RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss apgalvoja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropas Savienība nepārprotami demonstrējusi gatavību dialogam ar Krieviju, taču nesaskata atbildes reakciju. Gluži pretēji, Maskavas soļi liecina: kontakti ar Briseli to neinteresē, uzsvēra politiķis.
Māss paziņoja, ka Krievija varētu sadarboties ar ES vairākos jautājumos, ieskaitot atbruņošanos un klimatu. Pie tam pirms mēneša ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels raksturoja Krievijas izturēšanos kā "izaicinošu", apsūdzēja Maskavu par "hibrīddraudiem, iejaukšanos vēlēšanu procesos un militāru pozicionēšanu".
Ar ko pamatoti Eiropas politiķu nekonsekventie izteikumi par Krieviju, radio Sputnik ēterā paskaidroja politologs Maksims Žarovs.
"Eiropas diplomātisko pārstāvju daudzšķautņainie izteikumi saistīti ar Džo Baidena gaidāmo vizīti Eiropā, kuras laikā viņam vajadzētu sniegt ES instrukcijas, kā izturēties pret Krieviju. Pēc šīs vizītes notiks viņa tikšanās ar Vladimiru Putinu, kuras laikā tiks panākta vairāk vai mazāk saprotama ASV un Eiropas attiecību konfigurācija ar Krieviju. Tāpēc tagad visi eiropiešu izteikumi nav ne plika graša vērti," teica Žarovs.
Viņš uzskata, ka patlaban Eiropas politiķu retorikas pamatā ir centieni vienlaikus kaut ko pieprasīt no Krievijas.
"Kaut ko neskaidri prasa no Krievijas, ko tieši – paši vēl nezina, jo nav saņēmuši Vašingtonas instrukcijas," piezīmēja Žarovs.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ES ar vienpusējiem lēmumiem iznīcinājusi attiecības ar Maskavu. Diplomāts uzsvēra, ka Brisele sagrāvusi ilgus gadus izstrādātos mijiedarbības mehānismus, un Maskava būs gatava paplašināt attiecības uz līdztiesības pamatiem, kad šī anomālija būs likvidēta.
Krievijas un Rietumu attiecības strauji pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Rietumi iniciēja sankciju konfrontāciju, lai arī Kremlis konstatēja – tāda pieeja ir neproduktīva. Pēdējā laikā Briseles un Maskavas attiecības saasinājās tā saucamās Navaļnija lietas kontekstā. ES ieviesa jaunus ierobežojumus. Krievijas ĀM norādīja, ka tas ir "strupceļš un prettiesisks solis", un veica atbildes pasākumus.
Krievijas un ASV valstu vadītāju tikšanās ieplānota 16. jūnijā Ženēvā. To iniciēja Savienotās Valstis.