RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Twitter nav ierobežojis piekļuvi gandrīz 500 aizliegtiem materiāliem, tiek ziņots Roskomnadzor mājaslapā.
"Kopš 2015. gada vietnē nav dzēsti vairāk nekā seši tūkstoši aizliegto materiālu. Pēc pasākumiem ar mērķi palēnināt sociālā tīkla trafiku, paliek neizdzēsti 490 materiāli. Aizliegto materiālu dzēšanas prasības vidējais izpildes laiks ir samazinājies no 129 līdz astoņām diennaktīm," teikts relīzē.
Tāpat resors atklājis 11 gadījumus, kad cenzūrai pakļauti Krievijas masu mediju un informācijas resursi, tostarp Russia Today, Sputnik, RIA Novosti, kā arī dažu lietotāju un Krievijas projektu konti ("Krievijas līderi", vakcīna "Sputnik V" un citi). Tāpat joprojām nav lokalizēta personas datu apstrāde.
"Sastādīti desmit administratīvie protokoli. Pašlaik visi protokoli ir izskatīti tiesās, soda nauda par aizliegtās informācijas nedzēšanu ir 27,9 miljoni rubļu. Par Krievijas datu lokalizācijas likumdošanas prasību neievērošanu – četri miljoni rubļu," teikts ziņojumā.
Regulators pārbaudīja arī Facebook/Instagram un Google/YouTube. Pirmajā gadījumā pēdējo sešu gadu laikā nav dzēsti 3,7 tūkstoši aizliegtu materiālu (vidējais prasību izpildes laiks – 105 diennaktis), otrajā – vairāk nekā 5,2 tūkstoši (82 dienas). Konstatēti 26 un 29 cenzūras gadījumi attiecīgi, tāpat personas datu apstrāde nav lokalizēta.
Attiecībā uz Facebook sastādīti un izskatīti 13 protokoli, kopējā soda naudas summa – 47 miljoni rubļu. Attiecībā uz Google sastādīti astoņi protokoli, no kuriem trīs jau izskatīti, līdz šīm kompānijai izvirzītas pretenzijas par sešiem miljoniem rubļu.
Saskaņā ar Krievijas likumiem interneta platformas administrācijai ir jāierobežo piekļuve apšaubāmajam saturam diennakts laikā, pretējā gadījumā paredzams naudas sods no trim līdz astoņiem miljoniem rubļu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā, soda nauda tiek palielināta līdz kompānijas gada apgrozījuma 10 līdz 20 procentiem. Tāpat var tikt piemērots trafika palēninājums vai pilna ierobežošana.
Roskomnadzor uzsver, ka minētie ietekmes pasākumi ir balstīti uz informācijas suverenitātes un pārredzamības principa un kopumā ir "daudz tolerantāki nekā analoģisks regulējums daudzās ārvalstīs, tostarp ASV".
"Piemēram, ASV spēkā esošais ārvalstu aģentu reģistrācijas likums (Foreign Agents Registration Act, FARA) pieņemts jau 1938. gadā, lai apkarotu nacistisko propagandu, taču tas joprojām pastāv. Tā formulējumi ir visai neskaidri: piemēram, FARA uzskata, la "politiska" ir jebkura darbība, kas var ietekmēt Amerikas resora vai amatpersonas darbu," pastāstīja iestādē.
Roskomnadzor norāda, ka prasības pret ārvalstu aģentiem ASV ir "plašākas" nekā Krievijā: līdz ar reģistrāciju Tieslietu ministrijā un finanšu pārskatu iesniegšanu, organizācijām ir jāmarķē savi materiāli un jāsniedz ziņas par visiem sava darba aspektiem, līdz pat detalizētam kontaktu aprakstam ar varas pārstāvjiem.
Turklāt sods par šā likuma pārkāpšanu amerikāņu partneriem ir stingrāks — cietumsods līdz pieciem gadiem un/vai naudas sods līdz desmit tūkstošiem dolāru, darba aizliegums, bet ārzemniekiem — deportācija (Krievijā — galvenokārt soda naudas).
No 2016. gada FARA vajāšanai tika pakļauti tādi Krievijas mediji, kā kanāls "Russia Today" un aģentūra "Sputnik".