Kāpēc Kijevā sākušās runas par iespējamiem teroraktiem gāzesvada objektos Ukrainas teritorijā? Kā dzīvos Nezaležnaja, kad būs zaudēta nauda par Krievijas gāzes tranzītu? Par kādiem izmisuma soļiem var izšķirties Kijeva un Vašingtona, kas sapņo saglabāt Ukrainas tranzītu un turpināt šantažēt Eiropu un Krieviju?
Sarunā ar Sputnik uz šiem un citiem jautājumiem atbildēja Kijevas Politisko pētījumu un konfliktoloģijas centra direktors politologs Mihails Pogrebinskis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvadītajā nedēļā informēja, ka noslēgti gāzesvada "Ziemeļu straume 2" pirmās līnijas būvdarbi, darbus pie otras līnijas plānots pabeigt divu mēnešu laikā.
Tūlīt pēc tam no Ukrainas puses izskanēja brīdinājums – iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma esot jābīstas no teroraktiem gāzesvada līnijā no Krievijas uz Eiropu, kas ved cauri Ukrainas teritorijai.
Ukraina ne vienu reizi vien paudusi bažas par risku zaudēt Krievijas gāzes tranzītu pēc "Ziemeļu straumes 2" starta, Krievija to noraida. 2019. gada decembrī Maskava un Kijeva parakstīja vienošanos par tālāko gāzes tranzītu – tā garantē 65 miljardu kubikmetru gāzes pārsūknēšanu Ukrainas GTS pirmajā līguma gadā un līdz 40 miljardiem kubikmetru – nākamajos četros gados.