Militāristi ir norūpējušies: ja atslābināt tvērienu, Maskava un Pekina ieņems viņu vietu reģionā. iemesls uztraukumam ir: Ķīna ir galvenais Tuvo Austrumu naftas pircējs un daudzu valstu lielākais ekonomiskais partneris, savukārt bez Krievijas ir neiespējami risināt politiskās problēmas. Kas patiešām spēj pabīdīt malā ASV, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Sofja Meļņičuka.
Palīdzības vakuums
Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Frenks Makenzijs savā nesenajā turnejā pa Tuvajiem Austrumiem pareģoja: "Vakuumu pēc mūsu aiziešanas aizpildīs krievi un ķīnieši".
Vašingtona plāno pievērst uzmanību Austrumāzijai. Tas neatbilst Saūda Arābijas interesēm, kas paļaujas uz Vašingtonu cīņā ar husītiem, atzīmēja Makenzijs. Pēc ģenerāļa domām, Pekinai ir ilgtermiņa mērķi no ekonomiskā spēka izplatīšanas viedokļa un iecere veidot armijas bāzes reģionā. Savukārt Krievija ir gatava pārdot pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu bruņojumu.
"Es piekrītu: Ķīna rada draudus, kam mums jāpievērš uzmanība, - atzīmēja Makenzijs. – Vienlaikus mēs esam globāla lielvalsts, un mums vajag domāt globāli." Ģenerālis atzina, ka brauciena laikā no vietējiem bieži dzirdējis jautājumu: vai ASV paliek uzticīgas partnerattiecībām un ar kādu palīdzību var rēķināties.
Aizdomīgas partnerattiecības
Militārpersonas noteikti satraukusi Ķīnas ārlietu ministra Vana I nesenā vizīte Tuvo Austrumu valstīs. Aprīlī viņš apmeklēja Saūda Arābiju, AAE, Omānu, Bahreinu, Irānu un Turciju. Viņš apsprieda Palestīnas un Izraēlas konfliktu, Sīriju, Lībiju, Jemenu, citu Persijas līča valstu domstarpības.
Ministrs pat nāca klajā ar konkrētiem ierosinājumiem, kas agrāk nekad nav redzēts. Piemēram, Ķīna ir gatava organizēt daudzpusēju dialogu par naftas objektu un jūras ceļu drošības mehānismiem. Turklāt Vans I pateicās arābu valstīm par neiejaukšanos ĶTR iekšējās lietās un kontrteroristisko pasākumu atbalstu Siņdzjanas-Uiguru autonomajā rajonā (Baltais nams to dēvē par islāmticīgo tautu genocīdu).
Ar Teherānu parakstīta vienošanās par naftas piegādēm tuvāko 25 gadu laikā. Kontrakta nianses netiek atklātas, tomēr ziņas par to, ka Ķīna gatava investēt 400 miljardus dolāru Irānas enerģētikas un transporta infrastruktūrā, parādījās jau pirms gada, pateicoties dokumenta melnrakstu noplūdei.
Novērotāji atzīmē, ka Pekina cenšas "neizlēkt", kad runa ir par projektiem Tuvo Austrumu valstīs. Līgumi iniciatīvas "Viena josla – viens ceļš" ietvaros citos reģionos bieži vien tiek skaļi prezentēti, bet lielākā daļa dokumentu par mijiedarbību ar Tuvo Austrumu valstīm nav visā pilnībā publicēti ne ķīniešu, ne angļu, ne vietējās valodās.
Pieejams vien nedaudz informācijas par Abū Dabī Nacionālās labklājības fonda investīcijām Ķīnas kompānijā "SenseTime", kas pēta mākslīgo intelektu. Cita starpā tā izstrādā arī seju identifikācijas sistēmu. Sadarbība ar ĶTR tādās jomās nerada amerikāņu sajūsmu – viņi bīstas, ka Pekina izplata reģionā "autoritāras mantiņas".
Tomēr Irāna nebūt nav galvenais Ķīnas partneris reģionā. Saūda Arābija un Irāka apsteidz Teherānu naftas piegādes, tirdzniecības apgrozījuma, tiešo investīciju un bruņojuma iegādes jomā. Ķīnas bruņojuma tirdzniecības apjomi Tuvajos Austrumos nesasniedz ASV, taču pēdējos gados būtiski pieauguši.
