Eksperti stāsta, ka Krievijai un Ķīnai ir pa spēkam pārvarēt to aizsardzību, tāpēc vajadzīgas principiāli jaunas bruņojuma sistēmas. Par Center for Strategic and Budgetary Assessments (CSBA) slēdzieniem un ieteikumiem portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Kritiska vājā vieta
Patlaban amerikāņiem ir vairāk nekā 800 armijas bāzes. Lielākā daļa no tām kopš 1945. gada tika uzskatītas par drošām un grūti sasniedzamām. Par vienu no galvenajiem riska faktoriem Pentagons pieradis uzskatīt "atstumto valstu", piemēram, KTDR un Irānas ierobežotu triecienu ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm. Taču CSBA eksperti ir spiesti konstatēt: esošo zenītieroču nepietiks, lai atvairītu Ķīnas vai Krievijas uzbrukumu.
"Mūsu ārvalstu bāzu aizsardzības sistēma netiks galā ar lielu skaitu raķešu vai bezpilota lidaparātu," teikts Stratēģiskā un budžeta vērtējuma centra atskaitē. – Šodien mēs galvenokārt paļaujamies uz pretgaisa un pretraķešu aizsardzības kompleksiem, kas izstrādāti jau aukstā kara gados, bet mūsu domājamie pretinieki panākuši nopietnu progresu trieciena iespēju modernizācijas jomā."
Analītiķi atzīmēja, ka Ķīnas rīcībā ir 1200 maza darbības rādiusa ballistiskās raķetes un 200-300 lādiņi, kas var sasniegto otro salu ķēdi Dienvidķīnas jūrā. Turklāt Pekinai ir tūkstotis sauszemes bāzes spārnoto raķešu ar vismaz 1500 km darbības rādiusu. Visbeidzot, amerikāņu bāzes nopietni apdraud Ķīnas stratēģisko bumbvedēju H-6 flote, perspektīvā – neredzamās lidmašīnas H-20, kas varēs sasniegt ASV teritoriju.
Savukārt Maskava apdraud Pentagona militāros objektus Eiropā. Krievijai ir plašs taktisko kodolieroču arsenāls, neliela darbības rādiusa ballistiskie kompleksi "Iskander M", virkne sauszemes, jūras un gaisa bāzes spārnoto raķešu. Vašingtona ir īpaši noraizēusies par Krievijas jaunajām hiperskaņas sistēmām.
Uzmanība pievērsta droniem
ASV armijas bāzu aizsardzība balstās uz zenītraķešu kompleksiem Patriot un pretraķešu sistēmām THAAD, kas likvidē jebkāda tipa aerodinamiskos un ballistiskos mērķus. Tuvajai zonai – norvēģu ZRK NASAMS un artilērijas kompleksi Phalanx. Taču tādas PGA/PRA efektivitāte ir apšaubāma.
Piemēram, eksportētie Patriot Saūda Arābijā vairākkārt nodemonstrēja absolūtu bezpalīdzību cīņā ar Jemenas husītu bezpilota lidaparātiem. Piedevām amerikāņi nespēja atvairīt Irānas raķešu triecienu bāzei Irākā 2020. gada janvārī pēc ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavības.
Slēdziens: lai droši pasargātu armijas bāzes no ASV līdzvērtīga pretinieka uzbrukumiem, jāizstrādā un jāievieš daudzslāņu pretraķešu aizsardzības koncepcija, un tajā jāizmanto perspektīvas tehnoloģijas. Desmitiem tīklā apvienotu dronu ar spēcīgiem sensoriem autonomā režīmā kursēs spārnoto raķešu iespējamos maršrutos, kontrolēs ballistiskos mērķus un nodos datus citām platformām.
Nākamā aizsardzības robeža – iznīcinātāji un droni ar liela darbības rādiusa pārtvērējraķetēm. To uzdevums – ballistisko mērķu pārtveršana paātrinājuma iecirknī un spārnoto raķešu likvidācija bāzes apkaimē. Daļa dronu saņems perspektīvos cietā kurināmā lāzerus ar 100-150 kilovatu jaudu, kas varēs notriek lidaparātus un šāviņus tiešas redzamības apstākļos.
Ekonomiskais labums
Domājams, bruņojums uz jauno fizikas principu bāzes palīdzēs nodrošināt amerikāņu bāzes, papildinot esošos PGA/PRA kompleksus. Līdz 2022. gadam Pentagons cer saņem pirmos 300 kW lāzera paraugus.
Tas būs pietiekami jaudīgs, lai likvidētu bezpilota lidaparātus un spārnotās raķetes, perspektīvā – arī pilotējamās lidmašīnas. Turklāt iekārta ir daudz efektīvāka nekā ZRK no ekonomiskā viedokļa. Kompleksa Patriot zenītraķete maksā apmēram 5 miljonus dolāru, bet viena lāzera zalve izmaksās smieklīgu summu – apmēram 100 dolārus.
Līdz 2024. gadam ASV armija saņems mikroviļņu lielgabalus THOR (Tactical High Power Operational Responder), kas rada spēcīgu elektrogmagnētisko impulse. Šis ierocis ļaus efektīvi cīnīties ar nelielu dronu spietiem un spārnotajām raķetēm, izsitot no ierindas sarežģīto elektroniku.
Visbeidzot, pēdējā aizsardzības robeža – artilērijas iekārtas M109, kuru vajadzībām izstrādā perspektīvu hiperskaņas lādiņu HVP (Hyper-Velocity Projectile). Universālo lādiņu iespējams izmantot arī pret gaisa mērķiem, radot raķešu priekšā blīvu mākoni no metāla šķembām.
CSBA analītiķi uzskata, ka tāda PGA/PRA konfigurācija droši piesegs karavīrus līdz 460 kilometru rādiusā. Tomēr pagaidām nav tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko nebūtu iespējams pārvarēt, banāli pārsātinot to ar pārtveramo objektu skaitu. Šim nolukam atliek tikai palaist vairāk raķešu, nekā pretinieks fiziski var notriekt.
ASV likme uz sauszemes lāzera iekārtām un mikroviļņu ieročiem izskatās loģiska. Tomēr tādi aizsardzības kompleksi pagaidām tiek tikai izstrādāti, un nav zināms, kad pirmie paraugi ieraudzīs dienas gaismu.