Politika

Agresīvākais 30 gadu laikā: Urbanovičs novērtēja Levita izlēcienu pret krievu valodu

Pret vienu nacionālo minoritāti - lielāko minoritāti Latvijā - Levits uzvedas agresīvāk nekā visi iepriekšējie prezidenti, uzsvēra Jānis Urbanovičs.
Sputnik
RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, prezidents Egils Levits vērsās pie parlamenta ar runu, kurā atkal paziņoja par to, ka krievu valoda rada "draudus" Latvijai, un atzīmēja, ka krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā, ja vien darba pienākumi nav saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm. Krievu valodas "virskundzību" Latvijā Levits uzskata par "padomju okupācijas" sekām, kas jānovērš.
Pret šādiem aicinājumiem uzstājās opozīcijas partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs, kurš nosauca Levitu par visagresīvāko prezidentu kopš neatkarības atjaunošanas. Urbanoviča komentāru publicē Neatkarīgā.
Neproti valodu – nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei
"Mani nepārsteidza prezidenta runa. Ļoti raksturīgi viņam, visi izteikumi, arī tās runas savirknējums. Ja es pat nedzirdētu balsi, tikai izlasītu tekstu - uzreiz varētu uzminēt, ka tas bija Levita kungs.
Es kādreiz brīnījos par Vairas Vīķes-Freibergas līdzīgajiem uzskatiem, bet es sapratu, ka viņu vēl kara un pēckara trimdas sāpe urdīja. Viņa nevarēja atbrīvoties no tiem pārdzīvojumiem visā savā darbības laikā,
taču Levita kungs, prezidents Levits viņš mēģina būt daudz agresīvāks nekā bija Vaira Vīķe-Freiberga pret vienu nacionālo minoritāti - lielāko minoritāti Latvijā," pauda Urbanovičs.
Levita naidīgums pret krievu valodu izbrīna arī neatkarīgo deputāti, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas augstu ierēdni Eviju Papuli. Viņa augsti novērtēja prezidenta aicinājumu kā otro svešvalodu izvēlēties vienu no Eiropas Savienības valodām, taču nesaprot, kāpēc prezidents tik asi uzstājas pret vienu no piecām pasaules lielākajām valodām.
Latviešu valoda piebeidz biznesu Latvijā? Kā valoda apdraud uzņēmējdarbību
"Es joprojām pastāvu uz to, ka ir tuvredzīgi norādīt, kuras valodas ir vai nav jāmācas - īpaši, ja runājam par valodu lomu globalizācijā un nenovērtējam piecas lielās valodas - ķīniešu, krievu, arābu, spāņu un angļu (..) Izlikties, ka viena no lielajām valodām ir neredzama, nav tālredzīgi," uzskata Papule.
Viņa arī norādīja, ka Levits savā uzrunā ir skāris daudzus jautājumus, bet neviens no tiem nav bijis saistīts ar ekonomisko attīstību un cilvēku sociālajām vajadzībām. Papule vēlētos, lai prezidents vairāk pievērstu likumdevēju uzmanību nepieciešamībai cīnīties ar nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumiem.