.
Tāpēc eiropiešiem neatliek nekas cits kā vien pirkt sadārdzinājušos Krievijas gāzi. Tomēr cena droši vien kritīsies, kad krātuves būs aizpildītas un "Jamala — Eiropa" un "Ziemeļu straume" atsāks darbu.
Līdz ar to sadārdzinās preces un pakalpojumi, ko Krievija importē no ES un citām valstīm.
"Ja Krievija gūs no gāzes īstermiņa peļņu, tad ilgtermiņa perspektīvā nauda atgriezīsies uz Eiropas Savienību piegādātās produkcijas apmaksas veidā," brīdina Hadžimurads Belharojevs, Krievijas Tautu draudzības universitātes Pasaules ekonomikas un biznesa institūta docents.
Ārkārtējās dabas situācijas skar visus. Eiropā iestājies anomāls karstums, Krievijā - plūdi. "Eiropa patērēs gāzei, mēs — cietušo māju un infrastruktūras remontam. Turklāt gaidāmas grūtības ar ražu," norāda eksperts.
Kā mēdz teikt, ja kaut kur kaut kas pieaug, tad kaut kur arī samazinās. Nodokļu veidā valsts saņems papildu ienākumus vienā ekonomikas sektorā un iztērēs to citā — atjaunošanas darbiem.