Atbildīgie par drošību
Ķīnieši jau izgājuši amerikāņu tradicionālajos tirgos, sarunā ar RIA Novosti atgādināja Ekonomikas augstskolas Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Kašins. "Saūda Arābija ir kļuvusi par lielāko Ķīnas bruņojuma, pārsvarā – militāro dronu – pircēju, valstī pat iniciēts montāžas rūpnīcas projekts. Bija ierobežotas ballistisko raķešu piegādes. Pārdod arī artilēriju un bruņutehniku."
Lai arī Ķīna ir daudz reģiona valstu galvenā ekonomiskā partnere, un tai ir bāze Džibuti, pagaidām tai nav tādas lomas militārajā aspektā kā ASV un Krievijai..
Turklāt ķīniešiem ir grūtāk sadarboties ar Tuvajiem Austrumiem nekā ar Āfriku, atzīmēja sarunbiedrs. "Te var stingri aizstāvēt savas pozīcijas. Pat izolācijā nonākusī Irāna lauza vienošanās, kad Pekina nepildīja saistības," precizēja eksperts.
Ķīnas ekonomiskā ekspansija kaitina amerikāņus, taču viņi nespēj neko mainīt, paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu vadītājs Ruslans Mamedovs. "Pašreizējos apstākļos, mainīgajā reģionālajā un pasaules kārtībā visi ir spiesti izšķirties par kompromisiem," viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti.
"Viedoklis par Ķīnu Tuvajos Austrumos drīzāk ir pozitīvs. Tur saprot, ka gadu desmitiem hegemons bija Savienotās Valstis, tas daudziem saistīja rokas: ārējais spēles dalībnieks īstenoja savu politiku, reģionālie bija spiesti pakļauties, - uzsvēra Mamedovs. – Mēģinājumi pretoties bija lemti neveiksmei. Tam spilgts piemērs ir Irāka, kam bija viena no spēcīgākajām armijām reģionā, taču ASV ienesa valstī haosu."
No otras puses, Pentagona pārstāvju izteikumus nevajadzētu uzskatīt par aicinājumu sākt nopietnas darbības, arī ar Krieviju amerikāņi Tuvajos Austrumos pagaidām sadarbojas, piebilda eksperts.
Makenzijs neko jaunu nepaziņoja, uzskata Maksims Sučkovs, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Perspektīvo Amerikas pētījumu centra direktors. "Klātbūtne Tuvajos Austrumos kādreizējā mērogā apgrūtināja Vašingtonu, tomēr Baraka Obamas un Donalda Trampa centieni to optimizēt saskārās ar militārpersonu pretestību, - viņš atgādināja. – Te ir arī profesionāli personīgais faktors: centrālais štābs tradicionāli bija ASV lielāko militāro operāciju epicentrā, un tā vadītājiem negribējās atdot iekšējās līdera vietas Klusā okeāna štābam, taču pie tā ved pati Ķīnas savaldīšanas loģika. Līdz ar to parādās mēģinājumi demonstrēt vadībai Tuvo Austrumu nozīmi caur stratēģiski svarīgu tēmu – konfrontāciju ar Ķīnu un Krieviju."
Patiesībā ne Pekinai, ne Maskavai nav ne ambīciju, ne resursu, lai dominētu "amerikāņu stilā", ir pārliecināts eksperts. "Mūsdienu pasaulē tas nemaz nav vajadzīgs: patiesībā amerikāņu pieredze liecina, ka plaša militārā klātbūtne nenozīmē automātiskus panākumus ārpolitikā," paskaidroja Sučkovs.
Pie tam, viņa ieskatā, nekas neliecina arī par amerikāņu ietekmes absolūtu pagrimumu reģionā. ASV vēl aizvien ir liela izturības rezerve. Tāpēc amerikāņu militārpersonas mazliet krāpjas, iegalvojot savai publikai Vašingtonā, ka Krievija un Ķīna "ēd viņu pusdienas".